Pāriet uz saturu

Augusts Strindbergs

Vikipēdijas lapa
Augusts Strindbergs
August Strindberg
Augusts Strindbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1849. gada 22. janvārī
Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Miris 1912. gada 14. maijā (63 gadi)
Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Tautība Zviedrs
Paraksts
Literārā darbība
Rakstīšanas laiks Modernisms

Augusts Strindbergs (zviedru: Johan August Strindberg; 1849. gada 22. janvāris — 1912. gada 14. maijs) bija zviedru dramaturgs, romānists, gleznotājs un esejists. Četras desmitgades ilgajā karjerā viņš uzrakstīja vairāk nekā 60 lugas, kā arī vairāk nekā 30 cita veida darbus. A. Strindbergs tiek uzskatīts par modernās zviedru literatūras "tēvu" un viņa darbs "Sarkanā istaba" (Röda rummet, 1879) tiek uzskatīts par pirmo romānu modernajā zviedru literatūrā. Ir tikušas radītas operas, filmas balstoties uz viņa darbiem.

Strindbergs ir viens no modernās dramaturģijas pamatlicējiem. Laika gaitā Strindberga dramaturģija iziet stilistiskas pārmaiņas no naturālisma uz simbolismu un ekspresionismu. Ja agrīnajās lugās viņš pēta cilvēku sociālajā vidē, tad vēlīnajās lugās uzmanības centrā ir cilvēka apziņa, sapņi un eksistenciālie jautājumi. Viņa lugas parasti iedala trīs posmos. Pirmajam — naturālistiskajam posmam (1880.—1890. gadi) raksturīgs reālistisks dzīves attēlojums, sociālie konflikti, dzimumu cīņa, psiholoģiska motivācija. Dialogi ir pietuvināti ikdienas runai, notikumi risinās reālistiskā vidē. Šī perioda nozīmīgākie darbi ir "Tēvs" (Fadren, 1887) un "Jūlijas jaunkundze" (Fröken Julie, 1888). Nākamajā pārejas un simbolisma posmā (1890. gadu beigas) pieaug Strindberga interese par cilvēka zemapziņu, sapņiem, reliģiskiem un filozofiskiem jautājumiem. Lugu reālistisko vidi aizstāj simboliski tēli un situācijas. Šī perioda luga "Uz Damasku" (Till Damaskus, I-II 1898, III 1901) tapusi simbolisma teātra iespaidā. Būtiski Strindberga dramaturģiju ietekmē viņa pievēršanās misticismam un zviedru filozofa un mistiķa Emānuela Svedenborga uzskatiem. Pēdējo Strindberga daiļrades posmu (20. gs. sākums) raksturo ekspresionisma un simbolisma savienojums. Lugās realitāte saplūst ar sapņiem un vīzijām, sižets kļūst fragmentārs, svarīgāka ir varoņu iekšējā pasaule nekā ārējie notikumi, tiek izmantotas dažādas alegorijas. Spilgti šī perioda piemēri ir "Sapņu spēle" (Ett drömspel, 1902) un "Spoku sonāte" (Spöksonaten, 1908), kuros iezīmējas absurda un sirreālisma elementi. Savukārt naturālisma un ekspresionisma elementu apvienojums raksturīgs lugai "Nāves deja" (Dődsdansen, I–II, 1900). Strindberga dramaturģija būtiski ietekmējusi virkni autoru, kā Leonīds Andrejevs, Jūdžīns O'Nīls, Bertolts Brehts, Semjuels Bekets. Tai ir nozīmīga vieta modernisma virzībā, sevišķi ekspresionisma, absurda drāmas, eksistenciālisma un sirreālisma attīstībā.

Lugas
Gads Nosaukums
1869 Vārda dienas dāvana (En namnsdagsgåva)
Brīvdomātājs (Fritänkaren)
1870 Romā (I Rom)
1871 Hermione (Hermione)
Ārpus likuma (Den fredlöse)
1872 Meistars Ulofs (Mäster Olof)
1880 Ģildes noslēpums (Gillets hemlighet)
1881 1848. gadā (Anno fyrtiåtta)
1882 Laimīgā Pēra ceļojums (Lycko-Pers resa)
Sera Bengta sieva (Herr Bengt's hustru)
1886 Laupītāji (Marodörer)
1887 Tēvs (Fadren)
Hemsoborna (Hemsöborna)
1888 Biedri (Kamraterna)
Jūlijas jaunkundze (Fröken Julie)
1889 Kreditori (Fordringsägare)
Visstiprākā (Den starkare)
Izstumtais (Paria)
1890 Samums (Samum)
1892 Debets un kredīts (Debit och kredit)
Debesu atslēgas jeb Svētais Pēteris dodas uz zemi (Himmelrikets nycklar; eller, Sankte Per vandrar pa jorden)
Pirms nāves (Inför döden)
Mātes mīlestība (Moderskärlek)
1893 Obligācija un saite (Bandet)
Spēles ar uguni (Leka med elden)
Pirmais brīdinājums (Första varningen)
1898 Uz Damasku I (Till Damaskus, första delen)
Uz Damasku II (Till Damaskus, andra delen)
Atnākšana (Advent: Ett mysterium)
1899 Pie augstākās tiesas (Vid högre rätt)
Atnākšana (Advent: Ett mysterium)
Noziegums un noziegums (Brott och brott)
Gustavs Vasa (Gustav Vasa)
Ēriks XIV (Erik XIV)
Folungu sāga (Folkungasagan)
1900 Gustavs Ādolfs (Gustaf Adolf)
Lieldienas (Påsk)
1901 Englebrekts (Engelbrekt)
Vasara (Midsommar)
Kristīne (Kristina)
Nāves deja (Dödsdansen)
Līgava ar kroni (Kronbruden)
Gulbjbaltīte (Svanevit)
Sapņu spēle (Ett drömspel)
Kaspers fet-tisdag
Kārlis XII (Carl XII)
1902 Gustavs III (Gustav III)
1903
Näktergalen i Wittenberg
Through Deserts to Ancestral Lands
Hellas
The Lamb and the Beast
1904 Uz Damasku III (Till Damaskus, tredje delen)
1907
Negaiss (Oväder)
Nodegusī māja (Brända tomten)
Spoku sonāte (Spöksonaten)
Pelikāns (Pelikanen)
1908 Abu Casems tofflor
Sista riddaren
1909 Bjaelbo-Jarlen
Riksföreståndaren
Lielais ceļš (Stora landsvägen)
Melnais cimds (Svarta handsken)

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]