Augusts Strindbergs (zviedru: Johan August Strindberg; 1849. gada 22. janvāris — 1912. gada 14. maijs) bija zviedru dramaturgs, romānists, gleznotājs un esejists. Četras desmitgades ilgajā karjerā viņš uzrakstīja vairāk nekā 60 lugas, kā arī vairāk nekā 30 cita veida darbus. A. Strindbergs tiek uzskatīts par modernās zviedru literatūras "tēvu" un viņa darbs "Sarkanā istaba" (Röda rummet, 1879) tiek uzskatīts par pirmo romānu modernajā zviedru literatūrā. Ir tikušas radītas operas, filmas balstoties uz viņa darbiem.
Strindbergs ir viens no modernās dramaturģijas pamatlicējiem. Laika gaitā Strindberga dramaturģija iziet stilistiskas pārmaiņas no naturālisma uz simbolismu un ekspresionismu. Ja agrīnajās lugās viņš pēta cilvēku sociālajā vidē, tad vēlīnajās lugās uzmanības centrā ir cilvēka apziņa, sapņi un eksistenciālie jautājumi. Viņa lugas parasti iedala trīs posmos. Pirmajam — naturālistiskajam posmam (1880.—1890. gadi) raksturīgs reālistisks dzīves attēlojums, sociālie konflikti, dzimumu cīņa, psiholoģiska motivācija. Dialogi ir pietuvināti ikdienas runai, notikumi risinās reālistiskā vidē. Šī perioda nozīmīgākie darbi ir "Tēvs" (Fadren, 1887) un "Jūlijas jaunkundze" (Fröken Julie, 1888). Nākamajā pārejas un simbolisma posmā (1890. gadu beigas) pieaug Strindberga interese par cilvēka zemapziņu, sapņiem, reliģiskiem un filozofiskiem jautājumiem. Lugu reālistisko vidi aizstāj simboliski tēli un situācijas. Šī perioda luga "Uz Damasku" (Till Damaskus, I-II 1898, III 1901) tapusi simbolisma teātra iespaidā. Būtiski Strindberga dramaturģiju ietekmē viņa pievēršanās misticismam un zviedru filozofa un mistiķa Emānuela Svedenborga uzskatiem. Pēdējo Strindberga daiļrades posmu (20. gs. sākums) raksturo ekspresionisma un simbolisma savienojums. Lugās realitāte saplūst ar sapņiem un vīzijām, sižets kļūst fragmentārs, svarīgāka ir varoņu iekšējā pasaule nekā ārējie notikumi, tiek izmantotas dažādas alegorijas. Spilgti šī perioda piemēri ir "Sapņu spēle" (Ett drömspel, 1902) un "Spoku sonāte" (Spöksonaten, 1908), kuros iezīmējas absurda un sirreālisma elementi. Savukārt naturālisma un ekspresionisma elementu apvienojums raksturīgs lugai "Nāves deja" (Dődsdansen, I–II, 1900). Strindberga dramaturģija būtiski ietekmējusi virkni autoru, kā Leonīds Andrejevs, Jūdžīns O'Nīls, Bertolts Brehts, Semjuels Bekets. Tai ir nozīmīga vieta modernisma virzībā, sevišķi ekspresionisma, absurda drāmas, eksistenciālisma un sirreālisma attīstībā.
Lugas
| Gads |
Nosaukums |
| 1869 |
Vārda dienas dāvana (En namnsdagsgåva) |
| Brīvdomātājs (Fritänkaren) |
| 1870 |
Romā (I Rom) |
| 1871 |
Hermione (Hermione) |
| Ārpus likuma (Den fredlöse) |
| 1872 |
Meistars Ulofs (Mäster Olof) |
| 1880 |
Ģildes noslēpums (Gillets hemlighet) |
| 1881 |
1848. gadā (Anno fyrtiåtta) |
| 1882 |
Laimīgā Pēra ceļojums (Lycko-Pers resa) |
| Sera Bengta sieva (Herr Bengt's hustru) |
| 1886 |
Laupītāji (Marodörer) |
| 1887 |
Tēvs (Fadren) |
| Hemsoborna (Hemsöborna) |
| 1888 |
Biedri (Kamraterna) |
| Jūlijas jaunkundze (Fröken Julie) |
| 1889 |
Kreditori (Fordringsägare) |
| Visstiprākā (Den starkare) |
| Izstumtais (Paria) |
| 1890 |
Samums (Samum) |
| 1892 |
Debets un kredīts (Debit och kredit) |
| Debesu atslēgas jeb Svētais Pēteris dodas uz zemi (Himmelrikets nycklar; eller, Sankte Per vandrar pa jorden) |
| Pirms nāves (Inför döden) |
| Mātes mīlestība (Moderskärlek) |
| 1893 |
Obligācija un saite (Bandet) |
| Spēles ar uguni (Leka med elden) |
| Pirmais brīdinājums (Första varningen) |
| 1898 |
Uz Damasku I (Till Damaskus, första delen) |
| Uz Damasku II (Till Damaskus, andra delen) |
| Atnākšana (Advent: Ett mysterium) |
| 1899 |
Pie augstākās tiesas (Vid högre rätt)
- Atnākšana (Advent: Ett mysterium)
- Noziegums un noziegums (Brott och brott)
|
| Gustavs Vasa (Gustav Vasa) |
| Ēriks XIV (Erik XIV) |
| Folungu sāga (Folkungasagan) |
| 1900 |
Gustavs Ādolfs (Gustaf Adolf) |
| Lieldienas (Påsk) |
| 1901 |
Englebrekts (Engelbrekt) |
| Vasara (Midsommar) |
| Kristīne (Kristina) |
| Nāves deja (Dödsdansen) |
| Līgava ar kroni (Kronbruden) |
| Gulbjbaltīte (Svanevit) |
| Sapņu spēle (Ett drömspel) |
| Kaspers fet-tisdag |
| Kārlis XII (Carl XII) |
| 1902 |
Gustavs III (Gustav III) |
| 1903 |
- Näktergalen i Wittenberg
- Through Deserts to Ancestral Lands
- Hellas
- The Lamb and the Beast
|
| 1904 |
Uz Damasku III (Till Damaskus, tredje delen) |
| 1907 |
- Negaiss (Oväder)
- Nodegusī māja (Brända tomten)
- Spoku sonāte (Spöksonaten)
- Pelikāns (Pelikanen)
|
| 1908 |
Abu Casems tofflor |
| Sista riddaren |
| 1909 |
Bjaelbo-Jarlen |
| Riksföreståndaren |
| Lielais ceļš (Stora landsvägen) |
| Melnais cimds (Svarta handsken) |