Egreta
| Egreta | |
|---|---|
 Egretas salu klÄj biezs vietÄjais augÄjs, ko vietumis caurvij apmeklÄtÄjiem paredzÄtas taciÅas. | |
  Egreta | |
| Ä¢eogrÄfija | |
| Izvietojums | Indijas okeÄns |
| KoordinÄtas | 20Ā°25ā²0.30ā³S 57Ā°43ā²58ā³Eļ»æ / ļ»æ20.4167500Ā°S 57.73278Ā°EKoordinÄtas: 20Ā°25ā²0.30ā³S 57Ā°43ā²58ā³Eļ»æ / ļ»æ20.4167500Ā°S 57.73278Ā°E |
| ArhipelÄgs | MaskarÄnu salas |
| PlatÄ«ba | 0,27Ā kmĀ² |
| AdministrÄcija | |
 Ā MaurÄ«cija | |
| DemogrÄfija | |
| IedzÄ«votÄji | 0 |
 Egreta VikikrÄtuvÄ | |
Egreta (franÄu: Ćle aux Aigrettes ā ābalto gÄrÅu salaā) ir neapdzÄ«vota sala Indijas okeÄnÄ. Atrodas MaurÄ«cijas dienvidaustrumu piekrastÄ, aptuveni 850 metrus no krasta. TÄs platÄ«ba 27 ha, augstums virs jÅ«ras lÄ«meÅa 0ā12 m.
KopÅ” 1965. gada EgretÄ izveidots dabas rezervÄts, par kuru Å”obrÄ«d rÅ«pÄjas MaurÄ«cijas savvaļas fonds. Salu klÄj mūžzaļie sausie zemieÅu meži, un tÄ kalpo par nozÄ«mÄ«gu patvÄruma vietu vairÄkÄm MaurÄ«cijai endÄmÄm augu un dzÄ«vnieku sugÄm.[1][2]
AtŔķirÄ«bÄ no MaurÄ«cijas, kurai ir vulkÄniska izcelsme, Egretu veido koraļļu kaļķakmens.
Nosaukums
[labot | labot pirmkodu]
SaliÅas nosaukums radies no endÄmÄ MaurÄ«cijas nakts gÄrÅa, par kuru francūži ziÅoja 1693ā1695. un 1735. gadÄ. Tas vedina domÄt, ka Egreta bija sugas pÄdÄjÄ patvÄruma vieta, un tÄ izmira drÄ«z pÄc salas kolonizÄcijas.
EkosistÄmas atjaunoÅ”ana
[labot | labot pirmkodu]AugÄja atjaunoÅ”ana
[labot | labot pirmkodu]LÄ«dz 17. gadsimta sÄkumam salÄ bija sastopams ievÄrojams skaits MaurÄ«cijai endÄmu sugu. TaÄu kolonizÄcijas laikÄ meža darbu rezultÄtÄ Egretai raksturÄ«gÄ ekosistÄma tika gandrÄ«z pilnÄ«bÄ iznÄ«cinÄta, bet izcirstos lÄ«dumus nomainÄ«ja sveÅ”zemju augi.
AtjaunoÅ”anas darbu sÄkumposmÄ izskauda invazÄ«vos augus, tos aizvietojot ar vietÄjÄm sugÄm. Lai Egretu sagatavotu vietÄjo dzÄ«vnieku reintrodukcijai, saliÅu 1993. gadÄ atbrÄ«voja no žurkÄm. KopumÄ tur ir reintroducÄtas aptuveni 30 apdraudÄtas vietÄjo augu sugas, ieskaitot pudeļpalmu un orkÄna palmu. PÄc žurku izzuÅ”anas strauji sÄka palielinÄties Egretas melnkoku stÄdiÅu izplatÄ«ba.[2]
Dažas citas tur sastopamÄs sugas ir orhideja Oeoniella polystachys, pandÄns Pandanus vandermeeschii, Ganerskveinas alveja, rubiju dzimtas koks Coptosperma borbonicum, Polyscias maraisiana, zilÄ latÄnija, orkÄna palmas Raundas varietÄte.
Faunas atjaunoŔana
[labot | labot pirmkodu]LÄ«dz ar dabiskÄ augÄja atjaunoÅ”anu saliÅÄ tika atgrieztas vairÄkas dzÄ«vnieku sugas, kas kÄdreiz to apdzÄ«voja. SekmÄ«gi panÄkta sÄrto baložu, MaurÄ«cijas fodiju un MaurÄ«cijas olÄ«vzaļo baltactiÅu vairoÅ”anÄs.
IznÄ«cinÄtais MaurÄ«cijas seglmuguras milzu bruÅurupucis un MaurÄ«cijas kupolveida milzu bruÅurupucis aizvietots ar Aldabras milzu bruÅurupuci. Ganoties Å”is zÄlÄdÄjs izplata sÄklas un veicina augu izplatÄ«Å”anos. Citas salÄ reintroducÄtÄs rÄpuļu sugas ir TelfÄra scinks un Gintera gekons. Bieži sastopams MaurÄ«cijÄ plaÅ”i izplatÄ«tais krÄÅ”Åais MaurÄ«cijas dienas gekons.
AviÄrijos tiek turÄti MaurÄ«cijas augļÄdÄjsikspÄrÅi. SikspÄrÅi ir vienÄ«gie sauszemes zÄ«dÄ«tÄji, kas pÄrstÄv MaurÄ«ciju. Visas pÄrÄjÄs sugas ā žurkas, kaÄ·i, makaki, brieži, mežacÅ«kas, mangusti un citas ir cilvÄku ievestas.[3] AugļÄdÄjsikspÄrnis savulaik bija plaÅ”i izplatÄ«ts visÄ MaurÄ«cijÄ, taÄu dzÄ«vesvietu izzuÅ”ana, medÄ«bas un cikloni ļoti stipri samazinÄja to skaitu.[4]
Ekspozīcijas
[labot | labot pirmkodu]Daļa informÄcijas centra atvÄlÄta ekspozÄ«cijÄm, kuras iepazÄ«stina ar MaurÄ«cijas dabu, MaurÄ«cijas savvaļas fonda darbÄ«bu, kolonizÄcijas radÄ«tajÄm postoÅ”ajÄm sekÄm vietÄjai videi.
Gan saliÅas mežÄ, gan nelielÄ muzeja iekÅ”telpÄs aplÅ«kojami iznÄ«cinÄto dodo, MaurÄ«cijas platknÄbja papagaiļa, MaurÄ«cijas zilÄ baloža, MaurÄ«cijas pÅ«ces, seglmuguras milzu bruÅurupuÄa, MaurÄ«cijas milzu scinka eksponÄti to dabiskÄ lielumÄ, senu gravÄ«ru un ilustrÄciju reprodukcijas.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«Mauritian Wildlife FoundationĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2017.Ā gada 24.Ā augustÄ. SkatÄ«ts: 2016.Ā gada 17.Ā martÄ.
- 1 2 Ā«Global Restoration Network.Ā». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2016.Ā gada 4.Ā martÄ. SkatÄ«ts: 2016.Ā gada 19.Ā martÄ.
- ā BBC: Saving Mauritius's rare species
- ā Ā«Mauritian Wildlife Foundation (MWF): Mauritius Fruit BatĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2016.Ā gada 16.Ā martÄ. SkatÄ«ts: 2016.Ā gada 24.Ā martÄ.
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- Lost Land of the Dodo: The Ecological History of Mauritius, RĆ©union, and Rodrigues. Anthony Cheke and Julian Hume. Yale University Press. 2008. ISBN 978-030-014186-3
- The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritius Wildlife Foundation. ISBN 978-999493802-5
