Grenhene
| Grenhene | ||
|---|---|---|
| pilsÄta un paÅ”valdÄ«ba | ||
| Grenchen | ||
 | ||
| ||
  Grenhene | ||
| KoordinÄtas: 47Ā°11ā²35ā³N 7Ā°23ā²45ā³Eļ»æ / ļ»æ47.19306Ā°N 7.39583Ā°EKoordinÄtas: 47Ā°11ā²35ā³N 7Ā°23ā²45ā³Eļ»æ / ļ»æ47.19306Ā°N 7.39583Ā°E | ||
| Valsts |
 Ā Å veice | |
| Kantons | Zoloturna | |
| ApriÅÄ·is | LÄberna | |
| Platība | ||
| Ā ā¢Ā KopÄjÄ | 26,01Ā km2 | |
| Augstums | 451 m | |
| IedzÄ«votÄji (2023) | ||
| Ā ā¢Ā kopÄ | 19Ā 300 | |
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 742/kmĀ² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| Pasta indekss | 2540 | |
 Grenhene VikikrÄtuvÄ | ||
Grenhene (vÄcu: Grenchen, franÄu: franÄu: Granges) ir pilsÄta un paÅ”valdÄ«ba Å veicÄ, Zoloturnas kantonÄ. TÄ atrodas Juras kalnu pakÄjÄ, Äres upes ielejÄ, aptuveni pusceÄ¼Ä starp Zoloturnas un BÄ«les pilsÄtÄm. Grenhene ir LÄbernas apriÅÄ·a administratÄ«vais centrs un ir viena no lielÄkajÄm kantona pilsÄtÄm.
VÄsture un rÅ«pniecÄ«ba
[labot | labot pirmkodu]VÄstures avotos apmetne pirmoreiz minÄta 1131. gadÄ ar nosaukumu Grancia, kas cÄlies no romÄÅu valodu vÄrda, kas apzÄ«mÄ klÄti vai lauku saimniecÄ«bu. LÄ«dz 19. gadsimta vidum Grenhena bija neliels lauksaimnieku ciemats. PilsÄtas straujÄ izaugsme sÄkÄs 1851. gadÄ, kad tajÄ tika nodibinÄta pirmÄ pulksteÅu ražotne. Dažu gadu desmitu laikÄ Grenhene izauga par vienu no nozÄ«mÄ«gÄkajiem Å veices pulksteÅu rÅ«pniecÄ«bas centriem. Å eit atrodas un joprojÄm darbojas tÄdi pasaulÄ slaveni zÄ«moli kÄ Breitling un Fortis, kÄ arÄ« lielÄkÄ Å veices pulksteÅu mehÄnismu rÅ«pnÄ«ca ETA SA (ietilpst Swatch Group sastÄvÄ). 1970. gados pilsÄta smagi cieta globÄlajÄ pulksteÅu industrijas krÄ«zÄ (tÄ dÄvÄtajÄ "kvarca krÄ«zÄ"), taÄu spÄja veiksmÄ«gi diversificÄt savu ekonomiku.
Infrastruktūra un kultūra
[labot | labot pirmkodu]Grenhena ir pazÄ«stama ar savu moderno pilsÄtplÄnoÅ”anu ā tai 2008. gadÄ tika pieŔķirta prestiÅ¾Ä Vakera balva (Wakkerpreis) par veiksmÄ«gu industriÄlo teritoriju integrÄÅ”anu, zaļo zonu paplaÅ”inÄÅ”anu un gÄjÄjiem draudzÄ«gas pilsÄtvides izveidi. PilsÄtÄ atrodas Grenhenas lidosta (Flughafen Grenchen), kas ir viens no svarÄ«gÄkajiem vispÄrÄjÄs aviÄcijas un pilotu apmÄcÄ«bas centriem Å veicÄ, kÄ arÄ« reÄ£ionÄlais velodroms (Tissot Velodrome), kurÄ regulÄri norisinÄs starptautiskas riteÅbraukÅ”anas sacensÄ«bas un ir uzstÄdÄ«ti vairÄki pasaules stundas rekordi.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Grenhene.
|
