Lobeza
Izskats
Å ajÄ rakstÄ nav ievÄroti latvieÅ”u valodÄ pieÅemtie citvalodu Ä«paÅ”vÄrdu atveidoÅ”anas principi. LÅ«dzu, palÄ«dzi uzlabot Å”o rakstu, atveidojot Ä«paÅ”vÄrdus pÄc atveidoÅ”anas principiem. Ja ir kÄdi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijÄ. VairÄk lasi lietoÅ”anas pamÄcÄ«bÄ. |
| Lobeza | |||
|---|---|---|---|
|
Lobezas centrs | |||
| |||
| KoordinÄtas: 53°38ā²00ā³N 15°37ā²00ā³E / 53.63333°N 15.61667°EKoordinÄtas: 53°38ā²00ā³N 15°37ā²00ā³E / 53.63333°N 15.61667°E | |||
| Valsts |
| ||
| Vojevodiste | Rietumpomožes vojevodiste | ||
| ApriÅÄ·is | Lobezas apriÅÄ·is | ||
| PilsÄtas tiesÄ«bas | 1275 | ||
| Platība | |||
| Ā ā¢Ā KopÄjÄ | 12,8Ā km2 | ||
| Augstums | 56ā94 m | ||
| IedzÄ«votÄji (2021)[1] | |||
| Ā ā¢Ā kopÄ | 9Ā 792 | ||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 786,4/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| MÄjaslapa |
www | ||
|
| |||
Lobeza (poļu: Åobez) ir pilsÄta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistÄ uz austrumiem no Å Äecinas pie Regas upes, kura ietek Baltijas jÅ«rÄ.
LÄ«dz OtrÄ pasaules kara beigÄm pilsÄta atradÄs VÄcijÄ, un tÄs vÄciskais nosaukums bija LÄbesa (vÄcu: Labes). PÄc OtrÄ pasaules kara pilsÄtu pieŔķīra Polijai, tÄs vÄcu iedzÄ«votÄji tika padzÄ«ti, bet vietÄ ieradÄs poļi no PSRS ieÅemtajiem Polijas apgabaliem.
DemogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]
PaÅ”valdÄ«bas vadÄ«tÄjs
[labot | labot pirmkodu]| 1632Ā ā Carsten Beleke | 1809Ā ā Johann Georg Falck | |
| 1670Ā ā Bernd Bublich | 1823ā1840Ā ā Johann Friedrich Rosenow | |
| 1700Ā ā Paul Belecke | 1842ā1844Ā ā Adolf Ludwig Ritter (privremeno) | |
| 1702Ā ā Theele | 1844ā1845Ā ā Albert Wilhelm Rizky | |
| 1723Ā ā F. C. Hackebeck | 1846ā1852Ā ā Heinich Ludwig Gotthilf HasenjƤger | |
| 1734Ā ā F. W. Weinholz | prije 1859. Hasenjaeger | |
| 1736Ā ā Schulze | 1852ā1864Ā ā Carl Albert Alexander Schüz | |
| 1732Ā ā Hackenberken | 1921Ā ā Willi Kieckbeusch | |
| 1745Ā ā M. C. Frize | 1945Ā ā Hackelberg, Teofil Fiutowski, Stefan Nowak, Feliks Mielczarek | |
| 1746Ā ā Johann Friedrich Thym | 1946Ā ā WÅadysÅaw ÅmieÅowski | |
| 1752Ā ā Johann Gottsried Severin | 1948Ā ā Tadeusz Klimski | |
| 1753?Ā ā J. F. von Flige | 1949Ā ā Ignacy Åepkowski | |
| 1757Ā ā Johann Friedrich Thym | 1972-1990Ā ā Zbigniew Con | |
| 1757Ā ā Heller | 1990ā94Ā ā Marek Romejko | |
| 1767Ā ā Gottlieb Timm | 1994ā1998Ā ā Jan Szafran | |
| 1775Ā ā Johann Gottfried Severin | 1998ā2002Ā ā Halina SzymaÅska | |
| 1790Ā ā Jahncke | 2002ā2006Ā ā Marek Romejko | |
| 1805Ā ā Heinrich (?) Falck | 2006ā2014Ā ā Ryszard Sola | |
| 1806Ā ā Zuther (drugi dan 1712) | 2014Ā ā Piotr ÄwikÅa | |
| 1806Ā ā Nemitz |
LobezÄ dzimuÅ”i
[labot | labot pirmkodu]- Franz Andreas von Borcke (1693ā1766), vispÄrÄjÄ
- Ferdinand Nemitz (1805ā1886), tiesnesis un politiÄ·is
- Felix Genzmer (1856ā1929), arhitekts
- Otto Puchstein (1856ā1911), arheologs
- Walter Goehtz (1878ā1946), politiÄ·is
- Fritz Puchstein (1893ā1968), aktieris,
- Kazimierz Obuchowski, (1931ā2014), psihologs
- Andrzej GudaÅski (1979), krÄsoÅ”ana
- Zygmunt (Karol) GryczyÅski (1958), fiziÄ·is
- Ignacy GryczyÅski (1948), biologs
- Zbigniew Harbuz (1932), vÄsturnieks
Klimats
[labot | labot pirmkodu]| MÄnesis | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Gads |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| T max [°C] | 0 | 2 | 7 | 14 | 18 | 22 | 24 | 23 | 19 | 13 | 7 | 2 | 8 |
| T min [°C] | -6 | -5 | -1 | 3 | 8 | 11 | 13 | 12 | 9 | 5 | 1 | -3 | |
| LietusgÄze [mm] | 28 | 24 | 27 | 35 | 53 | 63 | 76 | 64 | 46 | 37 | 38 | 36 | 526 |
Galerija
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/023216418024-0979136?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pÄrbaudes datums: 7 oktobris 2022.
- ā pl.climateĀ ā Åobez
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]| Å is ar Poliju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|