Makemake
 Makemake un tās pavadonis. Attēls uzņemts ar Habla teleskopu | |
| Atklāšana un nosaukšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | |
| Atklāšanas datums | 2005. gada 31. martā |
| Apzīmējumi | |
| Mazās planētas apzīmējums | (136472) Makemake |
| Citi nosaukumi | 2005 FY9 |
| Mazo planētu kategorija | pundurplanēta |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2020. gada 31. maijā | |
| Afēlijs | 52,756 AU |
| Perihēlijs | 38,104 AU |
| Lielā pusass (rādiuss) | 45,430 AU |
| Ekscentricitāte | 0,16126 |
| Apriņķojuma periods | 306,21 yr (111 845 d) |
| Vidējais apriņķošanas ātrums | 4,419 km/s |
| Vidējā anomālija | 165,514° |
| Slīpums | 28,9835° |
| Uzlecošā mezgla garums | 79,620° |
| Periapsīdas laiks | 2186. gada 17. novembris |
| Pericentra arguments | 294,834° |
| Zināmie pavadoņi | S/2015 (136472) 1 |
| Fiziskie raksturlielumi | |
| Dimensijas |
|
| Vidējais rādiuss | 715±19 km |
| Saspiedums | 0.0098 |
| Virsmas laukums | 6,42·106 km² |
| Tilpums | 1,53·109 km³ |
| Masa | 3,1·1021 kg |
| Vidējais blīvums | ≈1700 kg/m³ |
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums | < 0,57 m/s² |
| Ekvatoriālais 2. kosmiskais ātrums | < 0,91 km/s |
| Sideriskais periods | 22,8266±0,0001 h |
| Ģeometriskais albedo | 0,82±0,02 |
| Temperatūra |
32–36 K 40–44 K |
| Asteroīdu spektru tipi | B−V=0,83, V−R=0,5 |
| Redzamais spožums | 17,0 (opozīcijā) |
| Absolūtais spožums |
|
.svg){kind=small}
(136472) Makemake ir trešā lielākā zināmā pundurplanēta Saules sistēmā, kā arī trešais lielākais objekts Koipera joslā (aiz Plutona un Erīdas). Tās diametrs ir aptuveni 60% no Plutona diametra. Makemakes sevišķi zemā virsmas temperatūra (40 K) liecina, ka tā ir klāta ar sasalušu metāna, etāna un iespējams pat ar slāpekļa ledu.[1] To 2005. gadā atklāja Maikls Brauns, Čads Truhiljo un Dāvids Rabinovics, un sākotnēji nosaukta 2005 FY9. 2008. gadā tā nosaukta Lieldienu salas pirmiedzīvotāju radīšanas dievības Makemakes vārdā. Makemakes planētas simbols ir šāds: