MeŔko II Lamberts
| MeŔko II Lamberts Mieszko II Lambert | |
|---|---|
 | |
| Polijas karalis | |
|
AmatÄ 1025. gadsĀ āĀ 1031. gads | |
| PriekŔtecis | Boļeslavs I Drosmīgais |
| PÄctecis | Bezprims |
| Polijas kÅazs | |
|
AmatÄ 1032. gadsĀ āĀ 1034.Ā gada 10.Ā maijÄ | |
| PriekŔtecis | Bezprims |
| PÄctecis | Kazimirs I AtjaunotÄjs |
|
| |
| DzimŔanas dati |
ap 990. gadu mÅ«sdienu Polijas teritorijÄ |
| MirŔanas dati |
1034.Ā gada 10.Ā maijÄ PoznaÅa?, Polijas karaliste, (tagad  Ā Polija) |
| ApglabÄts |
PoznaÅas bazilika (Bazylika archikatedralna ÅwiÄtych ApostoÅĆ³w Piotra i PawÅa w Poznaniu), PoznaÅa, Ā Polija |
| Dinastija | Pjasti |
| TÄvs | Boļeslavs I DrosmÄ«gais |
| MÄte | Lužicas Emnilda (Emnilda sÅowiaÅska) |
| Dzīvesbiedrs(-e) |
|
| BÄrni | Kazimirs I AtjaunotÄjs (Polijas kÅazs), Polijas RiÄeza (UngÄrijas karaliene), Polijas Ä¢ertrÅ«de (Kijivas kÅaze) |
| Reliģija | kristietība |
MeÅ”ko II Lamberts (poļu: Mieszko II Lambert; dzimis 990. gadÄ, miris 1034.Ā gada 10.Ā maijÄ) bija Polijas karalis un kÅazs. Pjastu dinastijas pÄrstÄvis. ValdÄ«ja no 1025. lÄ«dz 1034. gadam ar pÄrtraukumu no 1031. lÄ«dz 1032. gadam, kad valdnieks bija viÅa brÄlis Bezprims (Bezprym).
KronÄjÄs 1025. gada 25. decembrÄ« GÅezno.
DzÄ«vesgÄjums
[labot | labot pirmkodu]MeÅ”ko II bija Polijas karaļa Boļeslava I dÄls no laulÄ«bas ar Lužicas kÅaza meitu Enmildu. Bija precÄjies ar Riksu no Lotringas, no kuras MeÅ”ko II bija meita Ä¢ertrÅ«de, kura apprecÄja Kijivas Krievzemes kÅazu Izjaslavu.
MeÅ”ko II bija tiem laikiem labi izglÄ«tots - prata lasÄ«t un rakstÄ«t, kÄ arÄ« latÄ«Åu un grieÄ·u valodu. Pirms kļūŔanas par karali 1025. gadÄ, MeÅ”ko II visticamÄk bija Krakovas vietvaldis un esot Å”eit uzcÄlis daudzas baznÄ«cas.
No 1028. gada viÅÅ” kopÄ ar ungÄriem veiksmÄ«gi cÄ«nÄ«jÄs pret SvÄtÄs Romas impÄriju. TomÄr vÄlÄk valstÄ« sÄkÄs jukas. MeÅ”ko II nebija vecÄkais dÄls Ä£imenÄ. Boļeslava I vecÄkais dÄls bija Bezprims no ungÄru princeses, tomÄr tronis tika MeÅ”ko I. Abi MeÅ”ko brÄļi aizbÄga uz ÄrzemÄm - Otons uz impÄriju, bet Bezprims uz Kijivas Krievzemi. DrÄ«z pÄc tam SvÄtÄs Romas impÄrijas Ä·eizars KonrÄds II un Kijivas Kriezemes lielkÅazs Jaroslavs Gudrais vienlaicÄ«gi iebruka PolijÄ, un MeÅ”ko I bÄga uz BohÄmiju. PolijÄ sÄka valdÄ«t Bezprims, kurÅ” gandrÄ«z tÅ«lÄ«t aizsÅ«tÄ«ja karaļa kroni un regÄlijas uz VÄciju.
MeÅ”ko drÄ«z atgriezÄs, bet bija spiests kļūt par Ä·eizara sabiedroto un sadalÄ«t valsti starp saviem radiniekiem. TÄlÄkie notikumi ir ļoti neskaidri. VÄsturnieki uzskata, ka 1034. gadÄ MeÅ”ko II tika nogalinÄts augstmaÅu sazvÄrestÄ«bÄ.
PÄc MeÅ”ko nÄves lÄ«dz 1039. gadam PolijÄ valdnieka nebija, jo valstÄ« izcÄlÄs jukas un pagÄnisma atdzimÅ”ana. NÄkamais kÅazs, mazgadÄ«gais Kazimirs I bija spiests doties trimdÄ. AugstmaÅi, mÅ«ki un priesteri tika nogalinÄti, daudzas pilsÄtas, baznÄ«cas un klosteri nodedzinÄti. Haosu pastiprinÄja Äehu iebrukums no dienvidiem. KatrÄ apgabalÄ valdÄ«ja vietÄjie valdnieki. Lielpolija ar senajiem Polijas centriem - PoznaÅu un GÅezno bija tik izpostÄ«ti, ka Polijas valsts centrs pÄrvietojÄs uz Mazpolijas pilsÄtu Krakovu.
| PriekŔtecis: Boļeslavs I Drosmīgais |
Polijas karalis 1025 - 1031 |
PÄctecis: Bezprims |
| PriekŔtecis: Bezprims |
Polijas kÅazs 1032 - 1034 |
PÄctecis: Kazimirs I AtjaunotÄjs |
 |
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: MeÅ”ko II Lamberts |
|
