Gads
Gads ir laika mÄrvienÄ«ba. To parasti izprot kÄ laika intervÄlu, kura laikÄ Zeme vienu reizi apriÅÄ·o ap Sauli. Zeme apriÅÄ·o ap Sauli 365,2425 dienÄs, kas pÄc bÅ«tÄ«bas ir gada ilgums. MÅ«sdienÄs visbiežÄk tiek lietots kalendÄra gads, kurÄ ir 365 vai 366 dienas (precÄ«zs dienu skaits nav tÄpÄc, ka Zemes apriÅÄ·ojuma periods ap Sauli nav vienÄds ar veselu dienu skaitu).
DažkÄrt gads tiek saistÄ«ts arÄ« ar citÄm planÄtÄm, piemÄram, Marss vienu reizi apriÅÄ·o ap Sauli 686,96 dienÄs, un Å”is laika intervÄls tiek saukts par Marsa gadu.
KalendÄra gads
[labot | labot pirmkodu]MÅ«sdienÄs kalendÄra gads tiek lietots visbiežÄk. KalendÄra gads ir laika posms, kas sÄkas 1. janvÄrÄ« un beidzas tÄ paÅ”a gada 31. decembrÄ«. Garais gads ir tad, kad tÄ nosaukumÄ esoÅ”Ä skaitļa pÄdÄjie divi cipari dalÄs ar Äetri, piemÄram, skaitļu 2004, 2008, 2012 pÄdÄjie divi cipari dalÄs ar Äetri un tie ir garie gadi, bet skaitļu 2014, 2018, 2022 pÄdÄjie divi cipari nedalÄs ar Äetri un tie nav garie gadi. IzÅÄmums ir gadskaitļi, kuri dalÄs ar 100, bet nedalÄs ar 400, piemÄram, 1900. gads nebija garais, jo nedalÄs ar Äetrsimt, bet 2000. gads bija garais gads.
Gregora kalendÄra gads sÄ«kÄk tiek dalÄ«ts 12 mÄneÅ”os, kuros vidÄji ir apmÄram 30 dienu.
- JanvÄris - 31 diena;
- FebruÄris - parasti 28 dienas, garajÄ gadÄ - 29 dienas;
- Marts - 31 diena;
- Aprīlis - 30 dienas;
- Maijs - 31 diena;
- JÅ«nijs - 30 dienas;
- JÅ«lijs - 31 diena;
- Augusts - 31 diena;
- Septembris - 30 dienas;
- Oktobris - 31 diena;
- Novembris - 30 dienas;
- Decembris - 31 diena.
Astronomiskais gads
[labot | labot pirmkodu]AstronomijÄ izŔķir vairÄkus gada veidus, kas atŔķiras pÄc izvÄlÄtÄ atskaites punkta, pret kuru tiek mÄrÄ«ts Zemes apriÅÄ·ojums ap Sauli. Zemes ass precesijas un orbÄ«tas perturbÄciju dÄļ Å”ie periodi nav vienÄda garuma.
- Tropiskais gads jeb Saules gads ir laika posms starp divÄm secÄ«gÄm pavasara ekvinokcijÄm. TÄ vidÄjais ilgums ir aptuveni diennaktis. Å is gads ir pamatÄ vairumam kalendÄru, jo tas nosaka gadalaiku maiÅu.
- Sideriskais gads jeb zvaigžÅu gads ir Zemes pilns apriÅÄ·ojums attiecÄ«bÄ pret fiksÄtÄm zvaigznÄm. TÄ ilgums ir aptuveni diennaktis. Tas ir patiess Zemes orbitÄlÄs kustÄ«bas periods.
- AnomÄlistiskais gads ir laika posms starp diviem secÄ«giem Zemes perihÄlija brīžiem. TÄ ilgums ir aptuveni diennaktis. Tas ir nedaudz garÄks par siderisko gadu, jo Zemes orbÄ«tas elipse lÄnÄm griežas telpÄ.
- Drakoniskais gads jeb eklipses gads ir laika posms starp divÄm secÄ«gÄm Saules pÄrejÄm caur vienu un to paÅ”u MÄness orbÄ«tas mezglu. TÄ ilgums ir aptuveni diennaktis. Å is cikls nosaka aptumsumu atkÄrtoÅ”anÄs regularitÄti.
SalÄ«dzinÄjums
[labot | labot pirmkodu]| Gada veids | Atskaites punkts | Ilgums (vidÄjÄs saules diennaktÄ«s) |
|---|---|---|
| Tropiskais | Pavasara punkts | |
| Sideriskais | FiksÄtas zvaigznes | |
| AnomÄlistiskais | PerihÄlijs | |
| Drakoniskais | MÄness orbÄ«tas mezgls |
ApzÄ«mÄjumi
[labot | labot pirmkodu]Gadam nav universÄla laika mÄrvienÄ«bas apzÄ«mÄjuma. StarptautiskÄ mÄrvienÄ«bu sistÄma nevienu nepiedÄvÄ. NIST SP811[1] un ISO 80000-3:2006[2] rekomendÄ simbolu a (no latÄ«Åu: annus ā "gads"). Lai gan "a" ir arÄ« platÄ«bas mÄrvienÄ«bas Ära apzÄ«mÄjums, konteksts parasti ir pietiekami labi atŔķirams.
MÄrvienÄ«bu unificÄtais kods (Unified Code for Units of Measure)[3] atŔķir "a" lietojumus standartos ISO 1000, ISO 2955 un ANSI X3.50 :
- ar ā Äram (platÄ«bas mÄrvienÄ«bai);
- at = a_t = 365,24219 dienas vidÄjam tropiskajam gadam;
- aj = a_j = 365,25 dienas vidÄjam JÅ«lija gadam;
- ag = a_g = 365,2425 dienas vidÄjam Gregora gadam;
- a = 1 aj gads (vispÄrÄjÄ gadÄ«jumÄ).
Gadu apzÄ«mÄjumiem izmanto arÄ« SI daudzkÄrtÅus:
- ka atbilst vienam tūkstotim (103) gadu.
- Ma atbilst vienam miljonam (106) gadu. To parasti izmanto tÄdÄs zinÄtnes nozarÄs kÄ Ä£eoloÄ£ija, paleontoloÄ£ija, astronomija, lai attÄlotu ilgus laika periodus pagÄtnÄ un nÄkotnÄ. PagÄtnes gadiem parasti pieraksta "pirms mÅ«sdienÄm", sastopams arÄ« apzÄ«mÄjums mya. Astronomijas lietojumÄ tiek izmantots JÅ«lija gads (precÄ«zi 365,25 dienas). Ä¢eoloÄ£ijÄ un paleontoloÄ£ijÄ gads nav tik precÄ«zs un variÄ, atkarÄ«bÄ no autora.
- Ga atbilst vienam miljardam (109) gadu. To izmanto kosmoloÄ£ijÄ un Ä£eoloÄ£ijÄ, lai apzÄ«mÄti ÄrkÄrtÄ«gi ilgus laika periodus pagÄtnÄ. PiemÄram, Zemes izveidoÅ”anÄs notikusi aptuveni 4,57 Ga (4,57 miljardu gadu) pirms mÅ«sdienÄm.
Angļu valodas tekstos sastopami apzÄ«mÄjumi y, yr (no year) vai ya (years ago). LatvieÅ”u valodÄ gada apzÄ«mÄjumam bieži izmanto saÄ«sinÄjumu g. vai g.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ambler Thompson, Barry N. Taylor. Ā«Special Publication 811: Guide for the Use of the International System of Units (SI)Ā» (PDF). National Institute of Standards and Technology (NIST), 2008. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2008.Ā gada 11.Ā maijÄ. SkatÄ«ts: 2010.Ā gada 15.Ā oktobrÄ«.
- ā Ā«ISO 80000-3:2006, Quantities and units ā Part 3: Space and timeĀ». Geneva, SwitzerlandĀ : StarptautiskÄ standartizÄcijas organizÄcija. 2006.
- ā Gunther Schadow, Clement J. McDonald. Ā«Unified Code for Units of MeasureĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2008.Ā gada 20.Ā maijÄ. SkatÄ«ts: 2010.Ā gada 17.Ā februÄrÄ«.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Gads.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]
|
