Sevans
| Sevans | |
|---|---|
 Sevans no kosmosa | |
| KoordinÄtas | 40Ā°19ā²0ā³N 45Ā°21ā²0ā³Eļ»æ / ļ»æ40.31667Ā°N 45.35000Ā°EKoordinÄtas: 40Ā°19ā²0ā³N 45Ā°21ā²0ā³Eļ»æ / ļ»æ40.31667Ā°N 45.35000Ā°E |
| Platība | 1236 km2 |
| LielÄkais garums | 78 km |
| VidÄjais dziļums | 26 m |
| LielÄkais dziļums | 78,4 m |
| Tilpums | 32,94 km3 |
| Augstums v.j.l. | 1896 m |
| Izteka | Hrazdana |
| Sateces baseins | 3647 km2 |
| Baseina valstis | ArmÄnija |
| Apdz. vietas krastos | Sevana |
  Sevans | |
 Sevans VikikrÄtuvÄ | |
Sevans (armÄÅu: ÕÖÕ”Õ¶Õ” Õ¬Õ«Õ³) ir lielÄkais ezers ArmÄnijÄ, viens no lielÄkajiem augstkalnu ezeriem pasaulÄ. KopÄ ar Vana ezeru un Urmijas ezeru veidoja ArmÄnijas karalistes trÄ«s lielos ezerus, tÄ sauktÄs ArmÄnijas jÅ«ras.
EzerÄ ietek 28 upes. 10% Å«dens iztek ar Hrazdanas upi, 90% iztvaiko. Pirms cilvÄka iejaukÅ”anÄs ezers bija 100 m dziļŔ, platÄ«ba bija 1416 kmĀ² (5% no ArmÄnijas teritorijas), tilpums bija 58 kmĀ³, ezers atradÄs 1950 m virs jÅ«ras lÄ«meÅa.
EzerÄ dzÄ«vo endÄma, vÄrtÄ«ga zivju suga ā Sevana forele (Salmo ischchan), kura ievazÄto zivju sugu dÄļ ir tuvu izmirÅ”anai. PastÄv iespÄja, ka Ŕī suga izdzÄ«vos IsikulÄ, kur tÄ arÄ« ir ielaista. SevanÄ sastopamas vÄl divas endÄmas zivju sugas: Barbus goktshaikus un Varikorhinus capoeta. Ezers ir nozÄ«mÄ«ga ArmÄnijas kaijas (Larus armenicus) ligzdoÅ”anas vieta, Å”eit dzÄ«vo 4000ā5000 pÄri. Sevans ir nozÄ«mÄ«gs arÄ« citu retu sugu putniem. Tas ir arÄ« nacionÄlais parks un RÄmsaras vieta.
NozÄ«mÄ«gÄkais kultÅ«ras piemineklis ezera krastÄ ir Sevanavankas klosteris netÄlu no Sevanas pilsÄtas. SÄkotnÄji tas atradÄs uz salas, bet lÄ«meÅa kriÅ”anÄs dÄļ tagad tas ir uz pussalas. Rietumu krastÄ atrodas Hairivankas klosteris, tÄlÄk dienvidos, pie Noratusas ā haÄkaru lauks, kur atrodas ap 900 Å”o raksturÄ«go armÄÅu kultÅ«ras pieminekļu. KrÄ«toties ezera lÄ«menim, atrastas daudzas senlietas pat no agrÄ bronzas laikmeta.
Ezera pÄrveidoÅ”ana
[labot | labot pirmkodu]
1910. gadÄ hidroinženieris Sukiass Manaserjans piedÄvÄja nolaist ezeru par 45 metriem, izmantojot Å«deni apÅ«deÅoÅ”anai un enerÄ£ijas ieguvei. 1933. gadÄ sÄkÄs lÄ«dzÄ«ga plÄna ievieÅ”ana, kura mÄrÄ·is bija nolaist ezeru par 55 metriem un jauniegÅ«to zemi izmantot koku stÄdÄ«Å”anai, bet atlikuÅ”o ezeru (paredzamÄ platÄ«ba ā ap 299 kmĀ²) izmantot zivju audzÄÅ”anai. Tika padziļinÄta Hrazdanas gultne, kÄ arÄ« bÅ«vÄts tunelis 40 metrus zem ezera lÄ«meÅa. Darbus aizkavÄja Otrais pasaules karÅ”, un tie tika pabeigti 1949. gadÄ, kad ezera lÄ«menis sÄka kristies par vienu metru gadÄ. Koku stÄdÄ«jumi jauniegÅ«tajÄ zemÄ auga slikti.
1956. gadÄ, pÄc Staļina nÄves, projekts tika pÄrskatÄ«ts, tika nodibinÄta Ä«paÅ”a Sevana komiteja, kura pasludinÄja pretÄjo: ir jÄcenÅ”as atjaunot sÄkotnÄjo Sevana lÄ«meni. 1962. gadÄ ezera lÄ«menis stabilizÄjÄs 18 metrus zem sÄkotnÄjÄ lÄ«meÅa. PÄc diviem gadiem sÄkÄs aļģu masveida ziedÄÅ”ana eitrofikÄcijas dÄļ.
Lai turpinÄtu celt ezera lÄ«meni, 1981. gadÄ tika izbÅ«vÄts 49 km garÅ” tunelis no Arpas upes lÄ«dz ezeram. Tas pacÄla ezera lÄ«meni tikai par 1,5 metriem. Tika uzsÄkta vÄl viena, 22 km gara tuneļa bÅ«ve no Vorotanas upes. Kad tika uzbÅ«vÄti 18 km, darbus pÄrtrauca karÅ” ar AzerbaidžÄnu un tam sekojoÅ”Ä ekonomiskÄ krÄ«ze. Tunelis tika pabeigts 2003. gadÄ, taÄu Å«dens pa to vÄl nav sÄcis plÅ«st. Ezera lÄ«menis tagad ir nostabilizÄjies 20 m zem sÄkotnÄjÄ un lÄnÄm ceļas.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Sevans.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- www.sevan.am ā informÄcija par ezeru
|
