Sirmija
| Sirmija | |
|---|---|
 | |
  Sirmija  Sirmija | |
| AtraÅ”anÄs vieta |
 Sremska Mitrovica, Vojvodina, Serbija |
| KoordinÄtas | 44Ā°57ā²58ā³N 19Ā°36ā²38ā³Eļ»æ / ļ»æ44.966111Ā°N 19.610556Ā°EKoordinÄtas: 44Ā°57ā²58ā³N 19Ā°36ā²38ā³Eļ»æ / ļ»æ44.966111Ā°N 19.610556Ā°E |
| VÄsture | |
| DibinÄÅ”ana | 4. gadsimts p.m.Ä. |
| PameŔana | 582. gads |
| Piezīmes | |
| StÄvoklis | drupas |
Sirmija (latÄ«Åu: Sirmium) bija ievÄrojama SenÄs Romas pilsÄta PanonijÄ, Savas upes krastÄ. MÅ«sdienÄs Å”eit atrodas Serbijas pilsÄta Sremska Mitrovica.
PilsÄta rakstos pirmoreiz minÄta 4. gadsimtÄ pirms mÅ«su Äras. To apdzÄ«voja ilÄ«rieÅ”i un Ä·elti. 1. gadsimtÄ p.m.Ä. to iekaroja romieÅ”i un 102. gadÄ Sirmija kļuva par Lejaspanonijas provinces galvaspilsÄtu. Tetrarhijas periodÄ 294. gadÄ Sirmija kļuva par vienu no ÄetrÄm Romas impÄrijas galvaspilsÄtÄm.
LÄ«dz ar kristietÄ«bas ienÄkÅ”anu, 3. gadsimtÄ Sirmija kļuva par bÄ«skapijas centru. Å eit nostiprinÄjÄs kristietÄ«bas ariÄnisma atzars. 4. gadsimtÄ SirmijÄ notika 5 baznÄ«cas koncili, lai vienotos par kompromisu starp ariÄnisma un NÄ«kajas novirziena piekritÄjiem. 4. gadsimtÄ Sirmiju ieÅÄma goti, vÄlÄk huÅÅi, tad ostgoti, gepidi, pÄc tam bizantieÅ”i, lÄ«dz 582. gadÄ to pilnÄ«bÄ nopostÄ«ja avÄri.
SirmijÄ vai tÄs reÄ£ionÄ ir dzimuÅ”i 10 Romas imperatori, to starpÄ Decijs (201ā251), Klaudijs II (214ā270), AureliÄns (214/215Ā ā 275), Probuss (230-235ā282), MaksimiÄns (ap 250ā310), Konstantijs II (317ā361). PilsÄtÄ mÄdza rezidÄt Marks AurÄlijs, kas visticamÄk Å”eit radÄ«jis savas "MeditÄcijas". PÄdÄjais apvienotÄs Romas imperators Teodosijs I (347ā395) par imperatoru tika proklamÄts SirmijÄ.
AttÄlu galerija
[labot | labot pirmkodu]
Sirmijas makets
RomieÅ”u Ä·ivere, atrasta pie Sirmijas, tagad Novisadas muzejÄ
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Sirmija.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
