Pāriet uz saturu

Telpaugs

Vikipēdijas lapa
Dažādi telpaugi

Telpaugs ir augs, kas tiek audzēts iekÅ”telpās, piemēram, dzÄ«vesvietās un birojos, galvenokārt dekoratÄ«vos nolÅ«kos, taču pētÄ«jumi liecina, ka telpaugiem ir arÄ« pozitÄ«va psiholoÄ£iska ietekme. Papildus tam telpaugi palÄ«dz arÄ« iekÅ”telpu gaisa attÄ«rÄ«Å”anā, jo dažas sugas un ar tām saistÄ«tie augsnē mÄ«toÅ”ie mikrobi samazina iekÅ”telpu gaisa piesārņojumu, absorbējot gaistoÅ”os organiskos savienojumus, tostarp benzolu, formaldehÄ«du un trihloretilēnu. Lai gan Ŕīs piesārņojoŔās vielas parasti ir toksiskas cilvēkiem, tās augiem un augsnē mÄ«toÅ”ajiem mikrobiem nekaitē.[1]

Telpaugu kopŔana

[labot | labot pirmkodu]

Telpaugiem var kaitēt gan nepietiekama, gan pārmērÄ«ga laistÄ«Å”ana, un dažādām telpaugu sugām nepiecieÅ”ams atŔķirÄ«gs augsnes mitruma lÄ«menis. BrÅ«nas, sakaltuÅ”as lapu malas var liecināt, ka augs ir nepietiekami laistÄ«ts, lai gan dažiem augiem, piemēram, marantām, tas var nozÄ«mēt, ka augs ir jutÄ«gs pret Å«denÄ« izŔķīdinātām minerālvielām.[2] Lapu dzeltÄ“Å”ana var liecināt, ka augs ir pārlaistÄ«ts. Lielākajai daļai augu sakņu ilgstoÅ”a atraÅ”anās Å«denÄ« bieži noved pie sakņu puves. Dažādiem augiem ir vajadzÄ«gs atŔķirÄ«gs gaismas daudzums, dažādos ilgumos.[3]

Dažādu izmēru māla puķupodi

Telpaugus parasti audzē specializētās augsnēs vai kompostos. Labā augsnes maisÄ«jumā ir iekļauti augsnes uzlabotāji, lai nodroÅ”inātu augu ar barÄ«bas vielām, atbalstu, atbilstoÅ”u drenāžu un pareizu aerāciju. Lielākā daļa telpaugu augŔņu satur kÅ«dras un vermikulÄ«ta vai perlÄ«ta kombināciju. Augiem ir nepiecieÅ”ams mēslojums, kas nodroÅ”ina augsnē barÄ«bas vielas, galvenokārt nitrātus, fosfātus un kāliju. AtŔķirÄ«bā no augiem savvaļā, telpaugu augsnē nevar atjaunoties barÄ«bas vielas, ja vien augi netiek regulāri mēsloti. Fosfors ir bÅ«tisks ziedoÅ”iem vai augļu augiem, un kālijs ir bÅ«tisks stiprām saknēm un uzlabotai barÄ«bas vielu uzņemÅ”anai.[4]

Telpaugus parasti stāda puÄ·upodos jeb podos, kuru apakŔā ir drenāžas caurumi, lai samazinātu pārmērÄ«gas laistÄ«Å”anas un Å«dens stāvÄ“Å”anas iespējamÄ«bu. Pārāk liels pods var izraisÄ«t sakņu slimÄ«bu augsnē liekā mitruma dēļ, savukārt pārāk mazs pods var ierobežot auga augÅ”anu. Telpaugu podi ir dažādu veidu, taču parasti tos var iedalÄ«t divās grupās: porainos un neporainos. Poraini podi, piemēram, neglazēta māla, nodroÅ”ina labāku aerāciju, jo gaiss var iet cauri poda sieniņām. Neporaini podi, piemēram, glazēti vai plastmasas podi, mēdz ilgāk noturēt mitrumu un ierobežot gaisa plÅ«smu.

Saraksts ar bieži sastopamiem telpaugiem

[labot | labot pirmkodu]

Tropiski un subtropiski augi

[labot | labot pirmkodu]
Zelta epipremns

Sukulenti

[labot | labot pirmkodu]
  • Alvejas (Aloe), piemēram, Ä«stā alveja (Aloe vera),
  • EÅ”evērijas (Echeveria),
  • Havortijas (Haworthia),
    Olveida krasula
  • Kalanhojas (Kalanchoe),
  • Kaktusi (Cactaceae),
  • Krasulas (Crassula), piemēram, Olveida krasula (Crassula ovata),
  • Å lumbergeras (Schlumbergera), piemēram, noŔķeltā Å”lumbergera (Schlumbergera truncata) jeb "Ziemassvētku kaktuss".

SÄ«poli

[labot | labot pirmkodu]
  • Hiacintes (Hyacinthus),
  • Krokusi (Crocus),
  • Narcises (Narcissus).

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Wolverton, B. C.; Johnson, Anne; Bounds, Keith (1989-09-15) (en). Interior Landscape Plants for Indoor Air Pollution Abatement.
  2. ā†‘ Ā«7 of the Top Reasons for Brown Leaves on Prayer Plants | Gardenerā€™s PathĀ». Gardener's Path (en-US). 2020-12-30. SkatÄ«ts: 2022-05-16.
  3. ā†‘ Indoor Gardening. New YorkĀ : Chicago Botanical Garden, Pantheon Books. 1995. 182.Ā lpp.
  4. ā†‘ Ā«How to Care for Indoor Plants (Houseplants)Ā». Planet Natural (en-US). 2012-12-08. SkatÄ«ts: 2022-05-16.
  5. ā†‘ DELFI Tavs Dārzs. Ā«Nenokaltējamā dižā aspidistra jeb mājas svētÄ«ba un tās kopÅ”anaĀ». delfi.lv (latvieÅ”u), 2019-12-03. SkatÄ«ts: 2022-05-16.
  6. ā†‘ Ā«Dracēnas ir tik dažādas. KopÄ«gais un atŔķirÄ«gais to kopÅ”anāĀ». Praktiski.lv (latvieÅ”u). SkatÄ«ts: 2022-05-16.
  7. ā†‘ Zane Bitmane. Ā«Telpaugs, kas pielāgojas apstākļiem ā€“ mazprasÄ«gais puŔķu hlorofÄ«ts un tā kopÅ”anaĀ». delfi.lv (latvieÅ”u), 2017-11-29. SkatÄ«ts: 2022-05-16.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telpaugs&oldid=4162457"