Utrehta
- Å is raksts ir par pilsÄtu NÄ«derlandÄ. Par provinci NÄ«derlandÄ skatÄ«t rakstu Utrehta (province).
| Utrehta | |||
|---|---|---|---|
| pilsÄta | |||
| Utrecht | |||
|
| |||
| |||
| KoordinÄtas: 52°05ā²36ā³N 5°7ā²10ā³E / 52.09333°N 5.11944°EKoordinÄtas: 52°05ā²36ā³N 5°7ā²10ā³E / 52.09333°N 5.11944°E | |||
| Valsts |
| ||
| Province | Utrehta | ||
| DibinÄta | ap 47. gadu | ||
| Platība | |||
| Ā ā¢Ā pilsÄta | 99,32Ā km2 | ||
| Ā ā¢Ā sauszeme | 95,67Ā km2 | ||
| IedzÄ«votÄji (2021)[1] | |||
| Ā ā¢Ā pilsÄta | 359Ā 370 | ||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 3Ā 147,7/km² | ||
| Ā ā¢Ā aglomerÄcija | 640Ā 000 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| TÄlruÅu kods | 30 | ||
| MÄjaslapa |
www | ||
|
| |||
Utrehta (nÄ«derlandieÅ”u: Utrecht) ir pilsÄta un municipalitÄte NÄ«derlandes centrÄlajÄ daļÄ. TÄ ir ceturtÄ lielÄkÄ NÄ«derlandes pilsÄta, Utrehtas provinces administratÄ«vais centrs. PilsÄtas simboli ir 112 metrus augstais Utrehtas Doma tornis un vecpilsÄtas kanÄlu sistÄma.
Utrehtas UniversitÄte ir lielÄkÄ augstskola NÄ«derlandÄ. PilsÄta ir NÄ«derlandes dzelzceļa kompÄnijas (Nederlandse Spoorwegen) galvenÄs mÄ«tnes vieta. Veckatolisma pasaules centrs.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Ap 47. gadu romieÅ”i Utrehtas vietÄ nodibinÄja robežcietoksni (castellum), nosaucot to par Trajektu (Traiectum). SakarÄ ar Ä£ermÄÅu cilÅ”u iebrukumiem ap 270. gadu romieÅ”i apmetni pameta. LÄ«dz 6. gadsimtam par Utrehtas vÄsturi ziÅu ir visai maz.
6. gadsimtÄ Utrehta nonÄca franku pakļautÄ«bÄ. PilsÄtas tiesÄ«bas tÄ ieguva 1122. gadÄ. Viduslaikos Utrehta bija viena no nozÄ«mÄ«gÄkajÄm ZiemeļnÄ«derlandes pilsÄtÄm un bÄ«skapijas centrs.
1579. gada 23. janvÄrÄ« septiÅas NÄ«derlandes ziemeļu provinces pilsÄtÄ parakstÄ«ja Utrehtas Å«niju, nodibinot NÄ«derlandes valsti. TÄ kÄ jaunÄ valsts bija protestantiska, 1580. gadÄ Utrehtas bÄ«skapija tika likvidÄta.
1713. gadÄ pilsÄtÄ parakstÄ«ja Utrehtas miera lÄ«gumu, kas izbeidza SpÄnijas Mantojuma karu. 16. gadsimtÄ Utrehta bija NÄ«derlandes Å«dens aizsardzÄ«bas nocietinÄjumu sistÄmas (Hollandse Waterlinie) sastÄvdaļa, kas aizkavÄja pilsÄtas attÄ«stÄ«bu.
19. gadsimta beigÄs Utrehta kļuva par valsts galveno dzelzceļa mezglu.
2.pasaules kara laikÄ Utrehta lÄ«dz pat 1945. gada 5. maijam bija vÄcu okupÄcijÄ, KanÄdas BruÅotie spÄki pilsÄtÄ iegÄja tikai 7. maijÄ.
CilvÄki
[labot | labot pirmkodu]UtrehtÄ dzimuÅ”i:
- AdriÄns VI (Hadrianus VI, 1459ā1523)Ā ā pÄvests;
- Luijs AndrÄ«sens (Louis Andriessen, 1939)Ā ā komponists;
- Marko van Bastens (Marco van Basten, 1964)Ā ā futbolists;
- Hanss van Breikelens (Hans van Breukelen, 1956)Ā ā futbolists;
- Diks Bruna (Dick Bruna, 1927-)Ā ā mÄkslinieks
- Karels Dormans (Karel Doorman, 1889ā1942)Ā ā admirÄlis;
- Teo van DÅ«sburgs (Theo van Doesburg, 1883ā1931)Ā ā mÄkslinieks;
- Antons GÄsinks (Anton Geesink, 1934)Ā ā džudists;
- Gerards van Hontorsts (Gerard van Honthorst, 1592ā1656)Ā ā mÄkslinieks;
- Gerits RÄ«tvelds (Gerrit Rietveld, 1888ā1964)Ā ā dizainers;
- Veslijs Sneiders (Wesley Sneijder, 1984)Ā ā futbolists;
- Joss Stellings (Jos Stelling, 1945)Ā ā kinorežisors;
- Geralds Vanenburgs (Gerald Vanenburg, 1964)Ā ā futbolists;
- Jans Vouters (Jan Wouters, 1960)Ā ā futbolists.
- Dafne Shipersa (Dafne Schippers, 1992) ā bijusÄ« vieglatlÄte
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«Kerncijfers wijken en buurten 2021Ā». Q167086. 6 augusts 2021.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Utrehta.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Ebreju enciklopÄdijas raksts (angliski)
| Å is ar NÄ«derlandi saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|