Uzbeku haniste

Uzbeku haniste (uzbeku: Oʻzbek ulusi, Oʻzbek xonligi, 1428—1468) bija Zelta Ordas sabrukuma laikā hana Abulhaira dibināta valsts, kas atradās mūsdienu Uzbekistānas, Kazahstānas un Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā. Tās galvaspilsēta līdz 1446. gadam bija Čingitura (tagad Tjumeņa), pēc tam Siganaka tagadējā Kizilordas apgabalā.

Vēsture

Uzbeku hanisti nodibināja 1428. gadā un nosauca agrākā Zelta Ordas hana Uzbeghana vārdā. Zelta Ordas hanu pēcnācēju cīņu rezultātā radās arī Kazaņas haniste (1438), Krimas haniste (1441), Nogaju Orda (pēc 1440. gada), Kazahu haniste (1465), Astrahaņas haniste (1466).

Pēc Abulhairhana (uzbeku: Abulxayrxon) nāves 1469. gadā lielāko viņa valsts daļu pakļāva Kazahu haniste, bet ziemeļos izveidojās Tjumeņas haniste, ko vēlāk pārdēvēja par Sibīrijas hanisti. Viņa mazdēls hans Muhameds Šeibani (uzbeku: Muhammad Shayboniy) kļuva par Timura pēcteča Samarkandas sultāna Ahmedmirzas karavadoni, kas no 1501. līdz 1510. gadam atkaroja Timura pēctečiem visu tagadējās Uzbekistānas teritoriju, kurā izveidojās Buhāras un Hivas hanistes.