Zagreba
| Zagreba | |||
|---|---|---|---|
| galvaspilsÄta | |||
| Zagreb | |||
|
| |||
| |||
  Zagreba | |||
| KoordinÄtas: 45Ā°49ā²N 15Ā°59ā²Eļ»æ / ļ»æ45.817Ā°N 15.983Ā°EKoordinÄtas: 45Ā°49ā²N 15Ā°59ā²Eļ»æ / ļ»æ45.817Ā°N 15.983Ā°E | |||
| Valsts |
 Ā HorvÄtija | ||
| DibinÄta | 1242. gadÄ | ||
| Platība | |||
| Ā ā¢Ā galvaspilsÄta | 641,2Ā km2 | ||
| Augstums | 158 m | ||
| IedzÄ«votÄji (2021)[1] | |||
| Ā ā¢Ā galvaspilsÄta | 767Ā 131 | ||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 1Ā 070,8/kmĀ² | ||
| Ā ā¢Ā urbÄnÄ teritorija | 792Ā 875 | ||
| Ā ā¢Ā aglomerÄcija | 1Ā 288Ā 000 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indekss | HR-10000 | ||
| MÄjaslapa |
www | ||
 Zagreba VikikrÄtuvÄ | |||
.jpg)
.jpg)
Zagreba (horvÄtu: Zagreb, izrunÄ: /zĒĖÉ”rÉb/) ir HorvÄtijas galvaspilsÄta, kas atrodas valsts ziemeļu daļÄ, Medvednicas kalna dienvidu nogÄzÄ pie Savas upes. PilsÄta atrodas 122 metrus virs jÅ«ras lÄ«meÅa. Zagreba ir galvenais HorvÄtijas politiskais un ekonomiskais centrs. Zagrebas administratÄ«vajÄs robežÄs pÄc 2011. gada datiem dzÄ«vo 792 875 iedzÄ«votÄji, bet tÄs aglomerÄcijÄ dzÄ«vo vairÄk kÄ 1,288 miljoni iedzÄ«votÄju. PÄc iedzÄ«votÄju skaita tÄ ir HorvÄtijas lielÄkÄ pilsÄta un 24. lielÄkÄ Eiropas SavienÄ«bas pilsÄta.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]1094. gadÄ UngÄrijas karalis LÄslo I Kaptola pakalnÄ, mÅ«sdienu pilsÄtas centrÄ, nodibinÄja bÄ«skapiju, bet blakus GriÄa kalnÄ radÄs neliela apmetne. 1242. gadÄ to nopostÄ«ja mongoļiātatÄri. Lai stimulÄtu apmetnes atjaunoÅ”anu, ungÄru karalis BÄla IV pieŔķīra Zagrebai pilsÄtas tiesÄ«bas. Zagreba bija lielu gadatirgu vieta. 14. un 15. gadsimtÄ divas kopienas (pilsÄta GriÄa kalnÄ un bÄ«skapa rezidence KaptolÄ) bieži konfliktÄja, lÄ«dz 17. gadsimtÄ apvienojÄs vienÄ kopienÄ.
1669. gadÄ jezuÄ«ti nodibinÄja akadÄmiju (Å”is gads tiek uzskatÄ«ts par Zagrebas UniversitÄtes dibinÄÅ”anas gadu).
1776. gadÄ Zagreba kļuva par HorvÄtijas galvaspilsÄtu (pirms tam galvaspilsÄta bija Varaždina).
1991. gada 25. jÅ«nijÄ ZagrebÄ HorvÄtijas parlaments pasludinÄja HorvÄtijas valsts neatkarÄ«bu.
DemogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]2011. gadÄ ZagrebÄ dzÄ«voja 687 tÅ«kstoÅ”i iedzÄ«votÄju. PÄc Ŕī rÄdÄ«tÄja tÄ ir HorvÄtijas lielÄkÄ pilsÄta. Zagrebas aglomerÄcijÄ dzÄ«vo aptuveni 1,3 miljoni iedzÄ«votÄju. Aptuveni 92% no iedzÄ«votÄjiem ir horvÄti. LielÄkÄs minoritÄtes ir serbi (2,4%), musulmaÅi (1,0%), albÄÅi (0,8%) un bosnieÅ”i (0,8%).
CilvÄki
[labot | labot pirmkodu]ZagrebÄ ir dzimuÅ”i Å”Ädi ievÄrojami cilvÄki:
- Jovans Karamata (1902ā1967) ā matemÄtiÄ·is;
- Janica KosteliÄa (1982) ā kalnu slÄpotÄja;
- Miroslavs Krleža (1893ā1981) ā rakstnieks.
Sports
[labot | labot pirmkodu]2008. gadÄ pilsÄtÄ tika atklÄta daudzfunkcionÄlÄ halle Arena Zagreb, kurÄ notiek virkne dažÄdu sporta pasÄkumu.
NozÄ«mÄ«gÄkie sporta klubi, kas bÄzÄjas ZagrebÄ, ir Å”Ädi:
- GNK Dinamo Zagreb (futbols)
- NK Zagreb (futbols)
- KHL MedveÅ”Äak (hokejs)
- RK Croatia Osiguranje Zagreb (handbols)
- KK Cibona (basketbols)
- KK Zagreb (basketbols)
- KK Cedevita Zagreb (basketbols)
- Hrvatski akademski vaterpolski klub Mladost (Å«denspolo)
SadraudzÄ«bas pilsÄtas
[labot | labot pirmkodu]Zagrebai ir Å”Ädas sadraudzÄ«bas pilsÄtas (iekavÄs norÄdÄ«ts gads, kad tÄs ir kļuvuÅ”as par sadraudzÄ«bas pilsÄtÄm):
AmdÄvÄda, Indija (1962);
BoloÅa, ItÄlija (1963);
Mainca, VÄcija (1967);
SanktpÄterburga, Krievija (1968);
Trumse,
