Pāriet uz saturu

Bardejova

Vikipēdijas lapa
Bardejova
pilsēta
Bardejov
Karogs: Bardejova
Karogs
Ä¢erbonis: Bardejova
Ä¢erbonis
Bardejova (Slovākija)
Bardejova
Bardejova
Koordinātas: 49°17′32″N 21°16′35″E / 49.29222°N 21.27639°E / 49.29222; 21.27639Koordinātas: 49°17′32″N 21°16′35″E / 49.29222°N 21.27639°E / 49.29222; 21.27639
Valsts Karogs: Slovākija Slovākija
Apgabals PreŔovas apgabals
Apriņķis Bardejovas apriņķis
Pilsētas tiesības 1320
Platība
 • Kopējā 72,39Ā km2
Augstums 323 m
Iedzīvotāji (2025)[1]
 • kopā 29Ā 495
 • blÄ«vums 464,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.bardejov.sk
Oficiālais nosaukums: Bardejovas pilsētas aizsargājamā teritorija
Tips Kultūra
Kritērijs iii, iv
Iekļauts 2000 (24. sesija)
Aizsardzības nr. 973
Valsts Karogs: Slovākija Slovākija
Platība 23.6 ha
Buferzona 12.83
Bardejova Vikikrātuvē

Bardejova (slovāku: Bardejov) ir pilsēta Slovākijas austrumos, PreÅ”ovas apgabala Bardejovas apriņķa centrs pie Topļas upes tradicionālajā Å ariÅ”as novadā. Pilsētas vecpilsēta iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pie Bardejovas atrodas pilsētas daļa Bardejovske KÅ«pele (BardejovskĆ© KĆŗpele), kas ir pazÄ«stams minerālÅ«dens kÅ«rorts. Pie pilsētas — etnogrāfiskais brÄ«vdabas muzejs.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Rakstos pirmoreiz minēta 1247. gadā. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi Ungārijas sastāvā. 1376. gadā karalis Lāslo I pieŔķīra Bardejovai karaļa brÄ«vpilsētas statusu. Pilsēta attÄ«stÄ«jās kā tirdzniecÄ«bas centrs ceļā no Baltijas un Melno jÅ«ru. Vislielāko uzplaukumu piedzÄ«voja 15./16. gadsimtā. Kopā ar četrām citām svarÄ«gām karaļa brÄ«vpilsētām (KoÅ”ici, Levoču, PreÅ”ovu un Sabinovu) ietilpa t.s. Pentapolisā. Å eit darbojās daudzas Ä£ildes, ap pilsētu bija akmens aizsardzÄ«bas mÅ«ri, kas daļēji saglabājuÅ”ies lÄ«dz mÅ«sdienām. Tomēr vēlāk nemieri, epidēmijas un tirdzniecÄ«bas ceļu izmaiņas lika pilsētai panÄ«kt.

Cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Pēc etniskā sastāva pilsētas iedzÄ«votāji ir slovāki (91,27Ā %). Pēc reliÄ£iskās piederÄ«bas - katoļi (63,15Ā %), grieÄ·u katoļi (16,93%), luterticÄ«gie (7,58Ā %), bez konfesijas (4,86Ā %) un pareizticÄ«gie (4,32Ā %).

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Q125585954; pārbaudes datums: 1 aprÄ«lis 2026; publicēŔanas datums: 31 marts 2026.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]