Bidgošča

Bidgošča
pilsēta
Bydgoszcz
Karogs Ģerbonis
Bidgošča Bidgošča
Koordinātas: 53°07′00″N 18°00′00″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Kujāvijas-Pomožes vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1346
Platība
• Kopējā	175,98 km2
Augstums	60 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	324 984
• blīvums	2 032,3/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.bydgoszcz.pl
Bidgošča Vikikrātuvē

Bidgošča (poļu: Bydgoszcz), vēsturiskā kontekstā dažkārt lietots vāciskais nosaukums Bromberga (vācu: Bromberg) ir Polijas pilsēta valsts centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Brdas upes krastos. Kopā ar Toruņu veido kopēju aglomerāciju. Pilsēta ir sens tirdzniecības centrs. Liela upes osta, jo atrodas pie Vislas-Oderas kanāla. Līdz Otrajam pasaules karam Bidgoščā bija ievērojama vācu minoritāte. Stipri cietusi Otrā pasaules kara laikā, tomēr saglabājusies daļa eklektisma un jūgendstila apbūves. Jēkabpils sadarbības pilsēta.

Bidgoščā kopš 2004. gada atrodas viena no NATO bāzēm - Joint Force Training Centre.

Vēsture

1238. gadā pirmo reizi rakstiskos avotos ir minēta pils vieta. No 1331. gada līdz 1337. gadam tā atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā. 1346. gadā Polijas karalis Kazimirs Lielais Bidgoščai piešķīra pilsētas tiesības. No 15. gadsimta līdz 16. gadsimtam Bidgošča bija liels graudu tirdzniecības centrs un viena no lielākajām pilsētām Polijā. 1657. gadā pilsētā tika noslēgts Bidgoščas līgums.

Pēc Polijas dalīšanas 1772. gadā Bromberɡa nokļuva Prūsijas Karalistes valdījumā. No 1773. gada līdz 1774. gadam notika Vislas-Oderas kanāla būvniecība. 1807. gada pilsētu iekļāva Varšavas hercogistes sastāvā, bet 1815. gadā tā atkal nonāca Prūsijas Karalistes sastāvā kā autonomās Poznaņas Lielhercogistes daļa. 1871. gadā Bromberɡu iekļāva Vācijas Impērijas Poznaņas (Pozenes) provincē.

No 1919. gada līdz 1918. gadam notika Lielpolijas sacelšanās un pilsēta kļuva par Polijas daļu. 1920. gadā Bidgoščas piederība Polijai tika apstiprināta ar Versaļas līgumu.

1939. gada 3. septembrī notika Bidgoščas asiņainā svētdiena. No 1939. gada līdz 1945. gadam pilsēta bija inkorporēta Trešajā reihā. Pēc 1945. gada visi vācu iedzīvotāji aizbēga uz Vāciju vai tika nogalināti.

Cilvēki

Bidgoščā jeb Brombergā ir dzimuši:

• Hansjohems Autrums (Hansjochem Autrum, 1907 - 2003) - vācu zoologs
• Jans Beleckis (Jan Bielecki, 1951 - ) - politiķis
• Zbigņevs Boņeks (Zbigniew Boniek, 1956 - ) - futbolists
• Joahims Fernavs (Joachim Fernau, 1909 - 1988) - vācu rakstnieks
• Jans Kulčiks (Jan Kulczyk, 1950 - ) - komersants
• Valters Leistikovs (Walter Leistikow, 1865 - 1908) - vācu gleznotājs
• Voicehs Lobodziņskis (Wojciech Łobodziński, 1982 - ) - futbolists
• Stefans Majevskis (Stefan Majewski, 1956 - ) - futbolists
• Eberhards fon Makenzens (Eberhard von Mackensen, 1889 - 1969) - vācu ģenerālis
• Marjans Rejevskis (Marian Rejewski, 1905 - 1980) - matemātiķis
• Radoslavs Sikorskis (Radosław Sikorski, 1963 - ) - politiķis
• Silvestrs Šmids (Sylwester Szmyd, 1978 - ) - riteņbraucējs
• Eva Soviņska (Ewa Sowińska, 1944 - ) - politiķe
• Kurts Tanks (Kurt Tank, 1898 - 1983) - vācu avioinženieris

Apskates objekti

• Bidgoščas kanāls (Kanał Bydgoski)

Attēlu galerija

• 
  Bidgoščas kanāls
• 
  Bidgoščas kanāla V slūžas

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bidgošča.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Bidgoščas kanāla muzejs