Pāriet uz saturu

Darvina zorro

Vikipēdijas lapa
Darvina zorro
Pseudalopex fulvipes (Martin, 1837)
Darvina zorro
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSuņu dzimta (Canidae)
Ä¢intsZorro (Pseudalopex)
SugaDarvina zorro (Pseudalopex fulvipes)
Sinonīmi
  • Lycalopex fulvipes
Izplatība
Darvina zorro Vikikrātuvē

Darvina zorro (Pseudalopex fulvipes) jeb Darvina lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Vārds "zorro" spāņu valodā nozÄ«mē "lapsa". Lai arÄ« Å”os dzÄ«vniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts nevis lapsu cilts. Tādēļ tos sauc par neÄ«stajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par Ä«stajām lapsām.

Darvina zorro sauc arÄ« par Čilojes zorro, jo tas pamatā dzÄ«vo Čilojes salā un nelielā daudzumā kontinentā Navelvutas Nacionālajā parkā Čīlē.[1] Tas ir vienÄ«gais zorro, kas dzÄ«vo lietus mežos atŔķirÄ«bā no citiem zorro, kuriem patÄ«k klajas vietas.[1]

Darvina zorro izdzÄ«voÅ”ana mÅ«sdienās ir ļoti apdraudēta. Čilojes salā dzÄ«vo apmēram 200 indivÄ«du, bet Navelvutas Nacionālajā parkā 50 zorro.[1] Lai arÄ« parka robežās zorro ir aizsargāts, tas ziemas laikā mēdz pārvietoties, piemeklējot siltāku klimatu zemāk ielejā,[2] tādējādi izejot ārpus parka teritorijas, kur to var nomedÄ«t mājas suņi un arÄ« cilvēki mēdz Å”aut zorro dēļ aizspriedumiem, domājot, ka zorro nāk medÄ«t viņu mājputnus.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pirmo reizi Darvina zorro atklāja Sanpedro salā pie Čīles krastiem 1834. gadā dabas pētnieks Čārlzs Darvins savā ceļojumā ar kuÄ£i BÄ«gls. Kad Darvins pirmo reizi redzēja Darvina zorro Sanpedro salā, viņŔ uzreiz novērtēja to, ka salas zorro atŔķiras no zorro, kas apdzÄ«vo kontinentu.[3] Tomēr ilgu laiku Darvina zorro tika sistematizēts kā viena no pelēkā zorro pasugām. Viss mainÄ«jās, kad kontinentā 1990. gadā Nahelbutas Nacionālajā parkā atklāja nelielu Darvina zorro populāciju.[4] Zorro veica Ä£enētiskos pētÄ«jumus, un zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka Darvina zorro ir patstāvÄ«ga, unikāla suga.[5] Darvina zorro vistuvākais radinieks ir Sečuras zorro. Tomēr Darvina zorro ir ļoti atŔķirÄ«gs no citiem zorro, tas augumā ir mazāks, ar Ä«sākām kājām, tā kažoks ir tumŔāks, galvaskauss platāks un Ä«sāks, un apakŔžokļa forma atŔķirÄ«ga, tas nekad nekrustojas ar citiem zorro.

Darvina zorro Čilojes salā

Pleistocēna laikā Čilojes sala bija savienota ar kontinentu. Pirms 15 000 gadiem savienojums ar kontinentu tika pārrauts, ceļoties jūras līmenim.[6] Tādējādi radās divas izolētas Darvina zorro populācijas.

Izskats un ieradumi

[labot | labot pirmkodu]

Darvina zorro kažoka krāsa variē no tumÅ”i brÅ«nas lÄ«dz violeti pelēkai, ar sarkanbrÅ«nu nokrāsu uz sejas, ausÄ«m un Ä«sajām kājām. Tā pazode un pavēdere ir balta, bet to ir grÅ«ti ievērot, jo tumŔā pakakle un krÅ«tis piesedz balto vēderu. Darvina zorro ir mājas kaÄ·a lielumā, tā Ä·ermeņa garums ir 53 cm, astes garums 22 cm,[7] svars ir 2 - 4 kg. Darvina zorro dzÄ«vo apmēram 7 gadus.

Darvina zorro ir visēdājs. Biezajos mežos, ko apdzīvo zorro, tas medī sīkus zīdītājus, rāpuļus, vaboles un citus kukaiņus. Tas ēd arī augļus un ogas. Pie izdevības tiek nomedīti arī putni un abinieki. Medīt tie dodas pēc saulrieta un līdz saullēktam.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 Ā«Pseudalopex fulvipes (Darwin's Fox)Ā». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2008.Ā gada 30.Ā oktobrÄ«. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 7.Ā martā.
  2. ā†‘ JimĆ©nez, J.E., Lucherini, M. & Novaro, A.J., 2004; IUCN & CSG 2004). On mainland Chile, Jaime JimĆ©nez has observed a small population since 1975 in Nahuelbuta National Park; this population was first reported to science in the early 1990s (Medel et al. 1990; JimĆ©nez, J.E., Lucherini, M. & Novaro, A.J., 2004; IUCN, 2004)
  3. ā†‘ Darwin, C. 1839. Journal of researches into the geology and natural history of the various countries visited by H.M.S. Beagle, under the command of Captain Fitzroy, R.N. from 1832ā€“1836. London: Henry Colburn.
  4. ā†‘ Medel, R.G. et al. 1990. Discovery of a continental population of the rare Darwin Fox, Dusicyon fulvipes (Martin, 1839) in Chile. Biological Conservation 51:71-77
  5. ā†‘ Yahnke, C.J. et al. 1996. Darwin's Fox: A Distinct Endangered Species in a Vanishing Habitat. Conservation Biology 10:366-375
  6. ā†‘ VillagrĆ”n, C. 1988. Late Quaternary vegetation of Southern Isla Grande de ChiloĆ«, Chile. Quaternary Research 29: 294ā€“306
  7. ā†‘ Darwin's Fox: The Animal Files

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Darvina_zorro&oldid=3944839"