Hannovere
| Hannovere | |||
|---|---|---|---|
| PilsÄta | |||
| Hannover | |||
|
| |||
| |||
| KoordinÄtas: 52°22ā²N 9°43ā²E / 52.367°N 9.717°EKoordinÄtas: 52°22ā²N 9°43ā²E / 52.367°N 9.717°E | |||
| Valsts |
| ||
| FederÄlÄ zeme |
| ||
| PilsÄtas tiesÄ«bas | 13. gs. | ||
| AdministrÄcija | |||
| Ā ā¢Ā MÄrs | Belit Onay (ApvienÄ«ba 90./Zaļie) | ||
| Platība | |||
| Ā ā¢Ā PilsÄta | 204,01Ā km2 | ||
| Augstums | 55 m | ||
| IedzÄ«votÄji (2025)[1] | |||
| Ā ā¢Ā PilsÄta | 522Ā 803 | ||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 2Ā 541/km² | ||
| Ā ā¢Ā aglomerÄcija | 1Ā 119Ā 032 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indeksi | 30001 - 30669 | ||
| MÄjaslapa |
www | ||
|
| |||
Hannovere (vÄcu: Hannover, lejasvÄcu: Hannober) ir VÄcijas pilsÄta, kas atrodas valsts ziemeļos, Leines upes krastos. Hannovere ir Lejassaksijas federÄlÄs zemes administratÄ«vais centrs un lielÄkÄ pilsÄta. Hannoveres administratÄ«vajÄs robežÄs dzÄ«vo 518 386 iedzÄ«votÄji, bet tÄs aglomerÄcijÄ dzÄ«vo 1,119 miljoni iedzÄ«votÄju. PÄc iedzÄ«votÄju skaita tÄ ir trÄ«spadsmitÄ lielÄkÄ VÄcijas pilsÄta un 56. lielÄkÄ Eiropas SavienÄ«bas pilsÄta. Hannovere atrodas 285 km uz rietumiem no BerlÄ«nes, 151 km uz dienvidiem no Hamburgas, 631 km uz ziemeļiem no Minhenes un 85 km uz austrumiem no Osnabrikas.
MÅ«sdienÄs Hannovere ir pazÄ«stama kÄ lielu starptautisku izstÄžu centrs, no kurÄm pazÄ«stamÄkÄ ir CeBIT. PilsÄta ir nozÄ«mÄ«gs dzelzceļa un autobÄÅu mezgls. PilsÄtÄ atrodas vairÄkas universitÄtes un medicÄ«nas skola, starptautiska lidosta un liels zoodÄrzs. Katru gadu pilsÄtÄ notiek Hannoveres Oktoberfest, kas ir otrais lielÄkais Oktoberfest pasaulÄ. 2000. gadÄ pilsÄtÄ norisinÄjÄs Expo 2000.
SvarÄ«gi darba devÄji ir Volkswagen, Continental, Talanx, VHV un Hannover Re.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]
PilsÄta izveidojÄs 13. gadsimtÄ zvejnieku ciema vietÄ. 1636. gadÄ kļuva par Hannoveres kÅ«rfirstes centru. No 1814. lÄ«dz 1866. gadam bija neatkarÄ«gÄs Hannoveres Karalistes galvaspilsÄta.
Hannoveres valdnieki 1714. gadÄ kļuva arÄ« par LielbritÄnijas karaļiem, un lÄ«dz 1837. gadam ApvienotÄs Karalistes karalis bija arÄ« Hannoveres monarhs.
Hannovere smagi cieta Otrais pasaules kara laikÄĀ ā bojÄ gÄja 2/3 no pilsÄtas apbÅ«ves.
CilvÄki
[labot | labot pirmkodu]HannoverÄ dzimuÅ”i:
- RÅ«dolfs AugÅ”teins (Rudolf Augstein; 1923ā2002)Ā ā žurnÄlists
- Hanna Ärente (Hannah Arendt; 1906ā1975)Ā ā filozofe
- Jirgens fon BekerÄts (Jürgen von Beckerath; 1920ā2016)Ā ā ÄÄ£iptologs
- Johans Hartvigs Ernsts fon Bernstorfs (Johann Hartwig Ernst von Bernstorff; 1712ā1772)Ā ā dÄÅu politiÄ·is
- Džordžs I (George I; 1660ā1727)Ā ā LielbritÄnijas karalis
- Džordžs II (George II; 1683ā1760)Ā ā LielbritÄnijas karalis
- Ernsts Augusts (Ernst August; 1845ā1923)Ā ā Hannoveres kroÅprincis
- Ernsts Augusts V (Ernst August; 1954)Ā ā augstmanis
- EmÄ«ls Berliners (Emile Berliner; 1851ā1929)Ā ā izgudrotÄjs
- Franciss Buholcs (Francis Buchholz; 1954)Ā ā mÅ«ziÄ·is
- Fabians Ernsts (Fabian Ernst; 1979)Ā ā futbolists
- Paskuals Jordans (Pascual Jordan; 1902ā1980)Ā ā fiziÄ·is
- HerÅ”els GrÄ«nspans (Herschel Grynszpan; 1921ā1942)Ā ā terorists
- Augusts GrÄ«zebahs (August Grisebach; 1814ā1879)Ā ā botÄniÄ·is
- Kerolaina HerÅ”ela (Caroline Herschel; 1750ā1848)Ā ā britu astronome
- Viljams HerÅ”els (William Herschel; 1738ā1822)Ā ā britu astronoms
- AlfrÄds Hugenbergs (Alfred Hugenberg; 1865ā1951)Ā ā uzÅÄmÄjs un politiÄ·is
- EmÄ«ls KnÄfenÄgels (Emil Knoevenagel; 1865ā1921)Ā ā Ä·Ä«miÄ·is
- Horsts Matajs Kvelle (Horst Matthai Quelle; 1912ā1999)Ā ā filozofs
- Ferdinands fon Lindemanis (Ferdinand von Lindemann; 1852ā1939)Ā ā matemÄtiÄ·is
- LuÄ«ze (Luise von Mecklenburg-Strelitz; 1776ā1810)Ā ā PrÅ«sijas karaliene
- Ingo Mecmahers (Ingo Metzmacher; 1957)Ā ā diriÄ£ents
- Klauss Meine (Klaus Meine; 1948)Ā ā mÅ«ziÄ·is
- Otto Frics Mejerhofs (Otto Fritz Meyerhof; 1884ā1951)Ā ā Ärsts
- PÄrs Mertezakers (Per Mertesacker; 1984)Ā ā futbolists
- Martina Millere (Martina Müller; 1982)Ā ā tenisiste
- Valters Millers (Walther Müller; 1905ā1979)Ā ā fiziÄ·is
- Benno Onezorgs (Benno Ohnesorg; 1940ā1967)Ā ā students
- ErvÄ«ns Panofskis (Erwin Panofsky; 1892ā1968)Ā ā mÄkslas vÄsturnieks
- RÅ«dolfs Erihs Raspe (Rudolf Erich Raspe; 1736ā1794)Ā ā rakstnieks
- Bernhards Rusts (Bernhard Rust; 1883ā1945)Ā ā politiÄ·is
- Augusts Vilhelms Å lÄgelis (August Wilhelm Schlegel; 1767ā1845)Ā ā dzejnieks
- FrÄ«drihs Å lÄgelis (Karl Wilhelm Friedrich von Schlegel; 1772ā1829)Ā ā filozofs
- Kurts Å viterss (Kurt Schwitters; 1887ā1948)Ā ā mÄkslinieks
- Franks VÄdekinds (Frank Wedekind; 1865ā1918)Ā ā dramaturgs
SadraudzÄ«bas pilsÄtas
[labot | labot pirmkodu]Hannoveres sadraudzÄ«bas pilsÄtas ir:[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Q141265959; pÄrbaudes datums: 3 septembris 2026.
- ā https://www.hannover.de/Leben-in-der-Region-Hannover/Politik/St%C3%A4dte-Regionspartnerschaften/St%C3%A4dtepartnerschaften-der-Landeshauptstadt-Hannover
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Hannovere.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- MÅ«sdienu Ukrainas enciklopÄdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopÄdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopÄdijas raksts (angliski)
| Å is ar VÄciju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
|