Kesonsitija
| Kesonsitija | |||
|---|---|---|---|
| neatkarīga pilsēta | |||
| Quezon City | |||
|
| |||
| |||
 | |||
  Kesonsitija .svg) Kesonsitija | |||
| Koordinātas: 14°39′N 121°03′E / 14.650°N 121.050°EKoordinātas: 14°39′N 121°03′E / 14.650°N 121.050°E | |||
| Valsts |
 Filipīnas | ||
| Reģions | Galvaspilsētas reģions | ||
| Dibināta | 1939 | ||
| Neatkarīga pilsēta | 1979 | ||
| Barangajas | 142 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 171,71 km2 | ||
| Augstums | 67 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1][2] | |||
| • kopā | 3 084 270 | ||
| • blīvums | 17 238,6/km² | ||
| Laika josla | PST (UTC+8) | ||
| Pasta kods | 1100—1128 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Kesonsitija Vikikrātuvē | |||
(2018-02-07)_(cropped).jpg)
Kesonsitija (angļu: Quezon City) vai Kesona (filipīniešu: Lungsod Quezon) ir neatkarīga pilsēta Filipīnās, pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta valstī administratīvajās robežās. Atrodas Lusonas salas rietumdaļā Manilas aglomerācijā, administratīvi ietilpst Galvaspilsētas reģionā. No 1948. līdz 1976. gadam bija valsts oficiālā galvaspilsēta un joprojām Kesonsitijā atrodas daļa valsts pārvaldes iestāžu.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Pilsētu dibināja 1939. gadā ar mērķi aizstāt Manilu kā Filipīnu galvaspilsētu, jo tā bija pārapdzīvota un ar vāji attīstītu transporta struktūru un komunālajiem dienestiem. Pilsētas izveidei no Risalas provinces Kalookanas, Marikinas, Sanhuanas un Pasigas pašvaldībām valdība iepirka plašus zemesgabalus, kuriem pievienoja vairākas apkārtējo pašvaldību barangajas. Plānotais pilsētas nosaukums bija Balintavaka (Balintawak). Likumu par pilsētas dibināšanu izdeva 1939. gada 12. oktobrī un to nosauca par godu tālaika valsts prezidentam Manuelam Kesonam, kurš deva lielu ieguldījumu pilsētas izveidē. Sākotnēji pilsētas platība bija 73,55 km² un tajā dzīvoja 39 103 cilvēki. Vēlākos gados pilsētas teritoriju paplašināja, pievienojot kaimiņu pašvaldību daļas.
Sākotnēji topošās pilsētas teritoriju lielākoties aizņēma lauksaimnieciskās zemes. Kesons nolīga amerikāņu arhitektu Viljamu Pārsonsu (William Parsons), kurš izstrādāja pilsētas ģenerālplānu. Pēc Pārsonsa nāves 1939. gadā pilsētas plānošanu pārņēma viņa kolēģis Herijs Frosts (Harry T. Frost) un plānu apstiprināja 1941. gadā.
Pēc 2. pasaules kara sākuma prezidents Kesons izdeva ārkārtas rīkojumu par Lielās Manilas pilsētas izveidi, apvienojot Manilu, Kesonsitiju, Kalookanu, Makati, Mandalujongu, Paraņaki, Pasaju un Sanhuanu. Lielā Manila bija priekštecis vēlākajam galvaspilsētas reģionam. Pēc japāņu padzīšanas 1945. gadā Lielo Manilu izformēja pirmskara sastāvdaļās.
1946. gadā Filipīnas pasludināja neatkarību. 1948. gadā Kesonsitija kļuva par valsts galvaspilsētu. Pilsētas teritoriju paplašināja ziemeļu virzienā, pievienojot daļu Kalookanas. Vēlākajos gados pilsētas teritoriju vēl paplašināja. 1975. gadā izveidojās Valsts galvaspilsētas reģions, kurā iekļāva lielāko daļu Manilas aglomerācijas pilsētas un municipalitātes, tajā skaitā Kesonsitiju. 1976. gadā ar prezidenta Ferdinanda Markosa dekrētu Manilu atjaunoja valsts galvaspilsētas statusā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «2024 Census of Population (POPCEN) Population Counts Declared Official by the President». Q17067223. 17 jūlijs 2025. Skatīts: 18 jūlijs 2025.
- ↑ Q127963148; arhīva URL: https://web.archive.org/web/20250718061604/https://psa.gov.ph/content/2024-census-population-popcen-population-counts-declared-official-president?vcode=kKpA.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kesonsitija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|
