Pāriet uz saturu

Kvarki

Vikipēdijas lapa
Kvarks
TrÄ«s krāsaini apļi (simbolizē kvarkus) savienoti pārveidā ar atsperēm (simbolize gluonus), visi iekÅ” pelēka apļa (simbolizē protonu). The colors of the balls are red, green, and blue, to parallel each quark's color charge. The red and blue balls are labeled "u" (for "up" quark) and the green one is labeled "d" (for "down" quark).
Protons sastāv no diviem U kvarkiem, viena D kvarka un gluoniem, kas ir starpnieki spēkiem, kas tos "saista". AtseviŔķu kvarku pieŔķirtā krāsa ir patvaļīga, taču jābÅ«t klāt visām trim krāsām.
Sastāvs Elementārdaļiņa
Statistika Fermionisks
Paaudze 1., 2., 3.
Mijiedarbības Elektromagnētisms, gravitācija, stiprā mijiedarbība, vājā mijiedarbība
Simbols
q
Antidaļiņa Antikvarks(
q
)
Teorizēja
Atklāts SLAC (c. 1968)
Tipi 6 (up, down, strange, charm, bottom, un top)
Elektriskais lādiņŔ +2⁄3Ā e, āˆ’1⁄3Ā e
Krāsu lādiņŔ Jā
Spini 1⁄2
Barionu skaitlis 1⁄3
Elementārdaļiņas sakārtotas standartmodelī (angļu valodā)

Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni. PazÄ«stami seÅ”u veidu (Å”os veidus sauc par aromātiem jeb smaržām) kvarki un tikpat daudz antikvarku.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Hipotēzi par kvarku kā daļiņu, no kurām sastāv hadroni, eksistenci pirmais izvirzÄ«ja amerikāņu fiziÄ·is Marijs Gells-Manns 1964. gadā (neatkarÄ«gi no viņa Ŕādas daļiņas postulēja arÄ« Džordžs Cveigs). Vārdu "kvarks" Gells-Manns ņēma no Džeimsa Džoisa jaunvārdiem bagātās grāmatas "Finegana vāķēŔana", kurā bija frāze "TrÄ«s kvarki misteram Markam". Noslēpumainais vārds, kas atgādināja kaijas kliedzienu, Gellam-Mannam likās piemērots jauno hipotētisko daļiņu apzÄ«mēŔanai (kvarku hipotēze paredzēja nuklonu sastāvēŔanu no trim kvarkiem).

Kvarku īpaŔības

[labot | labot pirmkodu]

Kvarkus, tāpat kā leptonus, var sagrupēt pa pāriem trÄ«s "paaudzēs". Katrā paaudzē vienam kvarkam elektriskais lādiņŔ ir +2/3, bet otram -1/3. Kvarki spēj piedalÄ«ties stiprajā mijiedarbÄ«bā (mainÄ«t "krāsu", apmainoties ar gluoniem), vājajā mijiedarbÄ«bā (mainot savu "aromātu") un, tā kā tiem piemÄ«t lādiņŔ, arÄ« elektromagnētiskajā mijiedarbÄ«bā. Bez tam kvarkiem piemÄ«t iekŔējs papildu raksturlielums, kurÅ” uzskatāmÄ«bas labad tiek dēvēts par krāsu (ar krāsu parastā izpratnē tam nav nekāda sakara, tāpat kā kvarka tipam nav sakara ar parastajām smaržām).

Tā kā stiprā mijiedarbÄ«ba ir spēks, kas darbojas ļoti mazos attālumos, kvarki nevar eksistēt brÄ«vā veidā (ārpus to "bezkrāsainajām" kombinācijām — hadroniem), attālināti no citiem kvarkiem. Å o parādÄ«bu sauc par kvarku konfainmentu (neizlidojamÄ«bu). VienkārÅ”oti runājot, ja kvarku mēģina atraut no citiem hadrona sastāvā ietilpstoÅ”iem kvarkiem, pieliekot pietiekami lielu enerÄ£iju, rodas jauns kvarks (kvarki), kas tiek izmests no hadrona kopā ar atraujamo kvarku. Šādā veidā notiek enerÄ£ijas pāreja matērijā.

Kvarka simbolsNosaukums (aromāts)Elektriskais lādiņŔMasa
Pirmā paaudze
dapakŔējais (down)āˆ’1/3~ 4 MeV
uaugŔējais (up)+2/3~ 6 MeV
Otrā paaudze
sdÄ«vainais (strange)āˆ’1/3150 MeV
cŔarmantais (charm)+2/31,5 GeV
TreŔā paaudze
bpamata jeb brÄ«niŔķīgais (bottom, beauty)āˆ’1/34,5 GeV
tvirsotnes jeb patiesais (top, truth)+2/3175 GeV

Kvarku eksistences realitāte

[labot | labot pirmkodu]

Tā kā kvarkus nekad neviens nav novērojis un nenovēros konfainmenta dēļ, rodas jautājums par kvarku reālo eksistenci — vai tie nav tikai matemātiska abstrakcija?

Kvarku realitātes pierādījumi.

  • Visi hadroni ir viegli grupējami dažādos multipletos, kuru aprakstīŔanai nepiecieÅ”ams neliels skaits brÄ«vo parametru. Barioniem ar vienādu spinu ir trÄ«s brÄ«vÄ«bas pakāpes, bet mezoniem — divas. Gella-Manna izteiktā kvarku hipotēze ņēma par pamatu Å”os novērojumus (Ä«sais termins "kvarks" aizstāja daudz garāko frāzi "hadrona brÄ«vÄ«bas pakāpe").
  • Katrai Ŕādai brÄ«vÄ«bas pakāpei varēja piesaistÄ«t spinu 1/2 un katram kvarku pārim — orbitālo momentu, it kā tās bÅ«tu daļiņas, kas var rotēt viena ap otru. Tas ļāva izskaidrot hadronu spinu daudzveidÄ«bu un to magnētiskos momentus.
  • Pēc kvarku hipotēzes izvirzīŔanas tika atklāti daudzi jauni hadroni, kuri veiksmÄ«gi iekļāvās kvarku teorijā bez tās izmainīŔanas.
  • Matemātiski var aprēķināt, kā norit elektrona un pozitrona, kuriem pieŔķirtas lielas enerÄ£ijas, anihilācija. Ja par aprēķinu pamatu ņem kvarku teoriju, kas paredz, ka kvarkiem ir daļveida elektriskie lādiņi, aprēķinu rezultāti liecina, ka vispirms jārodas kvarku-antikvarku pāriem, no kuriem rodas citi hadroni. Eksperimenti ir pilnÄ«bā apstiprinājuÅ”i Å”os teorētiskos aprēķinus.
  • Pēc lieljaudas daļiņu paātrinātāju uzbÅ«vēŔanas radās iespēja pārbaudÄ«t impulsa sadalÄ«jumu hadronu, piemēram, protona, iekÅ”ienē. Tika noskaidrots, ka impulss nav sadalÄ«ts vienmērÄ«gi protona tilpumā, bet ir koncentrēts atseviŔķās "brÄ«vÄ«bas pakāpēs", ko nosauca par partoniem. IzrādÄ«jās, ka partoniem, tāpat kā kvarkiem, spina vērtÄ«ba ir 1/2 un lādiņŔ — daļveida. Partonu skaits pieaug lÄ«dz ar protona enerÄ£ijas pieaugumu, kas saskan ar kvarku teoriju.
  • Mēģinot izsist kvarku no hadrona ārkārtÄ«gi lielas enerÄ£ijas sadursmēs, saskaņā ar kvarku teoriju, bÅ«tu jārodas hadronu "strÅ«klām". Šādas strÅ«klas tiek eksperimentāli novērotas. Ja hadroni ne no kā nesastāvētu, strÅ«klas neeksistētu.

LÄ«dz ar to kvarku hipotēze ar visām no tās izrietoÅ”ajām sekām (sk. kvantu hromodinamika) ir visvienkārŔākā un konservatÄ«vākā hipotēze, kas izskaidro eksperimentālos datus un atbilst Okama asmens principam. PaÅ”reizējā momentā (XXI gadsimta sākumā) kvarku teorijai nav dzÄ«votspējÄ«gas alternatÄ«vas.

Pagaidām neizskaidroti kvarku teorijas jautājumi

[labot | labot pirmkodu]
  • Kāpēc ir tieÅ”i trÄ«s kvarku "krāsas"?
  • Kāpēc ir tieÅ”i trÄ«s kvarku "paaudzes"?
  • Vai krāsu un paaudžu skaita sakritÄ«bai ir gadÄ«juma raksturs?
  • Vai sakritÄ«bai ar mÅ«su telpas dimensiju skaitu ir gadÄ«juma raksturs?
  • Kāpēc kvarku masas ir tik dažādas?
  • No kā sastāv kvarki?

Ir hipotēze par kvarku sastāvēŔanu no vēl vienkārŔākām daļiņām - preoniem, bet tai pagaidām nav nekādu eksperimentālu apstiprinājumu.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]