Lingala
| Lingala LingƔla | ||
|---|---|---|
| ValoduĀ lieto: | Ā | |
| ReÄ£ions: | CentrÄlÄ Äfrika | |
| PratÄju skaits: | 20 miljoni (2020. gadÄ) | |
| Valodu saime: | NigÄras-Kongo valodas Ā Atlantijas-Kongo valodas Ā Ā Benue-Kongo valodas Ā Ā Ā bantoÄ«du valodas Ā Ā Ā Ā bangiāntomba valodas Ā Ā Ā Ā Ā LingalaĀ | |
| RakstÄ«ba: | latÄ«Åu rakstsĀ | |
| OficiÄlais statuss | ||
| OficiÄlÄ valoda: | ||
| Regulators: | ||
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | ln | |
| ISO 639-2: | lin | |
| ISO 639-3: | linĀ | |
| PiezÄ«me: Å Ä« lapa var saturÄt IPA fonÄtiskÄs rakstzÄ«mes unikodÄ. Bez pilnÄ«ga renderÄÅ”anas atbalsta vajadzÄ«go simbolu vietÄ var redzÄt jautÄjuma zÄ«mes, kastes vai citus simbolus. | ||
Lingala (LingĆ”la) ir viena no bantu valodÄm, kas pieder NigÄras-Kongo valodu saimei. TÄ ir valsts valoda divÄs valstÄ«sĀ ā Kongo RepublikÄ un Kongo DR. Lingala kÄ dzimtÄ valoda ir aptuveni 20 miljoniem cilvÄku (2020. gadÄ), bet pratÄju skaits tiek lÄsts pat lÄ«dz 60 miljoniem, jo tÄ ir viena no ikdienÄ lietotajÄm valodÄ Kongo upes baseinÄ.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Lingala ir attÄ«stÄ«jusies no bobangi valodas, ko vÄsturiski lietoja tirdzniecÄ«bas sakariem gar Kongo upi. KoloniÄlajÄ laikÄ, Ä«paÅ”i 19. gadsimta beigÄs, valoda tika standartizÄta, un katoļu misionÄri, piemÄram, SvÄtÄ Gara tÄvi, sistematizÄja lingalas gramatiku, pielÄgojot to katehÄzes un izglÄ«tÄ«bas vajadzÄ«bÄm.
Beļģijas koloniÄlÄs administrÄcijas laikÄ lingala kļuva par militÄro un administratÄ«vo palÄ«gvalodu Kongo teritorijÄ. TÄ tika ieviesta arÄ« Force Publique (koloniÄlais armijas formÄjums), kas veicinÄja tÄs izplatÄ«bu un prestižu.
PÄc neatkarÄ«bas iegūŔanas lingala saglabÄja savu nozÄ«mi kÄ kultÅ«ras un ikdienas saziÅas valoda. TÄ kļuva Ä«paÅ”i populÄra caur mÅ«ziku, piemÄram, soukous un rumba zaĆÆroise, kas 20. gadsimta vidÅ« un beigÄs kļuva pazÄ«stama visÄ ÄfrikÄ.
MÅ«sdienÄs lingala turpina attÄ«stÄ«ties pilsÄtvidÄ, aizgÅ«stot vÄrdus no franÄu, portugÄļu un angļu valodÄm. PilsÄtu lingala (Lingala ya citĆ©) atŔķiras no tradicionÄlÄkÄm vai standartizÄtÄm formÄm.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]| Lingalas VikipÄdija, brÄ«vÄ enciklopÄdija |
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Lingala.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Å is ar valodniecÄ«bu saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|