Madona
- Skaties arÄ« jÄdzienu ar lÄ«dzÄ«gu nosaukumu: Madonna.
- Å is raksts ir par pilsÄtu. Par dzelzceļa staciju skatÄ«t rakstu Madona (stacija).
| Madona | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsÄta | |||
|
Skats no Domes Äkas Poruka iela StrÅ«klaka | |||
| |||
  Madona  Madona | |||
| KoordinÄtas: 56Ā°51ā²04ā³N 26Ā°13ā²10ā³Eļ»æ / ļ»æ56.85111Ā°N 26.21944Ā°EKoordinÄtas: 56Ā°51ā²04ā³N 26Ā°13ā²10ā³Eļ»æ / ļ»æ56.85111Ā°N 26.21944Ā°E | |||
| Valsts |
 Ā Latvija | ||
| Novads | Madonas novads | ||
| PilsÄtas tiesÄ«bas | kopÅ” 1926. gada | ||
| VÄsturiskie nosaukumi | vÄcu: Modohn | ||
| Platība[1] | |||
| Ā ā¢Ā KopÄjÄ | 10,4Ā km2 | ||
| Ā ā¢Ā sauszeme | 9,9Ā km2 | ||
| Ā ā¢Ā Å«dens | 0,5Ā km2 | ||
| IedzÄ«votÄji (2026)[2] | |||
| Ā ā¢Ā kopÄ | 6Ā 502 | ||
| Ā ā¢Ā vieta | 30. | ||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 654,1Ā iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-4801 | ||
| MÄjaslapa |
www | ||
 Madona VikikrÄtuvÄ | |||
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Madona ir pilsÄta LatvijÄ, Madonas novada administratÄ«vais centrs. PilsÄta atrodas Vidzemes austrumu daÄ¼Ä vairÄku mazo upÄ«Å”u ā Lisas, Madonas upÄ«tes un Riebas ā piekrastÄ. AttÄlums lÄ«dz RÄ«gai ā 129 km. PÄc iedzÄ«votÄju skaita 30. lielÄkÄ apdzÄ«votÄ vieta LatvijÄ.
Nosaukums
[labot | labot pirmkodu]Madonas vÄrds radies no tuvumÄ esoÅ”Ä Madonas ezera vai arÄ« no Biržu muižas nosaukuma (vÄcu: Madohn, Modohn). TÄdÄļ arÄ« par Madonu 1903. gadÄ nosauca Å”aursliežu dzelzceļa lÄ«nijas PļaviÅasāValka staciju un apdzÄ«voto vietu, kas sÄka veidoties pie stacijas.[3]
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]
Madona rakstos pirmo reizi minÄta 1461. gadÄ, kad RÄ«gas arhibÄ«skaps Silvestrs StodeveÅ”ers iznomÄja Cesvaines pils novadÄ esoÅ”Äs zemes. Zviedru Vidzemes muižu redukcijas laikÄ tÄ kļuva par Zviedrijas kroÅa muižu. Krievijas ImpÄrijas Ä·eizariene Elizabete Biržu muižu uzdÄvinÄja grÄfam Aleksandram Buturļinam (ŠŃŃŃŃŠ»ŠøŠ½), bet imperatore KatrÄ«na IIĀ ā serbu izcelsmes Ä£enerÄlmajoram Maksimam ZoriÄam.
KÄ apdzÄ«vots centrs Madona sÄka attÄ«stÄ«ties tikai pÄc 1900. gada, kad Biržu muižas LeivÄra kroga apkÄrtnÄ uzcÄla pirmÄs koka un mÅ«ra Äkas. 1903. gadÄ cauri Madonai uzbÅ«vÄja PļaviÅuāValkas Å”aursliežu dzelzceļa lÄ«niju. Miesta paÅ”valdÄ«bas tiesÄ«bas Madonai pieŔķīra 1921. gada 1. jÅ«lijÄ, bet pilsÄtas tiesÄ«bas 1926. gada 7. jÅ«nijÄ. KopÅ” 1925. gada 1. aprīļa Madona bija jaundibinÄtÄ Madonas apriÅÄ·a centrs. 1925. gadÄ MadonÄ bija 1357 iedzÄ«votÄji.
1959. gadÄ MadonÄ bija 5700 iedzÄ«votÄju, bet 1967. gadÄ iedzÄ«votÄju skaits sasniedza 7200, platÄ«ba 10 km2.
IedzÄ«votÄju sastÄvs
[labot | labot pirmkodu]PÄc PilsonÄ«bas un migrÄcijas lietu pÄrvaldes datiem 2020.Ā gadÄ bija 6Ā 893 iedzÄ«votÄji.[4] IedzÄ«votÄju blÄ«vums ir 656,5/km2.
Bezdarba lÄ«menis 2012. gadÄ bija 10,7% jeb 606 bezdarbnieki no visu darbspÄjÄ«go iedzÄ«votÄju skaita.[5] MadonÄ 2013. gadÄ iedzÄ«votÄju iedalÄ«jumÄ pÄc darbaspÄjas vecuma lielÄko Ä«patsvaru veidoja darbaspÄjÄ«gie iedzÄ«votÄji ā 5577, lÄ«dz darbaspÄjas vecumam 1103, pÄc darbaspÄjas vecuma 1826.
IedzÄ«votÄju skaita izmaiÅas
[labot | labot pirmkodu]EsoÅ”ajÄs robežÄs, pÄc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Daba
[labot | labot pirmkodu]Madonas pilsÄta izvietota paugurainÄ apvidÅ«, cauri pilsÄtai ZR-DA virzienÄ iet nogÄze. Cauri pilsÄtai tek vairÄkas mazas upÄ«tes un strautiÅi: Lisa, LeivÄrÄ«te, RidzÄ«te, Mucenieku upÄ«te, Rieba un Madonas upÄ«te, kuras tecÄjumÄ apskatÄmas skaistas gravasĀ ā MÄ«lestÄ«bas grava, LaulÄ«bas grava, Å Ä·irÅ”anÄs grava. MÄ«lestÄ«bas gravÄ izveidots parks, upÄ«tes mÄkslÄ«gi veidotajÄ Å«denskrÄtuvÄ atrodas viena no augstÄkajÄm strÅ«klakÄm LatvijÄ.
Apskates vietas un objekti
[labot | labot pirmkodu]Madonas novadpÄtniecÄ«bas muzejs (dibinÄts 1944) atrodas Biržu muižas vÄsturiskajÄ centrÄ ar vairÄk nekÄ 107 000 muzeja vienÄ«bu. MÄ«lestÄ«bas grava Madonas upÄ«tes krastos, parkÄ izveidots aizsprosts ar strÅ«klaku. Madonas 2. vidusskolas Äka (1924ā1926). BijusÄ« viesnÄ«cas Äka (1901) Poruka un Saules ielu krustojumÄ.
Lazdonas luterÄÅu baznÄ«ca (1802ā1805), Lazdonas Sv. TrijÄdÄ«bas pareizticÄ«go baznÄ«ca (1863ā1866), Madonas katoļu baznÄ«ca (1931ā1934).
IedzÄ«votÄji
[labot | labot pirmkodu]IevÄrojamas personÄ«bas
[labot | labot pirmkodu]MadonÄ dzimuÅ”i vai dzÄ«vojuÅ”i:
- Viktors Freibergs (1955ā2022), kinozinÄtnieks un rakstnieks
- Gundars Upenieks (1971), bijuŔais latvieŔu biatlonists
- Gints AndžÄns (1986), aktieris
- Sanda Dejus (1987), aktrise
- Valters Krauze (1971), Latvijas televÄ«zijas un radio raidÄ«jumu vadÄ«tÄjs, aktieris, komiÄ·is
Starptautiskie sakari
[labot | labot pirmkodu]SadraudzÄ«bas pilsÄtas
[labot | labot pirmkodu]Madonas un Madonas novada sadraudzÄ«bas pilsÄtas un paÅ”valdÄ«bas:[7]
AnÄ«kÅ”Äi, Lietuva[8]
Bobrineca, Ukraina (sadarbības līgums no 2023. gada 3. jūnija)[9]
Bordžomi, Gruzija (no 2013. gada 25. augusta)[10][11]
KulÄna, Francija (Coulaines)
Metmana, VÄcija (Mettmann)
Rapla, Igaunija- RosrÄte, VÄcija[jÄprecizÄ]
Tranosa, Zviedrija (TranĆ„s, no 2000. gada 2. marta)- Vaije, VÄcija (Weyhe)
.svg){kind=small}
AgrÄkÄs sadraudzÄ«bas pilsÄtas:
Orehovozujeva, Krievija (padomju okupÄcijas gados)[12]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«ReÄ£ionu, novadu, pilsÄtu un pagastu kopÄjÄ un sauszemes platÄ«ba gada sÄkumÄĀ». CentrÄlÄ statistikas pÄrvalde. SkatÄ«ts: 19 jÅ«nijs 2026.
- ā Ā«IedzÄ«votÄju skaits pÄc tautÄ«bas reÄ£ionos, pilsÄtÄs, novados, pagastos, apkaimÄs un blÄ«vi apdzÄ«votÄs teritorijÄs gada sÄkumÄ (pÄc administratÄ«vi teritoriÄlÄs reformas 2021. gadÄ)Ā». CentrÄlÄ statistikas pÄrvalde. SkatÄ«ts: 19 jÅ«nijs 2026.
- ā Apinis K. Latvijas pilsÄtu vÄsture. RÄ«gÄ, 1931. g., 41.lpp
- ā Kļūda atsaucÄ: tika izmantota
iedz skaitsnosauktÄ atsauce, taÄu tÄ netika definÄta - ā NVA Madonas filiÄles dati
- ā OSP
- ā Ā«Ärzemju sadarbÄ«ba - Tranosa (Zviedrija) - Madona.lvĀ». www.madona.lv. SkatÄ«ts: 2025-01-15.
- ā Ā«Madonas novada paÅ”valdÄ«bas delegÄcijas vizÄ«te AnÄ«kÅ”Äos ā jaunas sadarbÄ«bas iespÄjas - Madona.lvĀ». www.madona.lv. SkatÄ«ts: 2025-01-15.
- ā Ā«ParakstÄ«ts lÄ«gums ar Bobrinecas pilsÄtu UkrainÄ - Madona.lvĀ». www.madona.lv. 2023-06-08. SkatÄ«ts: 2025-01-15.
- ā Ā«Vieta, kur rodas Boržomi minerÄlÅ«dens - Madona.lvĀ». www.madona.lv. SkatÄ«ts: 2025-01-15.
- ā Latvian Foreign Ministry (2013-09-04), GruzijÄ paraksta Madonas un Boržomi pilsÄtas sadraudzÄ«bas lÄ«gumu. AtjauninÄts: 2025-01-15
- ā Ā«AicinÄm iedzÄ«votÄjus paust viedokli par vietvÄrdu nomaiÅu Madonas novadÄ - Madona.lvĀ». www.madona.lv. SkatÄ«ts: 2025-01-15.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Madona.
| ||||||||||
