Maldīvija
| MaldÄ«vijas Republika ŽŽØŽŽ¬ŽŽØŽŽ§ŽŽ°ŽŽŽŽ¬ ŽŽŖŽŽŖŽŽ«ŽŽØŽŽ°ŽŽ§ |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| DevÄ«ze:Ā arÄbu: Ų§ŁŲÆŁŁŲ© Ų§ŁŁ
ŲŁŲÆŁŲØŁŲ© "MaldÄ«vu (Pils) Salu Valsts" |
||||||
| Himna:Ā Gaumee Salaam ("NacionÄlais sveiciens") |
||||||
.svg) |
||||||
| GalvaspilsÄta (un lielÄkÄ pilsÄta) | Male | |||||
| Valsts valodas | maldīvieŔu valoda | |||||
| ValdÄ«ba | unitÄra prezidentÄla republika | |||||
| Ā -Ā | Prezidents | Mohameds Muizzu | ||||
| Ā -Ā | Viceprezidents | Huseins Mohameds LatÄ«fs | ||||
| DibinÄÅ”ana | ||||||
| Ā -Ā | no ApvienotÄs Karalistes | 1965.Ā gada 26.Ā jÅ«lijÄĀ | ||||
| Platība | ||||||
| Ā -Ā | KopÄ | 298Ā kmĀ²Ā (206.) | ||||
| IedzÄ«votÄji | ||||||
| Ā -Ā | iedzÄ«votÄjiĀ 2013.Ā gadÄ | 393 500Ā (175.) | ||||
| Ā -Ā | BlÄ«vums | 1102,5/kmĀ²Ā (11.) | ||||
| IKPĀ (PPP) | 2011. gada aprÄÄ·ins | |||||
| Ā -Ā | KopÄ | $2,841 miljardsĀ | ||||
| Ā -Ā | Uz iedzÄ«votÄju | $8731Ā | ||||
| TAIĀ (2013) | ā² 0,698Ā (vidÄjs)Ā (103.) | |||||
| Valūta | Rufija (MVR) |
|||||
| Laika josla | (UTC+5) | |||||
| Interneta domÄns | .mv | |||||
| ISO 3166-1 kods | 462Ā /Ā MDVĀ /Ā MV | |||||
| TÄlsarunu kods | +960 | |||||
MaldÄ«vija (maldÄ«vieÅ”u: ŽŽØŽŽ¬ŽŽØŽŽ§ŽŽ°ŽŽ¬, Dhivehi Raajje jeb MaldÄ«vu Salas), oficiÄli MaldÄ«vijas Republika (maldÄ«vieÅ”u: ŽŽØŽŽ¬ŽŽØŽŽ§ŽŽ°ŽŽŽŽ¬ ŽŽŖŽŽ°ŽŽ«ŽŽØŽŽ°ŽŽ§, Dhivehi Raa'jeyge Jumhooriyya), ir salu valsts Indijas okeÄnÄ. MaldÄ«vija atrodas uz dienvidiem no Indijai piederoÅ”ajÄm LakÅ”advÄ«pas salÄm un apmÄram 700 km uz dienvidrietumiem no Å rilankas. MaldÄ«vija ir izvietojusies uz 26 atoliem, kas satur 1192 mazas salas, no kurÄm 200 salas ir apdzÄ«votas. Valsts galvaspilsÄta ir Male.
Å Ä« ir mazÄkÄ Äzijas valsts gan pÄc iedzÄ«votÄju skaita, gan platÄ«bas. MaldÄ«vija ir arÄ« pasaulÄ zemÄkÄ valsts ā vidÄjais augstums virs jÅ«ras lÄ«meÅa sasniedz 1,5 metrus.[1] TÄ ir valsts ar zemÄko dabisko augstÄko punktu, kas ir 2,4 metri.[1]
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]TÅ«ra HeijerdÄla 1985. gadÄ veiktie arheoloÄ£iskie izrakumi liecina, ka salu pirmiedzÄ«votÄji bijuÅ”i hinduisti un budisti, kas ap 5. gadsimtu p.m.Ä. ieceļojuÅ”i no Indijas un Å rilankas. KopÅ” 12. gadsimta salÄs valdÄ«ja islÄmticÄ«gi sultÄni. 1558. gadÄ salas pakļÄva portugÄļi, kas jau 1573. gadÄ tika padzÄ«ti. 17. gadsimtÄ Maldivu salÄs valdÄ«ja holandieÅ”i, bet 1796. gadÄ varu pÄrÅÄma briti. No 1887. lÄ«dz 1965. gadam Maldivu sultanÄts bija ApvienotÄs Karalistes protektorÄts. OtrÄ pasaules kara laikÄ 1942. gadÄ uz Ganas salas tika uzcelts militÄrais lidlauks. 1953. gadÄ tika pasludinÄta Maldivu Republika, bet jau drÄ«z tika atjaunota sultÄna vara.
1968. gadÄ atjaunoja MaldÄ«vijas Republiku, kas 1982. gadÄ pievienojÄs Britu SadraudzÄ«bai. Salu lÄzeno krastu dÄļ 2004. gada 26. decembra cunami MaldÄ«vijÄ izraisÄ«ja relatÄ«vi nelielus postÄ«jumus.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 Jon Henley. Ā«The last days of paradiseĀ». The Guardian (London), 2008. gada 11. novembris. SkatÄ«ts: 2010. gada 12. maijs.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: MaldÄ«vija.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- MÅ«sdienu Ukrainas enciklopÄdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- PareizticÄ«go enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- BBC valsts profils (angliski)
- The World Factbook informÄcija ArhivÄts 2015.Ā gada 18.Ā septembrÄ«, Wayback Machine vietnÄ. (angliski)
.svg){kind=small} | Å is ar Äziju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||
|
