Pāriet uz saturu

Narva

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par upi skatīt rakstu Narva (upe).
Narva
pilsēta
Narva
Skats uz Narvas cietoksni
Skats uz Narvas cietoksni
Karogs: Narva
Karogs		Ģerbonis: Narva
Ģerbonis
Narva (Igaunija)
Narva
Narva
Narva (Austrumviru apriņķis)
Narva
Narva
Atrašanās vieta Igaunijā
Koordinātas: 59°22′33″N 28°11′46″E / 59.37583°N 28.19611°E / 59.37583; 28.19611Koordinātas: 59°22′33″N 28°11′46″E / 59.37583°N 28.19611°E / 59.37583; 28.19611
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Austrumviru apriņķis
Pirmoreiz minēta 1172
Pilsētas tiesības 1345
Platība
 • Kopējā 68,72 km2
Iedzīvotāji (2025)
 • kopā 52 495
 • blīvums 763,9/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.narva.ee
Narva Vikikrātuvē

Narva (igauņu: Narva) ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas. Gar pilsētu plūst Narvas upe, kas iztek no Peipusa ezera un ir valsts robeža. 93% no pilsētas iedzīvotājiem dzimtā valoda ir krievu valoda, liela daļa no viņiem šeit ieradušies pēc Otrā pasaules kara vai ir to pēcteči. Narvas pamatiedzīvotājiem ilgus gadus pēc kara bija aizliegts apmesties uz dzīvi pilsētā.[nepieciešama atsauce] Narvas upes pretējā krastā atrodas Krievijas Ivangorodas pilsēta un Ivangorodas cietoksnis (Jaanilinn), kas kopā ar Narvas Hermaņa cietoksni veido vienotu arhitektūras ansambli, kas vienlaicīgi raksturo gan Livonijas, gan Krievijas nocietinājumu arhitektūras īpatnības.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pirmoreiz rakstos apmetne pie Narvas upes (krievu: Ругодив) pieminēta Novgorodas hronikā 1171. gada notikumu aprakstā. Cietoksnis dibināts 1223. gadā Livonijas krusta karu laikā, kad Viruzeme nokļuva dāņu varā. 1346. gadā Livonijas ordenis nopirka Viruzemi līdz ar citām Dāņu Igaunijas zemēm no Dānijas karaļa Valdemāra IV. Livonijas ordenis jauniegūtajās zemēs izveidoja Narvas fogteju. Livonijas—Maskavijas karu laikā 1492. gadā Maskavijas lielkņazs Ivans III lika iepretīm Narvas cietoksnim uzcelt krievu cietoksni, ko nodēvēja viņa vārdā par Ivangorodu. Livonijas kara laikā 1558. gadā Narvu iekaroja Krievijas cariste, bet 1581. gadā to ieņēma Zviedrijas armija Pontusa Delagardija vadībā, padarot to par Ingermanlandes hercogistes galvaspilsētu.

Pēc Poļu—zviedru kara Zviedrijas valdība Narvai pievērsa sevišķu uzmanību, plānojot to padarīt par galveno Zviedrijas tirdzniecības, administratīvo un reliģisko centru Somu līča austrumu daļā. 1640. gadā Zviedrijas kanclers Aksels Ūksenšerna pat izteica priekšlikumu pārveidot Narvu par otro karaļa galvaspilsētu. Šo ambiciozo plānu īstenošanai kļuva nepieciešams pārvērst Narvu par ievērojamu Zviedrijas pilsētu un reorganizēt pilsētas pārvaldi pēc labākajiem zviedru piemēriem.[1]

Narvas Sv. Jāņa Evaņģēliski luteriskā katedrāle

Pirmās reformas skāra reliģiju, un 1636. gadā pēc Zviedrijas luterāņu baznīcas superintendenta Hermana Samsona iniciatīvas izveidoja Narvas dekanātu, kas ietvēra Viruzemi un visu Ingermanlandi.[2] Par tā garīgo centru kļuva no 1641. līdz 1651. gadam uzceltā Narvas Sv. Jāņa katedrāle. Kopš 1642. gada tās paspārnē darbojās arī Narvas triviālskola.

Narvas vecpilsēta

1644. gadā Zviedrijas valdība par Narvas maģistrāta sekretāru iecēla Jakobu Fogu, kurš pēc Stokholmas parauga maģistrātā izveidoja Juridisko, Komerciālo un Būvniecības kameru. Tajā pašā gadā stājās spēkā jaunie būvnoteikumi, kas paredzēja pilsētas plānojumu regulāros kvartālos, nosakot ēku izvietojumu paralēli ielām, liedzot koka ēku būvniecību pilsētā, kā arī nosakot vienotas būvlaides 24 olekšu (14,5 m) platumā galvenajām ielām un 16 olekšu (9,6 m) platumā šķērsielām.[1]

Pirms 1644. gada būvnoteikumu nostiprināšanas Narvā dominēja koka apbūve, kas izveidojās uz šauriem zemesgabaliem, un ēkas atradās tuvu cita citai. Turklāt, nereti ārsienas būvēja kā blakus esošām ēkām kopīgu nesošo konstrukciju. Minēto apstākļu rezultātā 1659. gadā Narvā izcēlās postošs ugunsgrēks, kā rezultātā nodega rātsnams, Sv. Miķeļa baznīca un liela daļa pilsētas. Turpmākajos 20 gados Narvu atjaunoja, un tās pilsētvidē nostiprinājās baroka arhitektūra. Ievērojamākās šī perioda celtnes ir 1671. gadā uzceltais rātsnams un 1704. gadā uzceltā birža.

1676.–1680. gadā pēc Ērika Dālberga plāna sākās Narvas nocietinājumu pārbūve pēc Vobāna sistēmas. Būvdarbi turpinājās līdz Narvas iekarošanai 1704. gadā. Līdz tam brīdim bija pabeigti seši bastioni.[3]

Krievijas cars Pēteris I ar uzbrukumu Narvai sāka Lielo Ziemeļu karu. Pirmo aplenkumu 1700. gadā zviedri atsita, tomēr 1704. gada 9. augustā krievi Narvu ieņēma un iekļāva jaundibinātajā Ingrijas, vēlāk Pēterburgas guberņā. 1708. gadā no Narvas uz Krieviju tika izsūtīti ap 1700 iedzīvotāju, ko nometināja Sanktpēterburgā, Maskavā, Vologdā, Kazaņā un citviet. Pēc 1714. gada no izsūtījuma Narvā atgriezās ap 700 cilvēku.[4][5]

Narvas ūdenskritums un Krenholmas manufaktūra

Narvas ūdenskritums jau izsenis bija nozīmīgs enerģijas avots. Kopsakarībā ar dzimtbūšanas atcelšanu Igaunijā 1816. gadā un Sanktpēterburgas tuvumu šie apstākļi izraisīja agrīnu rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu attīstību. Pirmā lielā ražotne bija Paula Mommas 1819. gadā dibinātā auduma fabrika. Ap to izveidojās arī citas tekstila ražotnes, kā rezultātā 19. gadsimta vidū Narva kļuva par ievērojamu tekstilrūpniecības centru. Lielākais no šiem uzņēmumiem bija 1858. gadā dibinātā Krenholmas manufaktūra, kas kļuva par sava laikmeta lielāko tekstila rūpnīcu Eiropā. Pēc Anglijas piemēriem pie rūpnīcas izveidoja plašu strādnieku apkaimi ar savu skolu, bērnudārzu, luterāņu un pareizticīgo baznīcu, slimnīcu, klubu un veikaliem.

1917. gada 10. decembrī Narvā notika referendums par pievienošanos Igaunijas guberņai, ko atbalstīja 80% iedzīvotāju. Referenduma rezultātus atzina Krievijas Tautas komisāru padome un Igaunijas padomju izpildkomiteja.[6][7]

Igaunijas brīvības cīņu sākumā 1918. gada 28. novembrī Narvai uzbruka Sarkanā armija un 29. novembrī pilsētā pasludināja Igaunijas darba komūnas izveidi. 1919. gada februārī Igaunijas armija atbrīvoja pilsētu. Otrā pasaules kara laikā no 1944. gada 2. februāra līdz 25. jūlijam pilsētas apkārtnē notika kaujas pie Narvas, sauktas arī par Eiropas SS leģionu kaujām (Battle of the European SS), jo kopā ar vāciešiem un igauņu leģionāriem šeit pret Sarkano armiju cīnījās valoņu, nīderlandiešu, skandināvu un citu tautu leģionāri.

Kauju rezultātā Narva bija gandrīz pilnībā nopostīta. No 3550 ēkām pēc kara par atjaunojamām atzina 3%, un no 26 774 iedzīvotājiem 1941. gada 1. jūnijā pēc kara bija atlikuši vien daži cilvēki.[8] Vietējiem iedzīvotājiem, kas kauju laikā bija patvērušies citviet, Narvā bija liegts atgriezties. Tā vietā varas iestādes sekmēja imigrāciju no Krievijas. Pilsētas atjaunošanu veica ap 20 000 vācu kara gūstekņu, kas piespiedu kārtā bija norīkoti darba bataljonos un ieslodzīti Narvas cietuma nometnē Nr. 393.[9]

1944. gada 24. novembrī KPFSR piesavinājās Ivangorodu, ko pilnīgi anektēja 1945. gada janvārī, bet pilsētas tiesības piešķīra tikai 1954. gadā.

1990. gadā Narva kļuva par atjaunotās Igaunijas Republikas robežpilsētu.

Demogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

2025. gadā Narvā dzīvoja 52 495 iedzīvotāji. Atbilstoši 2017. gada 1. janvārī datiem lielākā etniskā grupa ir krievi, kas veidoja 83% no pilsētas iedzīvotājiem. Otrā lielākā etniskā grupa ir igauņi, kas sastāda 2150 jeb 4% iedzīvotāju.[10] Tiem sekoja ukraiņi – 1417 (2%), baltkrievi – 1161 (2%), somi – 394 (0,6%) un tatāri – 298 (0,5%).[11]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
17792 456—    
17822 614+2.10%
18193 500+0.79%
18638 000+1.90%
188110 195+1.36%
189716 599+3.09%
GadsIedz.±% g.p.
191321 038+1.49%
192227 022+2.82%
193423 515−1.15%
193922 400−0.97%
194126 774+9.33%
195930 400+0.71%
GadsIedz.±% g.p.
197057 863+6.03%
197972 783+2.58%
198981 221+1.10%
200068 680−1.51%
201158 663−1.42%
202153 424−0.93%
1819., 1863. un 1939. gads – aplēse.
Narvas iedzīvotāju etniskais sastāvs
Tautība 1897 1913[12] 1922 1934 1970[13] 1979[14] 1989[15] 2000[16] 2011[17]
skaits % skaits % skaits % skaits % skaits % skaits % skaits % skaits % skaits %
Igauņi 44 58 65,07 54 6,9 3538 4,9 3224 4,0 3331 4,9 3031 5,2
Vācieši 1,87 279 0,4 251 0,3 218 0,3
Krievi 43,9 35 29.48 30 61971 85,1 69763 85,9 58702 85,5 51434 87,7
Somi 780 1,1 727 0,9 682 1,0
Ukraiņi 2092 2,9 2626 3,2 1774 2,6 1219 2,1
Baltkrievi 1904 2,6 2182 2,7 1529 2,2
Citi 2219 3,0 2448 3,0 2444 3,6
Kopā 16 599 100 21 038 100 27 022 100 23 515 100 57 863 100 72 783 100 81 221 100 68 680 100 58 663 100

Ievērojamas personības

[labot | labot pirmkodu]

Narvā dzimuši:

Apskates vietas

[labot | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 «Linna arhitektuuri ja ehitusjärelevalve teenistuse ajaloost Narvas» [Par pilsētas arhitektūras un būvuzraudzības dienesta vēsturi Narvā]. http://www.narvaplan.ee (igauņu).
  2. ↑ «Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland (1843)» [Materiāli par Vidzemes baznīcu un mācītāju vēsturi]. 1843. 11. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2026. gada 4. oktobrī.
  3. ↑ «Narva kindlustused ja linnus» [Narvas nocietinājumi un pils] (igauņu). Narva Muuseum. Skatīts: 2013. gada 4. augustā.
  4. ↑ «Arhiivikeskuse digiarhiiv Dspace: Narva elanikkonna küüditamine 1708. aastal» [Arhīvu centra digitālais arhīvs iekš DSpace: Narvas iedzīvotāju deportācija 1708. gadā] (igauņu). [novecojusi saite]
  5. ↑ Katrin Kõpp. «Narva elanikkonna küüditamine Põhjasõja ajal» [Narvas iedzīvotāju deportācija Ziemeļu kara laikā] (igauņu). Tartu : Tartu Universitāte, Humanitāro zinātņu un mākslu fakultāte, Vēstures un arheoloģijas institūts, Arhīvniecības nodaļa, 2021.
  6. ↑ «Антс Эрнестович Дауман – как Дауман возвращал Нарву Эстонии» [Antss Daumans — kā Daumans panāca Narvas atgriešanu Igaunijas sastāvā] (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. novembrī. Skatīts: 2012. gada 19. decembrī.
  7. ↑ «Vladimir Uljanovi (Lenini) allkirjaga dokument 16. novembrist 1917 Narva Linnavalitsuse arhiivifondis» [Vladimira Uļjanova (Ļeņina) parakstīts 1917. gada 16. novembra dokuments Narvas pilsētas valdes arhīva fondā] (igauņu) (1/2008). Tuna. 2008.
  8. ↑ Valeri Sergejev. «Начальный период восстановления и развития Нарвы (1944-1945 гг.)» [Narvas atjaunošanas un attīstības sākumposms (1944–1945)]. Igaunijas PSR Zinātņu akadēmijas Izdevumi. Sabiedrisko zinātņu sērija (krievu) (26), 1977, Nr. 3. 226. lpp.
  9. ↑ Katri Raik. «MÄLUPANK: Ida-Viru eri | Katri Raik: Narvast sai pärast sõjapurustusi siidsukkade ja endiste vangide linn» [MÄLUPANK: Austrumviru speciālizlaidums | Katri Raik: Pēc kara postījumiem Narva kļuva par zīda zeķu un bijušo ieslodzīto pilsētu] (igauņu). Eesti Päevaleht, 2022. gada 26. oktobris. Skatīts: 2022. gada 5. novembrī.
  10. ↑ «Statistikaameti andmebaas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. martā. Skatīts: 2013. gada 2. martā.
  11. ↑ «Invest in Narva». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 2. martā. Skatīts: 2016. gada 20. februārī.
  12. ↑ Pavel Naidjonov. «Narva eestikeelne elanikkond läbi ajaloo, nende identiteet ja keel». Tartu Ülikool Filosoofiateaduskond Eesti ja Üldkeeleteaduse Instituut. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. novembrī. Skatīts: 2026. gada 4. oktobrī.
  13. ↑ Население районов, городов и поселков городского типа Эстонской ССР : по данным Всесоюзной переписи населения на 15 января 1970 года. Таллинн, 1972.
  14. ↑ Eesti Vabariigi maakondade, linnade ja alevite rahvastik. 1. osa, Rahvaarv rahvuse, perekonnaseisu, hariduse ja elatusallikate järgi : 1989. a. rahvaloenduse andmed : statistikakogumik. Tallinn, 1990, lk. 27
  15. ↑ Eesti Vabariigi maakondade, linnade ja alevite rahvastik. 1. osa, Rahvaarv rahvuse, perekonnaseisu, hariduse ja elatusallikate järgi : 1989. a. rahvaloenduse andmed : statistikakogumik. Tallinn, 1990, lk. 32
  16. ↑ «Päring Statistikaameti andmebaasist». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 20. oktobrī.
  17. ↑ «Päring Statistikaameti andmebaasist». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 20. oktobrī.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Narva&oldid=4532542"