Pāriet uz saturu

Palanga

Vikipēdijas lapa
Palanga
Pilsētas paÅ”valdÄ«ba
Palanga
Karogs: Palanga
Karogs
Ä¢erbonis: Palanga
Ä¢erbonis		Logo: Palanga
Logo
Neformālais nosaukums: Vasaros sostinė (Vasaras galvaspilsēta)
Palanga (Lietuva)
Palanga
Palanga
Palanga (Palangas pilsētas paÅ”valdÄ«ba)
Palanga
Palanga
Koordinātas: 55Ā°55ā€²05ā€³N 21Ā°03ā€²59ā€³Eļ»æ / ļ»æ55.91806Ā°N 21.06639Ā°Eļ»æ / 55.91806; 21.06639Koordinātas: 55Ā°55ā€²05ā€³N 21Ā°03ā€²59ā€³Eļ»æ / ļ»æ55.91806Ā°N 21.06639Ā°Eļ»æ / 55.91806; 21.06639
Valsts Karogs: LietuvaĀ Lietuva
Apriņķis Klaipēdas apriņķis
PaÅ”valdÄ«ba Palangas pilsētas paÅ”valdÄ«ba
Pirmoreiz minēta 1161
Pilsētas tiesības 1791
Platība
Ā ā€¢Ā Kopējā 79Ā km2
Iedzīvotāji (2023)[1]
Ā ā€¢Ā kopā 18Ā 132
Ā ā€¢Ā blÄ«vums 194,7/kmĀ²
Laika josla EET (UTC+2)
Ā ā€¢Ā Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.palanga.lt
Palanga Vikikrātuvē

Palanga (lietuvieÅ”u: Palanga, žemaiÅ”u: Palonga) ir pilsēta un paÅ”valdÄ«ba Lietuvā pie Baltijas jÅ«ras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas. Palanga ir ievērojama kÅ«rortpilsēta.[2] TrÄ«s galvenās pilsētas daļas ir pati Palanga, kā arÄ« Sventāja un BÅ«tiņģe ziemeļos; pilsētā atrodas 3 pasta nodaļas (centrālā ā€” LT-00001).

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

LÄ«dz 13. gadsimtam Palangas apvidus ietilpa kurÅ”u Megavas zemē. Pēc Kursas sadalÄ«Å”anas 1253. gadā to ieguva Livonijas ordenis. LÄ«dz 15. gadsimtam tā bija strÄ«dus teritorija starp žemaiÅ”iem un Vācu ordeni. Pēc 1422. gada Melnas lÄ«guma to ieguva Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk Polijasā€”Lietuvas kopvalsts. Lielā Ziemeļu kara laikā 1705. gadā zviedru karaspēks ieņēma un izpostÄ«ja Palangas ostu, vēlāk lietuvieÅ”i to atguva. Pilsētas tiesÄ«bas no 1791. gada.[3]

Palangas vasarnīcas (1901).

Pēc 1795. gada Polijas dalÄ«Å”anas Palanga nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. 1819. gadā Palangas pagastu pievienoja Kurzemes guberņas Grobiņas apriņķim, rezultātā Kurzemei bija 6,4 km gara robeža ar PrÅ«sijas Karalisti, vēlāk Vācijas Impēriju. Pulkvedis Mihaels TiÅ”kevičs (1761ā€“1839) 1824. gadā nopirka Palangas muižu, viņa mazdēls Fēlikss TiÅ”kevičs (1870ā€“1932).

19. gadsimta beigās Palangā valdoÅ”ie grāfi TiÅ”keviči izlēma bÅ«vēt piestātni kuÄ£iem, lai pārvadātu tiem piederoÅ”ajā Ä·ieÄ£eļnÄ«cā izgatavotos Ä·ieÄ£eļus. Piestātne tika uzbÅ«vēta 1884. gadā, no kuras uz Klaipēdu un arÄ« Liepāju kursēja kuÄ£is "Phoenix". Vēlāk, kad Ä·ieÄ£eļu eksports neattaisnojās, ar Å”o kuÄ£i tika pārvadāti pasažieri. Taču pēc vētrām piestātnē pienesa smiltis un tilts kuÄ£niecÄ«bai nederēja. No 1892. gada jÅ«ras tilts kļuva par iemīļotu pastaigu vietu. Kad laiks, jÅ«ras viļņi un vējÅ” tiltu izpostÄ«ja, tad 1998. gadā uz betona pāļiem tika uzbÅ«vēts jauns tilts, kura garums ir 470 metri.[4] 1897. gadā Palangā uzcēla neoklasicisma stila pili (arhitekts Francis Å vehtens).

19. gadsimta beigās Palangas proÄ£imnāzijā mācÄ«jās Antans Smetona. Latvijas brÄ«vÄ«bas cīņu beigās Latvijas armija atbrÄ«voja Palangu no bermontieÅ”iem un netālu no tās atradās Latvijasā€”Vācijas robeža. Lai dotu Lietuvas Republikai pieeju Baltijas jÅ«rai, 1921. gadā Latvijasā€”Lietuvas robežlÄ«gumā Palangas apgabalu (111 km2) pievienoja Lietuvai,[5] tomēr vēlāk Lietuva ieguva arÄ« Klaipēdas ostu, bet Palangu lietuvieÅ”i pārsvarā izmantoja kā jÅ«rmalas peldvietu. 1881. gadā Palangā dzÄ«voja ap 1600 iedzÄ«votāju, 1897. gadā ap 2000, 1926. gadā ap 2000 iedzÄ«votāju, no kuriem liela daļa bija latvieÅ”i.[3][6] 1998. gadā pilsētas ziemeļu daļā ā€” BÅ«tiņģē tika atklāts BÅ«tiņģes naftas termināls.

Daba un ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Caur pilsētu uz rietumiem plÅ«st Rāžes upe, pār kuru uzbÅ«vēts 10 tiltu un tiltiņu. Pilsētas rietumu nomali apskalo Baltijas jÅ«ra, Å”eit atrodas pilsētas pludmale. Palangas austrumos atrodas ā€žPavėsioā€ Ä£imenes dārziņi. Dienvidu nomalē atrodas Nemirseta ar etnogrāfisko AnaiÅ”u kapsētu. Klaipēdas virzienā uzbÅ«vētas kājāmgājēju un riteņbraucēju takas. Palangā atrodas arÄ« hipodroms.

JÅ«ras krastā izveidots Birutes parks, jo atbilstoÅ”i leÄ£endām, te Birutas kalniņā apbedÄ«ta Lietuvas dižkunigaiÅ”a Ķestuta sieva un Vitauta Dižā māte Biruta. Viņai te arÄ« uzstādÄ«ts bronzas piemineklis. Parkā atrodas Palangas botāniskais dārzs, pils, kas piederējusi grāfiem TiÅ”kēvičiem. PilÄ« izvietots Palangas Dzintara muzejs. Palangas vizÄ«tkarte ir arÄ« 1960. gadā uzstādÄ«tā Roberta Antiņa (Robertas Antinis) skulptÅ«ra "Egle zalkÅ”u karaliene". Autors dzimis 1898. gadā Kaldabruņā IlÅ«kstes apriņķī, miris 1981. gadā Kauņā.

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Palangā ir iespējams nokļūt no Klaipēdas, Å auļiem un Liepājas. Palangai nav dzelzceļa savienojuma, bet starp Palangu, un Sventāju atrodas Palangas starptautiskā lidosta, kura nodroÅ”ina gaisa savienojumus ar RÄ«gu, Oslo un Kopenhāgenu.[7]

Klimats

[labot | labot pirmkodu]

Kaut arÄ« pilsētai raksturÄ«gs jÅ«ras klimats (vējains un diezgan daudz nokriŔņu), 1994. gada jÅ«lijā un 2002. gada augustā nokriŔņu pilsētā nebija vispār (0,0 mm).

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits pa gadiem

gads182318631867188118971920195919701979198920012011
iedz.skaits~800135014141618241914575685809111980175711762315732

Tautības

gadsiedzÄ«votāju skaitslietuvieÅ”ikrievilatvieÅ”ipoļiukraiņibaltkrievivācieÅ”iebrejitatāriarmēņičigānipārējienezināmie
186313501566412124+krievi+krievi12487000000
188116183124230+lietuv.+krievi+krievi112112100010
1920 1696[8] 916[8]
200117623165744802204210453191171701482
2011157321483943315233963913nez.nez.15nez.1589
  • Tautas skaitÄ«Å”anu dati.

Sports

[labot | labot pirmkodu]

Galerija

[labot | labot pirmkodu]

Sadraudzības partneri

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Pilsētu iedzÄ«votāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.
  2. ā†‘ Palanga. Visuotinė lietuvių enciklopedija. SkatÄ«ts: 2023-01-04.
  3. 1 2 Palangos istorija. Visuotinė lietuvių enciklopedija. Skatīts: 2023-01-04.
  4. ā†‘ Palangas tÅ«risma informācijas centra buklets
  5. ā†‘ Latvijas iegÅ«tās un zaudētās teritorijas neogeo.lv
  6. ā†‘ LatvieÅ”u Konversācijas vārdnÄ«cas XV sējums. RÄ«ga, 1937. gads, 30423ā€”5 slejas
  7. ā†‘ Ā«www.flightstats.comĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2013.Ā gada 18.Ā maijā. SkatÄ«ts: 2011.Ā gada 6.Ā oktobrÄ«.
  8. 1 2 SVENTĀJAS LATVIEŠU VALODA - STATIKA UN DINAMIKA 22 lapa, 2, tabula

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Palanga&oldid=4474015"