Pāriet uz saturu

Irāna

Labot saites
Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Persija)
Irānas Islāma Republika
Ų¬Ł…Ł‡ŁˆŲ±ŪŒ Ų§Ų³Ł„Ų§Ł…ŪŒ Ų§ŁŠŲ±Ų§Ł†
Jomhuri-ye Islāmi-ye Irān
Irānas karogs Irānas ģerbonis
Karogs Emblēma
DevÄ«ze:Ā Esteqlāl, āzādi, jomhuri-ye eslāmi ("NeatkarÄ«ba, brÄ«vÄ«ba, Islāma republika")
Himna:Ā Mehr-e KhĆ¢varĆ¢n ("Austrumu saule")
Location of Iran
Location of Iran
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) 		Teherāna
Valsts valodas persieŔu valoda
Valdība Unitāra prezidentāla teokrātiska islāma republika autoritāras diktatūras apstākļos[P 1]
Ā -Ā  Augstākais vadÄ«tājs Modžtaba HāmenejÄ«
Ā -Ā  Prezidents Masuds PezeÅ”kiāns
Neatkarība
Ā -Ā  Islāma Republika deklarēta 1979.Ā gada 1.Ā aprÄ«lÄ«Ā 
Platība
Ā -Ā  Kopā 1 648 195Ā kmĀ²Ā (18.)
Ā -Ā  ÅŖdensĀ (%) 1,7
Iedzīvotāji
Ā -Ā  iedzÄ«votājiĀ 2009.Ā gadā 74 196 000[1]Ā (18.)
Ā -Ā  BlÄ«vums 42/kmĀ²Ā (163.)
IKPĀ (PPP) 2009. gada aprēķins
Ā -Ā  Kopā $830,058 miljardiĀ 
Ā -Ā  Uz iedzÄ«votāju $11 202Ā 
Džini koef.Ā (2008) 38Ā (vidējs)Ā 
TAIĀ (2007) ā–² 0,782Ā (vidējs)Ā (88.)
ValÅ«ta riāls (Ų±ŁŠŲ§Ł„) (IRR)
Laika josla IRST (UTC+3:30)
Ā -Ā  VasarāĀ (DST) IRDTĀ (UTC+4:30)
Interneta domēns .ir
ISO 3166-1 kods 364Ā /Ā IRNĀ /Ā IR
Tālsarunu kods +98

Irānas Islāma Republika (persieÅ”u: Ų¬Ł…Ł‡ŁˆŲ±ŪŒ Ų§Ų³Ł„Ų§Ł…ŪŒ Ų§ŪŒŲ±Ų§Ł†), plaŔāk zināma kā Irāna (Ų§ŁŠŲ±Ų§Ł†), ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumāzijā. Ziemeļos Irāna robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Turkmenistānu, austrumos ar Pakistānu un Afganistānu, kā arÄ« ar Turciju un Irāku (Kurdistānas reÄ£ions) rietumos. Irānas jÅ«ras robeža dienvidos ir Persijas lÄ«cis, kura pretējā krastā atrodas Kuveita, SaÅ«da Arābija, Bahreina, Katara un Apvienotie Arābu Emirāti. Irānas valsts reliÄ£ija ir islāma novirziens Å”iÄ«tisms. Valsts atrodas Eirāzijas centrālajā daļā, starp Kaukāza reÄ£ionu, Centrālāziju, Kaspijas jÅ«ru ziemeļos un Persijas lÄ«ci, kā arÄ« Hormuza Å”aurumu dienvidos, Indijas subkontinenta tuvumā, lÄ«dz ar to Irānai vēsturiski ir bijusi ļoti liela Ä£eostratēģiska nozÄ«me.

Irāna ir NepievienoŔanās kustības, Islāma sadarbības organizācijas, BRICS un OPEC dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm.

Irāna ir daudzkultÅ«ru valsts, kurā ir daudz etnisko un valodisko grupu. Lielākās no tām ir persieÅ”i (61%), azerbaidžāņi (16%), kurdi (10%) un luri (6%).[2]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Irānas vēsture

1906. gadā tika pieņemta pirmā Persijas konstitūcija un valsts kļuva par konstitucionālu monarhiju. 1920. gada jūnijā ar Padomju Krievijas kara flotes palīdzību tika izveidota Gīlānas Padomju Republika, ko 1921. gada jūnijā pārdēvēja par Persijas Padomju Sociālistisko Republiku un tās armiju par Persijas Sarkano armiju. Pēc neilga pilsoņu kara 2. novembrī varu Gīlānā pārņēma Persijas valdības armija.

1925. gadā Persijas aizsardzÄ«bas ministrs Rezā hans gāza no troņa Å”ahu Ahmadu un tika pasludināts par Rezā Å”ahu PehlevÄ«. 1935. gadā viņŔ vērsās pie Nāciju LÄ«gas ar prasÄ«bu, lai Persijas valsts tiktu oficiāli saukta par Irānas Imperiālo Valsti jeb Irānas Å ahanÅ”ahu Valsti (Dowlat-e ShĆ¢hanshĆ¢hi-ye IrĆ¢n). Otrā pasaules kara sākuma posmā pēc Molotovaā€”Ribentropa pakta un Austrumeiropas sadalÄ«Å”anas ietekmes zonās 1940. gada 13.ā€”14. novembrÄ« pēc Staļina iniciatÄ«vas BerlÄ«nē notika Molotova un Ribentropa sarunas par PSRS pievienoÅ”anos Ass valstÄ«m un visas pasaules sadalÄ«Å”anu ietekmes zonās. Pēc Vācijas piedāvājuma PSRS pienācās Britu Indija un Vidējie Austrumi, ieskaitot Irānu un Persijas līča arābu zemes. Tomēr PSRS pieprasÄ«ja arÄ« Turciju un Balkānu valstis, tādēļ sarunas nenoveda pie PSRS pievienoÅ”anās Vācijasā€”Itālijasā€”Japānas militārajai savienÄ«bai.[3]

Irānas okupācija (1941ā€”1946)

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Irānas britu-padomju okupācija
Sarkanās armijas karaspēka parāde Tebrīzas pilsētā (1941).

Pēc tam, kad Vācija 1941. gada 22. jÅ«nijā sāka karu pret PSRS, tā pievienojās Sabiedrotajām valstÄ«m. Tā kā Irāna pasludināja neitralitāti un nepiekrita tās dzelzceļu izmantoÅ”anai britu ieroču transportam no Persijas līča ostām uz PSRS, tad Lielbritānija un PSRS noslēdza vienoÅ”anos par Å”aha gāŔanu, Irānas okupāciju un sadalÄ«Å”anu. Militārā invāzija ar kodēto nosaukumu "Savstarpējs atbalsts" (angļu: Operation Countenance, krievu: Š˜Ń€Š°Š½ŃŠŗŠ°Ń Š¾ŠæŠµŃ€Š°Ń†Šøя Š”Š¾Š³Š»Š°ŃŠøŠµ) notika no 1941. gada 25. augusta lÄ«dz 17. septembrim. Tās laikā Sarkanā armija okupēja Irānas ziemeļdaļu, bet Lielbritānija dienviddaļu. Irānas Å”ahs devās trimdā uz ārzemēm, okupējoŔās valstis par Å”ahu iecēla viņa dēlu Mohammadu Rezā PehlevÄ«. Lai iegÅ«tu pastāvÄ«gu kontroli pār okupētajam teritorijām, PSRS 1945. gada beigās Irānas ziemeļrietumu daļā izveidoja marioneÅ”u valstisĀ ā€” Azerbaidžānas Autonomo Republiku (krievu: Š”ŠµŠ¼Š¾ŠŗрŠ°Ń‚ŠøчŠµŃŠŗŠ°Ń рŠµŃŠæуŠ±Š»ŠøŠŗŠ° ŠŠ·ŠµŃ€Š±Š°Š¹Š“Š¶Š°Š½) un Mahabadas Republiku (krievu: ŠœŠµŃ…Š°Š±Š°Š“сŠŗŠ°Ń рŠµŃŠæуŠ±Š»ŠøŠŗŠ°) Irānas Kurdistānā. Britu spēki atstāja Irānu 1946. gada martā, bet PSRS kavējās ar savas armijas izveÅ”anu un izveda savu karaspēku tikai 1946. gada decembrÄ«. Irānas karaspēks ieņēma Azerbaidžānas un Mahabadas republikas un to vadÄ«tāji tika sodÄ«ti ar nāvi.

1953. gadā notika ASV un Lielbritānijas atbalstÄ«ts valsts apvērsums, pēc kura pieauga Å”aha vara un Irāna kļuva par cieÅ”u rietumuvalstu sabiedroto.

Irānas revolūcija

[labot | labot pirmkodu]

Irānas islāma revolÅ«cijas laikā 1979. gadā no varas gāza Irānas Å”ahu Mohammadu Rezā PehlevÄ«. ValstÄ« tika nodibināta teokrātiska islāma republika, kuru vadÄ«ja ājatolla RÅ«hollāhs MÅ«savÄ« HomeinÄ«. RevolÅ«ciju bija izraisÄ«jusi vispārējā neapmierinātÄ«ba ar Å”aha korumpēto un represÄ«vo režīmu. RevolÅ«cija pārsteidza pasauli, jo atŔķirÄ«bā no citām revolÅ«cijām, to nevadÄ«ja politiska ideoloÄ£ija vai nacionālisms, bet islāma reliÄ£ija.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce] RevolÅ«ciju var iedalÄ«t divās fāzēs: pirmajā fāzē liberāļu, kreiso un islāmistu koalÄ«cija gāza Å”aha varu; otrajā fāzē, ko bieži sauc par Islāma revolÅ«ciju, pie varas nāca HomeinÄ«.

Šajā laikā tika iznīdēta Rietumu dzīvesveida radītā ietekme, valstī tika ieviesti stingri islāma likumi, kas stipri ietekmē visas dzīves jomas.

Irānasā€”Irākas karÅ”

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Irānasā€”Irākas karÅ”

1980. gadā Irānā iebruka Irākas karaspēks un sekojoÅ”ajā astoņus gadus ilgajā karā gāja bojā vairāk nekā 400 000 valsts iedzÄ«votāju.

Hāmenejī ēra

[labot | labot pirmkodu]

BÅ«dams uz nāves sliekŔņa, 1989. gadā HomeinÄ« iecēla 25 cilvēku lielu Konstitucionālo reformu padomi, kas par nākamo augstāko lÄ«deri iecēla AlÄ« HāmenejÄ« un veica izmaiņas Irānas KonstitÅ«cijā.[4] Lai gan HāmenejÄ« trÅ«ka HomeinÄ« "harizmas un garÄ«dznieka statusa", HāmenejÄ« izveidoja atbalstÄ«tāju tÄ«klu bruņotajos spēkos un to ekonomiski ietekmÄ«gajos reliÄ£iskajos fondos.[5]

Hāmenejī Azadi stadionā 2018. gada oktobrī

Prezidents Akbars HāŔimi Rafsandžāni koncentrējās uz uzņēmējdarbÄ«bu veicinoÅ”u politiku, kuras mērÄ·is bija atjaunot ekonomiku, neatsakoties no Islāma revolÅ«cijas ideoloÄ£ijas. ViņŔ atbalstÄ«ja brÄ«vā tirgus ekonomiku, dodot priekÅ”roku valsts nozaru privatizācijai un ieņemot mērenu nostāju starptautiskā mērogā. Rafsandžani 1997. gadā prezidenta amatā nomainÄ«ja mērenais reformists Muhammeds Hātami, kura valdÄ«ba iestājās par vārda brÄ«vÄ«bu, konstruktÄ«vām diplomātiskajām attiecÄ«bām ar Āziju un ES, kā arÄ« politiku, kas atbalstÄ«ja brÄ«vo tirgu un ārvalstu investÄ«cijas.

2005.Ā gada prezidenta vēlÄ“Å”anu rezultātā pie varas nāca konservatÄ«vi noskaņotais populistiskais un nacionālistiskais kandidāts MahmÅ«ds AhmadÄ«nežāds. ViņŔ bija pazÄ«stams ar saviem stingrajiem uzskatiem, kodolieroču izmantoÅ”anu un naidÄ«gumu pret Izraēlu, SaÅ«da Arābiju, Apvienoto Karalisti, ASV un citām valstÄ«m. AhmadÄ«nežāds bija pirmais prezidents, kuru Irānas parlaments izsauca atbildēt uz jautājumiem par viņa prezidentÅ«ru.[6] 2013. gadā par prezidentu tika ievēlēts centrists un reformists Hasans RÅ«hānÄ«. ViņŔ uzlaboja cilvēktiesÄ«bu situāciju, piekļuvi informācijai un uzlaboja sievieÅ”u tiesÄ«bu situāciju valstÄ«. RÅ«hānÄ« uzlaboja diplomātiskās attiecÄ«bas, apmainoties ar samierinoŔām vēstulēm.[7] Starptautisko sarunu centrā 2015. gadā bija ekonomisko sankciju atcelÅ”ana apmaiņā pret Irānas ierobežojumiem bagātināta urāna ražoÅ”anā.[8] ASV prezidenta Donalda Trampa vadÄ«bā 2018. gadā izstājās no vienoÅ”anās, un tika ieviestas jaunas sankcijas.[9] ASV 2020. gadā nogalināja Irānas Islāma revolÅ«cijas gvardes korpusa (IRGC) Ä£enerāli Kāsemu SoleimānÄ«, otro ietekmÄ«gāko personu Irānā,[10] saasinot spriedzi starp abām pusēm.[11] Irāna atriebās pret ASV gaisa spēku bāzēm Irākā, kas bija visu laiku lielākais ballistisko raÄ·eÅ”u uzbrukums amerikāņiem,[12] kurā 110 cilvēki guva galvas traumas.[13][14][15] 2020. gada 8. janvārÄ« Irānas Islāma revolucionārās gvardes korpuss notrieca Ukraine International Airlines reisu 752, nogalinot 176 civiliedzÄ«votājus un izraisot protestus visā Irānā. Starptautiska izmeklÄ“Å”ana lika Irānas valdÄ«bai atzÄ«t lidmaŔīnas notriekÅ”anu ar zeme-gaiss raÄ·eti.[16][17]

Stingrās lÄ«nijas piekritējs EbrāhÄ«ms RaisÄ« 2017. gadā zaudēja prezidenta vēlÄ“Å”anās, taču kandidēja atkal 2021. gadā, uzvarot tajās un amatā nomainot RÅ«hānÄ«.[18] RaisÄ« pilnvaru laikā Irāna pastiprināja urāna bagātināŔanu, kavēja starptautiskās inspekcijas, pievienojās Å anhajas SadarbÄ«bas organizācijai (Å SO) un BRICS, atbalstÄ«ja Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā un atjaunoja attiecÄ«bas ar SaÅ«da Arābiju. 2024.Ā gada aprÄ«lÄ« Izraēlas gaisa triecienā Irānas konsulātā Damaskā tika nogalināts IRGC komandieris.[19][20] Irāna atbildēja ar bezpilota lidaparātu, spārnoto un ballistisko raÄ·eÅ”u triecieniem, 9 lidaparāti trāpÄ«ja Izraēlai.[21][22][23] Tas bija lielākais bezpilota lidaparātu trieciens vēsturē,[24] lielākais raÄ·eÅ”u uzbrukums Irānas vēsturē,[25] tās pirmais tieÅ”ais uzbrukums Izraēlai[26][27] un pirmā reize kopÅ” 1991.Ā gada, kad kāda valsts tieÅ”i uzbruka Izraēlai.[28] RaisÄ« 2024.Ā gada maijā gāja bojā helikoptera avārijā,[29] un Irānā notika prezidenta vēlÄ“Å”anas, kurās tika ievēlēts reformistu partijas pārstāvis un bijuÅ”ais veselÄ«bas ministrs Masuds PezeÅ”kiāns.[30][31] OktobrÄ«, Irāna, atriebjoties par Ismaila Hanijas, Hasana Nasrallas un Abāsa NilforuŔāna slepkavÄ«bām, palaida 180 ballistiskās raÄ·etes pret Izraēlu. Izraēla atbildot uzbruka Irānas militārajiem objektiem.[32] 2025.Ā gada maijā Irānas valdÄ«ba lika masveidā deportēt aptuveni četrus miljonus Irānā dzÄ«vojoÅ”o afgāņu migrantu un bēgļu.[33]

Hāmenejī tikŔanās ar Kataras emīru Tamīmu bin Hamedu al Tānī 2025. gada 19. februārī

KopÅ” 2023.Ā gada notiekoŔā Irānas galveno sabiedroto un marioneÅ”u novājināŔanās ir izolējusi un novājinājusi Irānas valdÄ«bu.[34][35][36] 2025.Ā gada sākumā Irāna strauji attÄ«stÄ«ja savu kodolprogrammu.[37] AnalÄ«tiÄ·i brÄ«dināja, ka Ŕāda darbÄ«ba ir pretrunā jebkādam ticamam civilam attaisnojumam.[38] Irāna un Amerikas Savienotās Valstis uzsāka sarunas par jaunu kodolvienoÅ”anos, taču sarunu progress apstājās. JÅ«nijā SAEA atzina Irānu par savas kodolsaistÄ«bas neievērojoÅ”u valsti.[39] Atbildot uz to, Irāna paziņoja par jaunas bagātināŔanas iekārtas aktivizÄ“Å”anu.[40] 2025. gada 13. jÅ«nijā Izraēla veica gaisa triecienus visā Irānā, mērķējot uz kodoliekārtām un nogalinot Irānas militārās vadÄ«bas augstākos pārstāvjus.[41][42] Irāna atbildēja ar raÄ·eÅ”u triecieniem, un karadarbÄ«ba izraisÄ«ja tieÅ”u karu starp abām pusēm. 22. jÅ«nijā ASV uzbruka Irānas kodolobjektiem,[43] atbildot Irāna uzbruka ASV bāzēm Katarā. 24. jÅ«nijā pēc ASV uzstājÄ«bas Izraēla un Irāna vienojās par pamieru.[44][45]

KopÅ” 2025.Ā gada decembra, Irānā dažādās pilsētās ir notikuÅ”as masveida demonstrācijas, kurās tiek aicināts gāzt Islāma Republiku. Protestus izraisÄ«ja neapmierinātÄ«ba ar Irānā notiekoÅ”o ekonomisko krÄ«zi.[46] Saskaņā ar Iran International aplēsēm, uz 2026.Ā gada 13.Ā janvāri protestu laikā ir nogalināti vismaz 12Ā 000 protestētāju, jo valdÄ«bas droŔības spēki pastiprināja nāvējoÅ”a spēka izmantoÅ”anu pret demonstrantiem.[47][48][49] Saskaņā ar aplēsēm, uz 2026.Ā gada 17.Ā janvāri slaktiņos Irānā nogalināti vismaz 16Ā 500 cilvēku un aptuveni 330Ā 000 ir ievainoti.[50]

2026. gada 28. februārÄ« ASV un Izraēla sāka veikt koordinētus militārus triecienus pret vairākiem mērÄ·iem Irānas Islāma Republikā, iezÄ«mējot bÅ«tisku ilgstoŔās spriedzes eskalāciju starp Teherānu un ASVā€”Izraēlas aliansi.[51] HāmenejÄ« Å”ajā paŔā dienā tika nogalināts Å”ajos triecienos.[52] Par viņa pēcteci iecēla viņa otro dēlu Modžtabu HāmenejÄ«.[53]

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]
Irānas topogrāfiskā karte

Irānā pleÅ”as divi lieli tuksneÅ”iĀ ā€” DaÅ”tekavirs (platÄ«baĀ ā€” 180 000 kmĀ²) un DaÅ”telÅ«ts (vairāk nekā 166 000 kmĀ²), kas aizņem centrālā lÄ«dzenuma lielāko daļu. ValstÄ« ir ļoti atŔķirÄ«gi laikapstākļi. Ziemeļos esoÅ”ajos kalnos, kas robežojas ar Kaspijas jÅ«ru, ir salÄ«dzinoÅ”i daudz nokriŔņu, taču kopumā Irānā ir maz nokriŔņu, to daudzums atkarÄ«gs no gadalaika.

Kalni

[labot | labot pirmkodu]

Irāna ir kalnaina zemeĀ ā€” teritorijas reljefu veido vairākas augstas kalnu grēdas un plaŔā Irānas kalniene, kas aizņem visu valsts centrālo daļu. Kalniene austrumu virzienā iestiepjas Centrālāzijā un paceļas lÄ«dz 4 419 metrus virs jÅ«ras lÄ«meņa. Å eit valda karsts un sauss klimats.

Irānā garākā kalnu grēdaĀ ā€” ZāgrossĀ ā€” stiepjas no Armēnijas pierobežas valsts ziemeļrietumos dienvidu un dienvidaustrumu virzienā gar Persijas lÄ«ci un beidzas pie Hormuza Å”auruma, kas savieno Persijas un Omānas lÄ«ci. Kalnu teritorijā ir daudzas virsotnes, kas pārsniedz 3 000 metrus virs jÅ«ras lÄ«meņa, savukārt daļa dziļo, auglÄ«go ieleju tiek izmantotas lauksaimniecÄ«bā.

Elbursa kalnu grēda stiepjas gar Kaspijas jÅ«ras dienvidu krastu. Tās augstākā virsotne ir Demāvends (5604 m), kas ir arÄ« Irānas augstākais kalns. Elbursa kalnu ziemeļu nogāzēs aug krāŔņi lapkoku meži, veidojot Irānā lielāko platÄ«bu, kas noklāta ar augāju. Vairums Irānas upju savu sezonālo tecējumu sāk kalnos un plÅ«st uz ziemeļiem, uz Kaspijas jÅ«ru. Valsts galvaspilsēta Teherāna izvietojusies Elbrusa kalnu dienvidu nogāzē aptuveni 1070 m augstumā.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Pēc 2014. gada tautas skaitÄ«Å”anas datiem Irānā bija 80 840 713 iedzÄ«votāji. 65% iedzÄ«votāju ir persieÅ”i, 16%Ā ā€” azerbaidžāņi, 7%Ā ā€” kurdi. Irānas valsts reliÄ£ija ir Å”iÄ«tu islāms (90%ā€”95% iedzÄ«votāju).

Administratīvais iedalījums

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Irānas administratīvais iedalījums

Irāna ir sadalīta 30 ostānos. Tos savukārt sīkāk sadala 324 Ŕahrestānās. Šahrestānas sīkāk sadalās 865 bahŔās.

Politika

[labot | labot pirmkodu]

Opozīcija

[labot | labot pirmkodu]

Legālo opozÄ«ciju veido bijuŔās valdÄ«basĀ ā€” vecās islāma gvardes pārstāvji, kas nāca pie varas pēc revolÅ«cijas, taču zaudēja to vēlÄ“Å”anu ceļā.

KopÅ” 1979. gada pastāv arÄ« cits bruņots opozÄ«cijas grupējums "Mujahideen-e-Khalq", kas ar Sadama Huseina atbalstu bāzējās IrākāĀ ā€” ir tÅ«kstoÅ”iem bruņotu kaujinieku, kā arÄ« tanki, bruņumaŔīnas, artilērija un raÄ·eÅ”u iekārtas, kas izvietoti netālu no Irānas robežas, lai veiktu terora aktus Irānā, destabilizējot režīmu. 2003. gada maijā Å”is grupējums padevās ASV spēkiem un Å”obrÄ«d darbojas to uzraudzÄ«bā.[54]

Ārpolitika

[labot | labot pirmkodu]

Starptautiskās attiecÄ«bas Irāna balsta uz diviem stratēģiskiem principiem: tā cenÅ”as izslēgt jebkādu citu valstu iejaukÅ”anos notikumos, kas norisinās Å”ajā reÄ£ionā, un attÄ«sta plaÅ”us diplomātiskos kontaktus ar nepievienoÅ”anās kustÄ«bas (NAM) valstÄ«m. Irānai ir diplomātiskas attiecÄ«bas teju vai ar visām Apvienotās Nācijas Organizācijas valstÄ«m, izņemot Izraēlu, kuras neatkarÄ«bu tā neatzÄ«st, un Amerikas Savienotajām ValstÄ«m, ar kuru tai ir konflikts kopÅ” Islāma revolÅ«cijas laika.[55]

2003. gada oktobrÄ« Irāna paziņoja, ka vēlas uzsākt dialogu ar Izraēlu par savstarpēju atzÄ«Å”anu un pretrunu atrisināŔanu.[56]

2006. gadā Irānas aizsardzÄ«bas ministrs Mustafa Mohamads Nadžars postulēja, ka Irāna ir gatava parakstÄ«t neuzbrukÅ”anas paktu ar jebkuru reÄ£iona valsti, kas to vēlētos.[57]

2015. gada 14. jÅ«lijā Irāna un seÅ”as pasaules lielvaras ā€” Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV panāca vienoÅ”anos par Irānas kodolprogrammas ierobežoÅ”anu apmaiņā pret gadiem ilguÅ”o sankciju atcelÅ”anu.[58]

KopÅ” 2023. gada Irāna kopā ar Hezbollah un hutieÅ”iem piedalās Izraēlasā€”Hamās karā.

Konflikts ar ASV

[labot | labot pirmkodu]
Protests pret ASV, kuras atzina Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu

KopÅ” 1979. gada Irāna ir izteikti naidÄ«gās attiecÄ«bās ar ASV, kuras militāri un ekonomiski atbalstÄ«ja Pehlevi režīmu, bet pēc Irānas islāma revolÅ«cijasĀ ā€” finansēja opozÄ«cijas kustÄ«bu Irānā.

2000. gadā Irāna pieŔķīra Japānas kompānijām prioritāras tiesÄ«bas apgÅ«t Azadeganas naftas atradnes, kurās var bÅ«t lÄ«dz pat 45 miljardiem barelu naftas. JÅ«lijā pēc ASV Valsts departamenta spiediena Japānas kompānijas atsacÄ«jās no lÄ«guma parakstÄ«Å”anas.[59]

21. gadsimta sākumā ASV sāka plānot pilna apjoma militāru kampaņu pret Irānu, kas paredz gan raÄ·eÅ”u triecienu, gan sauszemes iebrukumu, gan jÅ«ras operāciju nolÅ«kā nodibināt kontroli pār Ormuzas jÅ«ras Å”aurumuĀ ā€” militārajās aprindās plāns pazÄ«stams ar nosaukumu TIRANNT, kas ir abreviatÅ«ra no "Theater Iran Near Term" ("Tuvākā laika kaujas darbÄ«bas lauks Irānā"). PlānoÅ”anas process 2002. gadā uzticēts Ä£enerālim Džonam Abizaidam, CENTCOM (ASV spēki un operācijas Tuvo Austrumu reÄ£ionā) komandierim.[60]

Irāna apgalvo, ka tās kodolprogramma ir izstrādāta miermÄ«lÄ«giem mērÄ·iem, tāpēc atteicās pakļauties ASV prasÄ«bām to pārtraukt. Kā 2006. gadā oficiāli paziņoja ASV valsts sekretāre KondolÄ«za Raisa, Irāna radot draudus ASV nacionālajām interesēm ne tikai saistÄ«bā ar tās kodolprogrammām, un ASV sadarbÄ«bā ar saviem sabiedrotajiem veiks "dažādus ietekmÄ“Å”anas pasākumus" gadÄ«jumā, ja Irānas valdÄ«ba atteiksies mainÄ«t savu politiku. Starp Å”iem pasākumiem varētu bÅ«t arÄ« "pretrunu saasināŔana starp Irānas iedzÄ«votājiem un režīmu (..) Å o mērÄ·u sasniegÅ”anai varētu tikt novirzÄ«ti 75 miljoni ASV dolāru, kurus ASV valdÄ«ba Kongresam lÅ«dza pieŔķirt ar mērÄ·i veicināt demokrātijas atjaunoÅ”anu Irānā".[61]

Bruņotie spēki

[labot | labot pirmkodu]
Viena no irāņu zemūdenēm

Irānas armija atbilst visiem mÅ«sdienu militāro spēku standartiem. Tai ir moderna jÅ«ras kara flote, kara aviācija, bruņutanku karaspēks, raÄ·eÅ”u karaspēks u.c. vienÄ«bas.

KopÅ” 2004. gada Irānas raÄ·eÅ”u spēku apbruņojumā ir vidējās darbÄ«bas rādiusa "zeme-zeme" klases raÄ·etes "Shahab-3" (sniedzamÄ«bas rādiuss ir 1300 km).[62] Ir izstrādāta arÄ« tāla darbÄ«bas rādiusa raÄ·ete "Shahab-4", kas esot izstrādāta vienÄ«gi pavadoņu palaiÅ”anai, nevis militāriem mērÄ·iem, taču ir spējÄ«ga nest kodolgalviņu.

Tautsaimniecība

[labot | labot pirmkodu]
Naftas un dabasgāzes ieguves vietas Irānā (2004)

Irānas tautsaimniecÄ«ba ir cieÅ”i saistÄ«ta ar tās dabas resursiem, 85% eksporta ienākumu valstij dod nafta un dabasgāze. Irānas teritorijā atrodas aptuveni 8% no pasaulē apzinātajiem naftas resursiem un gandrÄ«z piektā daļa dabasgāzes krājumu. Irāna ir ievērojami attÄ«stÄ«jusi naftas pārstrādi un transporta rÅ«pniecÄ«bu vairākās Persijas līča ostās, tostarp Hārkas salā, Bandarabāsā un Ābadānā.

Attīstītas ir arī ķīmiskās rūpniecības, tekstilrūpniecības, maŔīnbūves un cementa ražoŔanas nozares.

KopÅ” 1979. gada pret Irānu darbojas ASV noteikts ekonomikas embargo, saskaņā ar kuru ASV un tām draudzÄ«go valstu uzņēmumiem aizliegts piegādāt Irānai modernas tehnoloÄ£ijas, t.sk. skaitļoÅ”anas tehniku.[63]

ValstÄ«, Ä«paÅ”i galvaspilsētā Teherānā, vērojams Å«dens trÅ«kums, pie kā vaino ekoloÄ£iski nepārdomātu aizsprostu bÅ«vi un bezatbildÄ«gu gruntsÅ«deņu izsÅ«knÄ“Å”anu.[64]

Enerģētika

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Irānas kodolprogramma

Lai samazinātu vides piesārņojumu un netērētu elektroenerÄ£ijas iegÅ«Å”anai naftas un dabasgāzes resursus, kas ir ievērojams valÅ«tas ieguves avots, valsts pēdējās desmitgadēs attÄ«sta atomelektrostaciju tÄ«kla celtniecÄ«bu. ValstÄ« ir atklātas urāna atradnes un tajās iegÅ«st urāna rÅ«du.

2006. gadā Irānas viceprezidents un AtomenerÄ£ijas organizācijas vadÄ«tājs Golams Reza Akazadehs informēja, ka Irānai veiksmÄ«gi izdevies bagātināt urānu lÄ«dz lÄ«menim, kas nepiecieÅ”ams AES kodoldegvielas iegÅ«Å”anai. Teherānas dienvidos darboties sāka pirmā urāna bagātināŔanas pilotrÅ«pnÄ«ca.[57]

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Piezīmes

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Faktiskā vara pieder Augstākajam vadÄ«tājam, kas pēc hierarhijas ir augstāks amats par prezidentu.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Department of Economic and Social Affairs Population Division (2009) (.PDF). World Population Prospects, Table A.1. 2008 revision. United Nations. Atjaunināts: 2009-03-12.
  2. ā†‘ Ā«Arhivēta kopijaĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2012.Ā gada 3.Ā februārÄ«. SkatÄ«ts: 2018.Ā gada 18.Ā jÅ«nijā.
  3. ā†‘ Hildebrand, Klaus. The Foreign Policy of the Third Reich, Anthony Fothergill (trans.). London: Batsford, 1973.
  4. ā†‘ Abrahamian, History of Modern Iran, (2008), 182.lpp.
  5. ā†‘ "Who's in Charge?" by Ervand Abrahamian London Review of Books, 2008. gada 6. novembrÄ«
  6. ā†‘ Ā«Ahmadinejad critic Larijani re-elected Iran speakerĀ». BBC News (angļu). 2012. gada 5. jÅ«nijs. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 10. maijs. SkatÄ«ts: 2024. gada 10. maijs.
  7. ā†‘ Julian Borger, Saeed Kamali Dehghan. Ā«Hassan Rouhani sets out his vision for a new and free IranĀ». The Guardian (angļu), 2013. gada 19. septembris. ISSNĀ 0261-3077. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2023. gada 12. novembris. SkatÄ«ts: 2024. gada 10. maijs.
  8. ā†‘ Kutsch, Tom. Ā«Iran, world powers strike historic nuclear dealĀ». Al Jazeera, 2015. gada 14. jÅ«lijs. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2015. gada 15. jÅ«lijs. SkatÄ«ts: 2015. gada 15. jÅ«lijs.
  9. ā†‘ Eric Brewer. Ā«Iran's New Nuclear ThreatĀ». Foreign Affairs (angļu), 2024. gada 25. jÅ«nijs. ISSNĀ 0015-7120. SkatÄ«ts: 2024. gada 2. jÅ«lijs.
  10. ā†‘ Ā«U.S. killing of Iran's second most powerful man risks regional conflagrationĀ». Reuters. 2020. gada 4. janvāris. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 18. aprÄ«lis. SkatÄ«ts: 2024. gada 7. maijs.
  11. ā†‘ Carolien Roelants, Iran expert of NRC Handelsblad, in a debate on Buitenhof on Dutch television, 2020. gada 5. janvārÄ«.
  12. ā†‘ Never-before-seen video of the attack on Al Asad Airbase, 28 February 2021. Atjaunināts: 8 January 2024
  13. ā†‘ Ā«109 US troops diagnosed with brain injuries from Iran attackĀ» (angļu). Al Jazeera. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 7. aprÄ«lis. SkatÄ«ts: 2024. gada 7. aprÄ«lis.
  14. ā†‘ Ā«Pentagon admits 109 brain injuries in Iran attackĀ» (angļu). Deutsche Welle. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 7. aprÄ«lis. SkatÄ«ts: 2024. gada 7. aprÄ«lis.
  15. ā†‘ Barbara Starr. Ā«Over 100 US troops have been diagnosed with traumatic brain injuries following Iran strikeĀ» (angļu). CNN, 2020. gada 10. februāris. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 7. aprÄ«lis. SkatÄ«ts: 2024. gada 7. aprÄ«lis.
  16. ā†‘ Ā«Ukrainian airplane with 180 aboard crashes in Iran: FarsĀ». Reuters. 2020. gada 8. janvāris. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2020. gada 8. janvāris. SkatÄ«ts: 2020. gada 8. janvāris.
  17. ā†‘ Ā«Demands for justice after Iran's plane admissionĀ». BBC. 2020. gada 11. janvāris. SkatÄ«ts: 2020. gada 11. janvāris.
  18. ā†‘ Maziar Motamedi. Ā«Hardliner Raisi elected Iran's new presidentĀ» (angļu). Al Jazeera. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2021. gada 1. septembris. SkatÄ«ts: 2025. gada 2. janvāris.
  19. ā†‘ Ā«Several killed in Israeli strike on Iranian consulate in DamascusĀ» (angļu). Al Jazeera. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 30. aprÄ«lis. SkatÄ«ts: 2024. gada 1. maijs.
  20. ā†‘ Ā«Israeli strike on Iran's consulate in Syria killed 2 generals and 5 other officers, Iran saysĀ». AP News (angļu). 2024. gada 1. aprÄ«lis. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 19. aprÄ«lis. SkatÄ«ts: 2024. gada 1. maijs.
  21. ā†‘ Jack Dutton. Ā«How Iran's attack on Israel is disrupting air trafficĀ» (angļu), 2024. gada 15. aprÄ«lis. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 1. maijs. SkatÄ«ts: 2024. gada 1. maijs.
  22. ā†‘ Sina Toossi. Ā«Iran Has Defined Its Red Line With IsraelĀ». Foreign Policy (angļu), 2024. gada 2. maijs. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 1. maijs. SkatÄ«ts: 2024. gada 1. maijs.
  23. ā†‘ Ā«What was in wave of Iranian attacks and how were they thwarted?Ā» (angļu). 2024. gada 14. aprÄ«lis. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 14. aprÄ«lis. SkatÄ«ts: 2024. gada 1. maijs.
  24. ā†‘ Ā«The largest drone attack in historyĀ» (angļu). SkatÄ«ts: 2024. gada 1. maijs.
  25. ā†‘ Maziar Motamedi. Ā«'True Promise': Why and how did Iran launch a historic attack on Israel?Ā» (angļu). Al Jazeera. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 14. aprÄ«lis. SkatÄ«ts: 2024. gada 1. maijs.
  26. ā†‘ Ā«Iran launches first-ever direct attack on IsraelĀ». ABC7 New York (angļu). 2024. gada 13. aprÄ«lis. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 1. maijs. SkatÄ«ts: 2024. gada 1. maijs.
  27. ā†‘ Ā«How Israel could respond to Iran's drone and missile assaultĀ» (angļu). France 24. 2024. gada 18. aprÄ«lis. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 1. maijs. SkatÄ«ts: 2024. gada 1. maijs.
  28. ā†‘ Stanly Johny. Ā«By attacking Israel, Iran turns shadow war into direct conflictĀ». The Hindu (en-IN), 2024. gada 14. aprÄ«lis. ISSNĀ 0971-751X. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 14. aprÄ«lis. SkatÄ«ts: 2024. gada 1. maijs.
  29. ā†‘ Ā«Who died alongside Iran's President Raisi in the helicopter crash?Ā» (angļu). Al Jazeera. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 19. maijs. SkatÄ«ts: 2025. gada 2. janvāris.
  30. ā†‘ Ā«Masoud Pezeshkian, a heart surgeon who rose to power in parliament, now Iran's president-electĀ». AP News (angļu). 2024. gada 6. jÅ«lijs. SkatÄ«ts: 2024. gada 6. jÅ«lijs.
  31. ā†‘ Farnaz Fassihi, Cassandra Vinograd. Ā«Reformist Candidate Wins Iran's Presidential ElectionĀ». The New York Times (angļu), 2024. gada 6. jÅ«lijs. ISSNĀ 0362-4331. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 6. jÅ«lijs. SkatÄ«ts: 2024. gada 6. jÅ«lijs.
  32. ā†‘ Ā«What we know about Israel's attack on IranĀ». BBC News. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2024. gada 27. oktobris. SkatÄ«ts: 2024. gada 31. decembris.
  33. ā†‘ Ā«Iran tells millions of Afghans to leave or face arrest on day of deadlineĀ». Al Jazeera. 2025. gada 6. jÅ«lijs.
  34. ā†‘ Ā«Iran's leader hopes America can save his faltering regimeĀ». The Economist. ISSNĀ 0013-0613. SkatÄ«ts: 2025. gada 25. maijs.
  35. ā†‘ Ā«Iran in a 'position of unprecedented weakness' after the fall of Assad in SyriaĀ» (angļu). France 24. 2024. gada 9. decembris. SkatÄ«ts: 2025. gada 25. maijs.
  36. ā†‘ Ā«The fall of Assad has exposed the extent of the damage to Iran's axis of resistanceĀ». Chatham House (angļu). 2025. gada 6. marts. SkatÄ«ts: 2025. gada 25. maijs.
  37. ā†‘ Joe Barnes. Ā«Iran 'secretly building nuclear missiles that can hit Europe'Ā». The Telegraph (angļu), 2025. gada 31. janvāris. ISSNĀ 0307-1235. SkatÄ«ts: 2025. gada 28. aprÄ«lis.
  38. ā†‘ Ā«Iran's alarming nuclear dash will soon test Donald TrumpĀ». The Economist. ISSNĀ 0013-0613. SkatÄ«ts: 2025. gada 23. februāris.
  39. ā†‘ Ā«UN nuclear watchdog finds Iran in non-compliance with its obligationsĀ». Euro News. 2025. gada 12. jÅ«nijs. SkatÄ«ts: 2025. gada 12. jÅ«nijs.
  40. ā†‘ Mostafa Salem, Frederik Pleitgen. Ā«Iran threatens nuclear escalation after UN watchdog board finds it in breach of obligationsĀ» (angļu). CNN, 2025. gada 12. jÅ«nijs. SkatÄ«ts: 2025. gada 12. jÅ«nijs.
  41. ā†‘ James Shotter, Demetri Sevastopulo, Andrew England, Najmeh Bozorgmehr. Ā«Israel launches air strikes against Iran commanders and nuclear sitesĀ». Financial Times, 2025. gada 13. jÅ«nijs. SkatÄ«ts: 2025. gada 13. jÅ«nijs.
  42. ā†‘ Farnaz Fassihi, Qasim Nauman, Aaron Boxerman, Patrick Kingsley, Ronen Bergman. Ā«Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live UpdatesĀ». The New York Times (angļu), 2025. gada 13. jÅ«nijs. ISSNĀ 0362-4331. SkatÄ«ts: 2025. gada 13. jÅ«nijs.
  43. ā†‘ Ā«Trump says US has attacked three nuclear sites in IranĀ». The Guardian (angļu). 2025. gada 22. jÅ«nijs. ISSNĀ 0261-3077. SkatÄ«ts: 2025. gada 22. jÅ«nijs.
  44. ā†‘ Ā«Trump says Iran and Israel agree to a ceasefireĀ». Reuters (angļu). 2025. gada 23. jÅ«nijs. SkatÄ«ts: 2025. gada 23. jÅ«nijs.
  45. ā†‘ Ā«A whirlwind 48 hours: How Trump's Israel-Iran ceasefire agreement came togetherĀ». AP News. 2025. gada 24. jÅ«nijs.
  46. ā†‘ Deepa Parent, William Christou. Ā«'We want the mullahs gone': economic crisis sparks biggest protests in Iran since 2022Ā». The Guardian (angļu), 2025. gada 31. decembris. ISSNĀ 0261-3077. SkatÄ«ts: 2026. gada 1. janvāris.
  47. ā†‘ Ā«Mass killings reported as security forces use live fire on Iran protestersĀ». Iran International. 2026. gada 10. janvāris. SkatÄ«ts: 2026. gada 10. janvāris.
  48. ā†‘ John Sparks. Ā«Iran's leaders facing most serious threat since 1979 revolutionĀ». Sky News (angļu), 2026. gada 9. janvāris. SkatÄ«ts: 2026. gada 9. janvāris.
  49. ā†‘ Iran International's Editorial Board. Ā«At least 12,000 killed in Iran crackdown during internet blackoutĀ». www.iranintl.com (angļu), 2026.Ā gada 13.Ā janvārÄ«. SkatÄ«ts: 2026.Ā gada 1.Ā martā.
  50. ā†‘ Christina Lamb. Ā«Iran report says 16,500 dead in 'genocide under digital darkness'Ā». The Sunday Times (angļu), 2026. gada 17. janvāris. SkatÄ«ts: 2026. gada 18. janvāris.
  51. ā†‘ Kevin Liptak, Nadeen Ebrahim, Oren Liebermann. Ā«US carrying out strikes against Iran, three US officials sayĀ». CNN, 2026-02-28. SkatÄ«ts: 2026-02-28.
  52. ā†‘ Ā«Irānas mediji apstiprina: Valsts lÄ«deris ājatolla AlÄ« HāmenejÄ« ir nogalinātsĀ». lsm.lv (latvieÅ”u). 2026.Ā gada 1.Ā martā. SkatÄ«ts: 2026.Ā gada 1.Ā martā.
  53. ā†‘ Ā«Par jauno Irānas augstāko lÄ«deri kļuvis nogalinātā HāmenejÄ« dēls Modžtaba HāmenejÄ«Ā». www.lsm.lv (latvieÅ”u). SkatÄ«ts: 2026-03-09.
  54. ā†‘ LETA 12. maijs 2003.
  55. ā†‘ Key Events in Iran Since 1921 Arhivēts 2009.Ā gada 21.Ā februārÄ«, Wayback Machine vietnē. retrieved 23 January 2008
  56. ā†‘ LETA 30. oktobris 2003.
  57. 1 2 LETA 11. aprīlis 2006.
  58. ā†‘ Rietumi gandarÄ«ti par Irānas kodolprogrammas ierobežoÅ”anu, Izraēla to dēvē par tumÅ”as ēras sākumu lsm.lv
  59. ā†‘ LETA 18. augusts 2003.
  60. ā†‘ LETA 16. aprÄ«lis 2006.
  61. ā†‘ http://www.DELFI.lv 29. marts 2006.
  62. ā†‘ Irāna veiksmÄ«gi izmēģinājusi ballistisko raÄ·eti "Shihab-3", kuras sniedzamÄ«bas rādiuss ir 1300 kilometru.Ā ā€” BNS 7. jÅ«lijs 2003.
  63. ā†‘ ASV aizliegums piegādāt jaudÄ«gu skaitļoÅ”anas tehniku saglabāts tādām valstÄ«m kā Irāka, Irāna, LÄ«bija, Ziemeļkoreja, Kuba, SÄ«rija un Sudāna. BNS 12. janvāris 2001.
  64. ā†‘ Newsru. ŠŸŃ€ŠµŠ·ŠøŠ“ŠµŠ½Ń‚ Š˜Ń€Š°Š½Š°: ŠæŠµŃ€ŠµŠ½Š¾Ń стŠ¾Š»Šøцы Š½ŠµŠøŠ·Š±ŠµŠ¶ŠµŠ½, Š² Š¢ŠµŠ³ŠµŃ€Š°Š½Šµ Š½ŠµŃ‚ Š²Š¾Š“ы

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Irāna&oldid=4469172"