Pāriet uz saturu

Ragnaroks

Vikipēdijas lapa
Tors un Midgarda čūska.

Ragnaroks (senskandināvu: Ragnarƶk — 'dievu liktenis') ir pasaules bojāeja un pēdējā kauja senskandināvu mitoloÄ£ijā. Ragnarokā āsiem Odina vadÄ«bā jācÄ«nās pret uguns milžiem, jotuniem un dažādiem briesmoņiem Loki vadÄ«bā. Ragnarokā ies bojā gandrÄ«z visa pasaule. Tā notikumi sÄ«ki aprakstÄ«ti Poētiskajā Edā un Jaunākajā Edā.

Notikumi, kas ievada Ragnaroku

[labot | labot pirmkodu]

Par Ragnaroka tuvoŔanos liecina:

Saskaņā ar senskandināvu mitoloÄ£iju Ragnaroku ievadÄ«s Fimbulvintra — trÄ«s ziemas pēc kārtas (starp tām nav vasaru), kuru laikā sāksies Ä·ildas, naids un kari. Vilks Skolls pēc ilgas pakaļdzīŔanās norÄ«s sauli, bet viņa brālis Hati — mēnesi. No debesÄ«m izzudÄ«s zvaigznes. Zeme nodrebēs tik stipri, ka koki tiks izgāzti ar visām saknēm, sagrÅ«s kalni un pārtrÅ«ks visas ķēdes un saites, atbrÄ«vojot Loki un viņa dēlu Fenriru.

Dziedās trÄ«s gaiļi: sarkanais gailis Fjalars modinās milžus, zeltÄ«tais gailis Gullinkambi dievus, bet rÅ«sganais miruÅ”os Hēlā.

Milzu čūska Jormunganda pacelsies no okeāna gultnes un dosies uz sauszemi. Viņa saindēs zemi un debesis. Austrumos jotunu armija, ko vadÄ«s Hrims, pametÄ«s Jotunheimu un Nāglfarā (kuģī, kas darināts no miruÅ”o nagiem) dosies uz kaujaslauku Vigridu. No ziemeļiem uz Vigridu dosies Loki un Hēla (kā arÄ« viņas valstÄ«bas iemÄ«tnieki). No dienvidiem tuvosies MÅ«spellas uguns milži, ko vadÄ«s Surts. Aiz viņiem sabruks Bivrests. Viņiem pievienosies arÄ« Garms.

Vigridā1 sapulcēsies visi jotuni, Hēlas iemītnieki, Fenrirs, Jormunganda, Garms, Hēla, Surts un uguns milži. Heimdals, redzot tuvojamies ienaidnieku, pūtīs Gjallarhornu, un tā skaņu varēs dzirdēt visās deviņās pasaulēs. Pamodīsies dievi, un Odins Sleipnira mugurā dosies uz Mīmira avotu lūgt padomu Mīmiram.

Nodrebēs Igdrasils, un līdz ar to arī debesis, zeme un Hēla. Āsi un einheriji ietērpsies kaujas drānās un Odina vadībā dosies uz Vigridu.

1 Kā alternatÄ«va pēdējās kaujas vieta nosaukta Oskopnira. Pirmā minēta "Dziesmās par Vaftrudniru", savukārt otrā — "Dziesmās par Fāfniru".

"Bojāejai lemto dievu cīņa", F. V. Heine (1882)

Odins dosies cÄ«nÄ«ties ar Fenriru, Tors — ar Jormungandu. Freirs cÄ«nÄ«sies ar Surtu, taču kritÄ«s pirmais, jo savu zobenu atdevis Skirmiram, lai varētu apprecēt Gerduru. TÄ«ram izdosies nogalināt Garmu, taču viņŔ mirs no ievainojumiem. Heimdals stāsies pretÄ« Loki, abi mirs. Tors ar Mjelniru nogalinās Jormungandu, taču, paspēris deviņus soļus, mirs no viņas indes. Odinu pēc ilgas cīņas aprÄ«s Fenrirs, taču Fenriru nogalinās Odina dēls Vidars, kurÅ” to pārplēsÄ«s uz pusēm. Surts aizdedzinās visas deviņas pasaules, un zeme iegrims jÅ«rā.

Notikumi pēc Ragnaroka

[labot | labot pirmkodu]

Pēc iznīcības no jūras pacelsies jauna zeme. Ragnarokā nebūs iznīcināta Idavelas pļava. Saule, pirms to aprīs Skolls, būs dzemdējusi meitu, kura jaunajā pasaulē pildīs saules lomu.

BÅ«s izdzÄ«vojuÅ”i daži dievi: Odina brālis Vili, viņa dēli Vidars un Vali, Tora dēli Modi un Magni, kas mantos Tora veseri Mjelniru, un Hēnirs, kurÅ” pareÄ£os nākotni. No Hēlas atgriezÄ«sies Baldrs un Hods, kuri apmetÄ«sies Valhallā.

Paslēpjoties Igdrasilā (cita versija: Hodmimiras birzÄ«), bÅ«s izdzÄ«vojuÅ”i arÄ« divi cilvēki — Liva un Livtrasirs, kuri pielÅ«gs jauno dievu panteonu (dievu valdnieks bÅ«s Baldrs).

Dievi mitināsies Gimli, celtnē, kas daiļāka par sauli.

Saskaņā ar Jaunāko Edu miruÅ”o dvēseles dosies vai nu uz debesÄ«m (Andlangu vai Vidblēnu), vai uz Nastrondu, kurā neiespÄ«d saulesgaisma un kuras sienas un jumts darināti no čūskām, kurām ir tik daudz indes, ka tās telpas iekÅ”ienē satek upēs. Nastrondā mitināsies zvērestu lauzēji, slepkavas un laulÄ«bas pārkāpēji. Ragnarokā nebÅ«s gājis bojā arÄ« HvērgelmÄ«rs, kurā mitināsies pūķis Nidhjegs (kurÅ” sÅ«ks miruÅ”o asinis).

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]