Pāriet uz saturu

Romuva

Vikipēdijas lapa
Å is raksts ir par prūŔu svētnÄ«cu. Par lietuvieÅ”u neopagānu kustÄ«bu skatÄ«t rakstu Romuva (ticÄ«ba).

Baltu reliģija

Romuva (Romowe) bija teiksmaina prūŔu svētnÄ«ca un galvenā priestera krÄ«vu krÄ«va mÄ«tne, kas esot atradusies Sembas rietumu daļā.

Romuvas svētnÄ«ca. K. Hartknohs ā€žVecā un jaunā PrÅ«sijaā€, 1684. gads.

Vācu hronists Simons GrÅ«navs savā ā€žPrÅ«sija hronikÄā€ to nosaucis par Rikojotu (Rickoyott). ViņŔ aprakstÄ«ja tur augoÅ”u spēcÄ«gu un lielu ozolu, kas bijis 6 olektu resns un zaļojis kā ziemā, tā vasarā (war stetis grün, winter und sommer). Tā lapotne esot bijusi tik lekna, ka tai cauri nav spējis izsÅ«kties pat lietus.

Ap ozolu esot bijis nostiepts audums, aiz kura drÄ«kstēja ieiet tikai pats krÄ«vs un augstākie vaideloÅ”i. Ozolā bijuÅ”i novietoti trÄ«s dievu — nāves dieva Patola (vai Pikula), zibens dieva Pērkona, kā arÄ« ražas un kara dieva Patrimpa — tēli. Pie ozola vienmēr degusi svētā uguns, kurā doti ziedojumi un kas kurināta ar ozolkoka malku. Ja uguns kādreiz izdzisusi, tās uzraugoÅ”ajam vaidelotim par to esot bijis jāsamaksā ar savu dzÄ«vÄ«bu.