Pāriet uz saturu

Servals

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Servals
Leptailurus serval (Schreber, 1776)
Servals
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakŔkārtaKaķveidīgie (Feliformia)
DzimtaKaÄ·u dzimta (Felidae)
ApakŔdzimtaKaķu apakŔdzimta (Felinae)
Ä¢intsServali (Leptailurus)
SugaServals (Leptailurus serval)
Izplatība
Servals Vikikrātuvē

Servals (Leptailurus serval) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā suga servalu ģintī (Leptailurus). Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem tā tuvākie radinieki ir karakali un Āfrikas zeltainie kaķi, kuri kopā veido karakalu ģinti (Caracal).[1]

Savvaļā sastopams tikai Āfrikā un tam ir plaÅ”s izplatÄ«bas areāls uz dienvidiem no Sahāras. Kādreiz tas dzÄ«vojis arÄ« Ziemeļāfrikā (Marokā, Tunisijā un Alžīrijā), lai gan, iespējams, daži Ä«patņi joprojām mājo Å”ajā reÄ£ionā.[2] Pēdējo simts gadu laikā, zaudējot dzÄ«voÅ”anai piemērotus apstākļus, servals ir izmiris arÄ« Kāpas provincē Dienvidāfrikā.

Izskats

[labot | labot pirmkodu]
Pa servala muguru stiepjas četras svītras, kas sākas uz galvas un pamazām pārtop raibumos
Balts servals sastopams tikai nebrīvē

Servals ir vidēji liels kaÄ·is. Tā Ä·ermeņa garums, galvu ieskaitot, ir 59ā€”92 cm, augstums skaustā 54ā€”66 cm.[3] Tam ir relatÄ«vi Ä«sa aste 20ā€”45 cm. Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātÄ«tes. TēviņŔ sver 9ā€”18 kg, mātÄ«te 7ā€”12 kg.[2] Servals ir spēcÄ«gs plēsējs, lai arÄ« tā Ä·ermenis ir proporcionāli slaids ar garām kājām. Galva salÄ«dzinoÅ”i maza, smalki veidota, ar lielām, ovālām ausÄ«m, kas novietotas samērā cieÅ”i kopā.

Servalam parasti ir rudi brÅ«ns matojums ar melniem, vidēji lieliem raibumiem un ar četrām melnām svÄ«trām, kas sākas uz galvas virsas un stiepjas lejup pa kaklu un muguru, pamazām kļūstot par raibumiem. Kažoka krāsai un raibumojumam var bÅ«t variācijas - tradicionāli rudi brÅ«ni servali ar sÄ«ku, blÄ«vu raibumojumu un melāniski Ä«patņi, kas atgādina melno panteru.[2] Savvaļā lÄ«dz Å”im nekad nav novēroti balti servali, bet ir zināmi Ŕādi četri Ä«patņi, kas dzÄ«vojuÅ”i nebrÄ«vē.[4][5] Ausu aizmugurējās virsmas ir melnas ar baltu, kontrastējoÅ”u Ŕķērsjoslu.

Servala īpaŔās iezīmes

[labot | labot pirmkodu]

Servalam proporcionāli ir visgarākās kājas visā kaÄ·u dzimtā. To garums pamatā veidojas tādēļ, ka atŔķirÄ«bā no citiem kaÄ·iem tam pēdā ir gari pleznu kauli (metatarsus). ArÄ« pirksti ir salÄ«dzinoÅ”i gari un kaÄ·iem netipiski kustÄ«gi, ļaujot saturēt daļēji aizÄ·ertu medÄ«jumu. Otra Ä«paŔā servalu iezÄ«me ir to lielās, stāvās ausis, kas novietotas gandrÄ«z paralēli viena otrai, un izcilā dzirde, ko nodroÅ”ina spēja lielās ausis pagriezt jebkurā virzienā.[2]

Uzvedība

[labot | labot pirmkodu]

Servals pamatā mājo savannā, lai gan melāniskā tipa servali parasti sastopami kalnos, kur tie dzÄ«vo lÄ«dz 3000 metriem virs jÅ«ras lÄ«meņa. Servala teritorijā vienmēr ir kāda Å«denstilpe, kas liecina, ka Å”is dzÄ«vnieks izvairās no pārāk sausiem apvidiem. Tas nav sastopams arÄ« biezos mežos ā€” džungļos, lai gan tas mājo vietās, kur mežs robežojas ar atklātu ainavu. Servals spēj gan peldēt, gan rāpties kokos.[2]

Kā lielākā daļa kaÄ·u dzimtas dzÄ«vnieku servals ir vientuļnieks un nakts dzÄ«vnieks. Katru nakti tas ceļo apmēram 3ā€”4 km, meklējot medÄ«jumu. MātÄ«tes teritorija atkarÄ«bā no medÄ«juma daudzuma ir apmēram 9,5ā€”19,8 kmĀ² liela, bet tēviņam tā ir 11,6ā€”31,5 kmĀ². Servals savu teritoriju iezÄ«mē ar urÄ«nu, izvēloties palielus objektus, piemēram, kādu krÅ«mu. Otrs veids, kā tiek iezÄ«mēta teritorija, ir ieskrāpējot urÄ«nu ar nagiem zemē. Teritorija tiek apsargāta un sveÅ”s servals tiek padzÄ«ts, vispirms izmantojot iebiedÄ“Å”anas taktiku ā€” servals noglauž ausis, izceļ muguras kÅ«kumu lÄ«dzÄ«gi kā to dara mājas kaÄ·is un Ŕņācot un rÅ«cot atsedz zobus. Reizēm servals uzbrÅ«k, izmantojot savu garo kāju priekÅ”rocÄ«bas, asi cērtot ar nagiem pretiniekā.[2] Servalam ir vēl viena lÄ«dzÄ«ba ar mājas kaÄ·i, tas spēj murrāt[6] un ņaudēt.[2] Tēviņi ir agresÄ«vāki nekā mātÄ«tes.

BaroŔanās

[labot | labot pirmkodu]
Servalam ir lielas ausis, kas novietotas augstu uz galvas virsas un tuvu viena otrai

Servals pamatā medÄ« nakts laikā, ja vien tuvumā nedzÄ«vo kāds cits liels plēsējs. Lai arÄ« servals ir specializējies grauzēju medÄ«bām, tas medÄ« tomēr ikkatru upuri, kas gadÄ«jies tā ceļā. Tie var bÅ«t dažādi putni, truÅ”i un zaÄ·i, dasiji, rāpuļi, vardes, zivis un kukaiņi.[7] Reizēm servals nomedÄ« arÄ« kādu lielāku upuri, piemēram, briežus, gazeles un Dienvidāfrikas gazeles.[8] Tomēr vairāk kā 90% servala medÄ«juma nesver vairāk kā 200 gramus.[9] Servals ēd ļoti ātri, reizēm pārāk ātri, izraisot barÄ«bas atrÄ«Å”anu atpakaļ. Neliels medÄ«jums tiek norÄ«ts vesels, bet lielākam upurim servals atstāj neapēstu ādu ar matojumu, pēdas ar nagiem, knābjus un iekŔējos orgānus.

Pateicoties garajām kājām, servals lÄ«dzÄ«gi kā gepards var ļoti ātri skriet, Ä«sās distancēs attÄ«stot ātrumu 91Ā km/h,[10] un lēkt augstumā lÄ«dz pat 3 metriem vai tālumā lÄ«dz 3,6 metriem bez ieskrējiena.[2] Tā labā dzirde ļauj tam noteikt upura atraÅ”anās vietu arÄ« zem zemes un, lai piekļūtu pie iemīļotā medÄ«juma, servals mēdz ierakties grauzēju alās. MedÄ«bu laikā servals ik pa laikam apstājas, aizver acis un ieklausās apkārtējās skaņās. Kopumā Å”is mazais plēsējs ir ļoti inteliÄ£ents un attapÄ«gs, spējot gudri izsekot un uzbrukt savam medÄ«jumam.

Reprodukcija

[labot | labot pirmkodu]

Servali dzimumbriedumu sasniedz 12ā€”25 mēneÅ”u vecumā.[2] Servaliem mazuļi dzimst dažas dienas pirms iestājas grauzēju vairoÅ”anās sezonas maksimums. Gada laikā mātÄ«tei var bÅ«t vairāki metieni, lai gan parasti tas notiek, ja pirmais metiens ir gājis bojā. GrÅ«snÄ«bas periods ilgst 66ā€”77 dienas, parasti piedzimst 2 mazuļi, lai gan reizēm var novērot arÄ« Ä£imenes ar 4 mazuļiem.[2] DzemdÄ«bas notiek biezā, garā zālē zem krÅ«ma vai kādā alā. Mazulis sver apmēram 250 g, tas piedzimstot ir akls un bezpalÄ«dzÄ«gs. Tā kažociņŔ ir gaiÅ”i pelēks. Acis atveras, kad mazulis sasniedz 9ā€”13 dienu vecumu, gaļu tas sāk ēst, sasniedzot mēneÅ”a vecumu. Kad mazulim ir 6 mēneÅ”i, tam attÄ«stās ilkņi un tas sāk mācÄ«ties medÄ«t. Kopā ar māti tas paliek apmēram 12 mēneÅ”us. DzÄ«ves garums savvaļā ir apmēram 10 gadi, nebrÄ«vē lÄ«dz 20 gadiem.[11] Garākais zināmais servala mūžs ir bijis 23 gadi.

Mājas kaķu Ŕķirne - savannas kaķis

[labot | labot pirmkodu]

Izmantojot siāmas kaÄ·us un servalus ir radÄ«ta jauna mājas kaÄ·u Ŕķirne ā€” savannas kaÄ·is. Å Ä·irnes aizsācēja bija Bengālijas kaÄ·u audzētāja DžudÄ«te Franka, kas 1989. gadā, izmantojot vairākus servalu tēviņus un siāmieÅ”u kaÄ·enes, uzsāka jauna mājas kaÄ·a selekciju. Par kaķēniem ieinteresējās kāds cits entuziastisks kaÄ·u Ŕķirņu veidotājs - Patriks Kellijs, kurÅ” iegādājās vienu no Frankas kaķēniem un turpināja selekcijas darbu.[12] Starptautiskā kaÄ·u asociācija (TICA - The International Cat Association) savannas kaÄ·i kā jaunu Ŕķirni atzina 2001. gadā, bet 2012. gadā tā tika atzÄ«ta arÄ« kā izstāžu kaÄ·u Ŕķirne.[13]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Johnson, W. E.; Eizirik, E.; Pecon-Slattery, J.; Murphy, W.J.; Antunes, A.; Teeling, E.; O'Brien, S.J. (2006). "The Late Miocene Radiation of Modern Felidae: A Genetic Assessment". Science. 311 (5757): 73ā€“7. doi:10.1126/science.1122277. PMID 16400146.
  2. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Sunquist, Mel; Sunquist, Fiona (2002). Wild cats of the World. Chicago: University of Chicago Press. pp. 142ā€“151. ISBN 0-226-77999-8.
  3. ā†‘ Burnie D and Wilson DE (Eds.), Animal: The Definitive Visual Guide to the World's Wildlife. DK Adult (2005), ISBN 0-7894-7764-5
  4. ā†‘ Pharaon
  5. ā†‘ Ā«Kongo - White servalĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2014.Ā gada 11.Ā martā. SkatÄ«ts: 2013.Ā gada 28.Ā decembrÄ«.
  6. ā†‘ Ā«Devoted to felid purringĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2019.Ā gada 16.Ā septembrÄ«. SkatÄ«ts: 2014.Ā gada 2.Ā janvārÄ«.
  7. ā†‘ African Wildlife Foundation: Serval
  8. ā†‘ Ā«The African ServalĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2013.Ā gada 17.Ā augustā. SkatÄ«ts: 2014.Ā gada 2.Ā janvārÄ«.
  9. ā†‘ Ā«Serval Fact SheetĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2013.Ā gada 31.Ā oktobrÄ«. SkatÄ«ts: 2014.Ā gada 2.Ā janvārÄ«.
  10. ā†‘ Ā«The Fastest (Land Based) Animals in the WorldĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2014.Ā gada 2.Ā janvārÄ«. SkatÄ«ts: 2014.Ā gada 2.Ā janvārÄ«.
  11. ā†‘ Tonkin, B.A. (1972). "Notes on longevity in three species of felids". International Zoo Yearbook 12: 181ā€“182. doi:10.1111/j.1748-1090.1972.tb02319.x
  12. ā†‘ Ā«TICA: SavannahĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2013.Ā gada 7.Ā decembrÄ«. SkatÄ«ts: 2014.Ā gada 24.Ā janvārÄ«.
  13. ā†‘ Ā«TICA: Championship BreedsĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2014.Ā gada 13.Ā februārÄ«. SkatÄ«ts: 2014.Ā gada 24.Ā janvārÄ«.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Servals&oldid=4501491"