Pāriet uz saturu

Tanahs

Vikipēdijas lapa

Tanahs (ivritā: ×Ŗ× "ך, izrunā: /taˈnaχ/) ir termins jÅ«daismā, ar kuru apzÄ«mē ebreju BÄ«beles kanonus. BÅ«tÄ«bā tas ir akronÄ«ms, kuru veido pirmie ebreju alfabēta burti no Tanaha tradicionālā apakÅ”iedalÄ«juma: Toras ("Likumi"), Neviim ("PravieÅ”i") un Ketuvim ("raksti"). Tanahā ir apvienotas 24 grāmatas: 5 Toras grāmatas (tiek sauktas arÄ« par Mozus grāmatām), 8 pravieÅ”u grāmatas un 11 pārējo rakstu grāmatas.

Tanahs ir svētais teksts jÅ«daismā un ir cieÅ”i saistÄ«ts ar kristieÅ”u Veco DerÄ«bu, lai gan pastāv atŔķirÄ«bas kanona struktÅ«rā un interpretācijā. Tanaha tekstus ebreju tradÄ«cijā lasa un studē oriÄ£inālvalodā – bibliskajā ivritā, ar dažiem tekstiem aramieÅ”u valodā.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Tanaha veidoÅ”anās sākās ar mutvārdu tradÄ«ciju, kas tika nodota no paaudzes paaudzē. Senākās Tanaha daļas, Ä«paÅ”i Torā aprakstÄ«tie likumi un stāsti, tika nodotas mutiski, pirms tās tika pierakstÄ«tas. Pēc ebreju tradÄ«cijas Tora tika atklāta Mozum Sinaja kalnā ap 13. gadsimtu p.m.ē., un kopÅ” tā laika tā tika nodota un pierakstÄ«ta dažādos laikos.

Pirmie Tanaha teksti tika pierakstÄ«ti aptuveni 10.–5. gadsimtā p.m.ē., galvenokārt senebreju valodā, ar dažām daļām aramieÅ”u valodā. Lai gan Tanaha kanons veidojās pakāpeniski, viens no nozÄ«mÄ«gākajiem notikumiem tā nostiprināŔanā bija Jāmnijas sinode (90.–100. g. m.ē.), kur ebreju zinātnieki apsprieda dažādu tekstu autoritāti. Tajā tika apstiprināts Tanaha 24 grāmatu sastāvs, no kura kristÄ«gā tradÄ«cija vēlāk veidoja Veco DerÄ«bu.

No 7. līdz 10. gadsimtam m.ē. masoreti (ebreju rakstu zinātnieki) izveidoja Masoretisko tekstu, kas kļuva par standarta versiju ebreju Bībelei. Viņi izstrādāja precīzu burtu un patskaņu pieraksta sistēmu, lai saglabātu pareizu lasījumu un izrunu.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]