Vasknarva
| Vasknarva | |
|---|---|
| Vaskanarva | |
 Vasknarvas pils drupas 2013. gadÄ | |
  Vasknarva | |
| KoordinÄtas: 59Ā°0ā²N 27Ā°44ā²Eļ»æ / ļ»æ59.000Ā°N 27.733Ā°EKoordinÄtas: 59Ā°0ā²N 27Ā°44ā²Eļ»æ / ļ»æ59.000Ā°N 27.733Ā°E | |
| Valsts |
 Ā Igaunija |
| ApriÅkis | Austrumviru apriÅÄ·is |
| Pagasts | Alutaguzes pagasts |
| IedzÄ«votÄji (2020)[1] | |
| Ā ā¢Ā kopÄ | 86 |
| Laika josla | EET (UTC+2) |
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
 Vasknarva VikikrÄtuvÄ | |
Vasknarva (igauÅu: Vasknarva), lÄ«dz 20. gadsimta sÄkumam pazÄ«stama arÄ« kÄ SireÅeca (krievu: Š”ŃŃŠµŠ½ŠµŃ) ir ciems Igaunijas ziemeļaustrumos pie Narvas upes iztekas no Peipusa ezera netÄlu no Krievijas robežas. TÄ atrodas Austrumviru apriÅÄ·a Alutaguses pagastÄ. Vasknarva ir ievÄrojama ar Vasknarvas pils drupÄm.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]PÄc Viruzemes pievienoÅ”anas Livonijas ordeÅa mestrs Gosvins fon HÄrike uz Livonijas konfederÄcijas un Pleskavas kÅazistes robežas 1349. gadÄ pie Narvas upes iztekas lika uzcelt nocietinÄjumu, ko 15. gadsimta sÄkumÄ sagrÄva Pleskavas krievu karaspÄks. 1416. gadÄ tÄ krieviski nosaukta par SireÅecu.
1433. gadÄ Peipusa ziemeļu krasta aizsardzÄ«bai izveidoja NÄ«slotas jeb Vasknarvas fogteju, 1442. gadÄ mestrs Heinrihs Finke fon Oferbergs pabeidza JaunÄs pils (latÄ«Åu: Novum castrum, vÄcu: Neuschloss, lejasvÄcu Nyslot) bÅ«vniecÄ«bu. Livonijas kara laikÄ 1558. gadÄ cietoksni ieÅÄma krievi, 1581. gadÄ Zviedrijas armija Pontusa de la Gardija vadÄ«bÄ atkaroja cietoksni. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera lÄ«guma krievu tekstÄ Vasknarvas pils pieminÄta kÄ Š”ŃŃŠµŠ½ŃŠŗ. Krievu-zviedru kara (1610ā1617) laikÄ krievu karavÄ«ri cietoksni sagrÄva, kas pÄc tam vairs netika atjaunots.
PÄc 1721. gada NÄ«Å”tates lÄ«guma NeiÅ”losa-SireÅeca nokļuva Krievijas impÄrijas pakļautÄ«bÄ un lÄ«dz 1780. gadam saglabÄja pilsÄtas tiesÄ«bas.[2] 1818. gadÄ SireÅecas ciemÄ uzcÄla pareizticÄ«go baznÄ«cu. 1832. un 1901. gadÄ nodega pils paliekas.
Vasknarva lÄ«dz 1917. gada martam atradÄs Igaunijas guberÅas teritorijÄ. Igaunijas brÄ«vÄ«bas cÄ«Åu laikÄ 1918. gada nogalÄ SarkanÄ armija ieÅÄma Vasknarvu, bet 1919. gada februÄrÄ« to atguva igauÅi. OtrÄ pasaules kara Narvas kaujas laikÄ gar Narvas upi gandrÄ«z pusgada garumÄ no 1944. gada februÄra lÄ«dz jÅ«lijam noturÄjÄs frontes lÄ«nija pret uzbrÅ«koÅ”o Sarkano armiju. Kara laikÄ sagrauto baznÄ«cu atjaunoja 1978. gadÄ.
Livonijas ordeÅa Vaskarvas fogteja (Vgt. Neuschloss) un citas Vironijas fogtejas (pÄc 1422)
NÄ«Å”lotas cietokÅ”Åa lokalizÄcija Serenicas ciemÄ pie Narvas upes (K. FÄlmana zÄ«mÄjums PauluÄi albumÄ, ap 1830. gadu)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā https://estat.stat.ee/StatistikaKaart/VKR; Igaunijas Statistikas birojs; pÄrbaudes datums: 10 novembris 2020.
- ā ŠŠ°Š¼Š¾Šŗ ŠŠ°ŃŠŗŠ½Š°ŃŠ²Š° (ŠŠµŠ¹ŃŠ»Š¾ŃŃ - Neuschloss) (krieviski)
| ||||||||||||||||||
