Pāriet uz saturu

Diokletiāns

Vikipēdijas lapa
Diokletiāns
Gaius Aurelius Valerius Diocletianus
Diokletiāna galva
Romas imperators
Amatā
284.Ā gada 20.Ā novembrisĀ ā€”Ā 305.Ā gada 1.Ā maijs
PriekŔtecis Numeriāns
Pēctecis Konstancijs Hlors un Galērijs
DzimÅ”anas dati 244.Ā gada 22.Ā decembrÄ«
Salona, Romas impērija (tagad Splita, Karogs: HorvātijaĀ Horvātija)
MirÅ”anas dati 311. gada 3.Ā decembrÄ« (66Ā gaduĀ vecumā)
Salona, Romas impērija (tagad Splita, Karogs: HorvātijaĀ Horvātija)
Dzīvesbiedrs(-e) Priska
Reliģija romieŔu politeisms

Diokletiāns, pilnā vārdā Gajs Aurēlijs Valērijs Diokletiāns, (Gaius Aurelius Valerius Diocletianus, dzimis 244.Ā gada 22.Ā decembrÄ«,[1] miris 311.Ā gada 3.Ā decembrÄ«[2]) bija Romas impērijas imperators no 284. gada 20. novembra lÄ«dz 305. gada 1. maijam. Viņam izdevās izbeigt tā saukto TreŔā gadsimta krÄ«zi Romas impērijā. Diokletiāna efektÄ«vās pārvaldes reformas un Tetrarhijas izveide Rietumromas impērijai ļāva saglabāties vēl divsimt gadu, bet Austrumromas impērijai vēl tÅ«kstoÅ” gadu.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Diokletiāns dzimis Dioklejā (Dioclea) pie Salonas, mÅ«sdienu Splitas pievārtē neievērojamā Ä£imenē. IzvirzÄ«jās par spējÄ«gu Romas impērijas armijas karavadoni un Romas Ä·eizara Numeriāna miesassargu pavēlnieku, pēc kura nonāvÄ“Å”anas romieÅ”u armija 284. gadā pasludināja Diokletiānu par nākamo imperatoru augustu. Par savu lÄ«dzvaldnieku (cēzaru) viņŔ izvēlējās savu draugu Maksimiānu, kas vēlāk kļuva par augustu un Romas impērijas rietumu provinču valdnieku. Lai ieviestu kārtÄ«bu Romas provincēs, 293. gadā Diokletiāns par savu palÄ«gu un lÄ«dzvaldnieku (cēzaru) austrumu provincēs izvēlējās Galēriju (tieÅ”i pārvaldÄ«ja IlÄ«rijas provinci), bet Maksimiāns par cēzaru izvēlējās Konstanciju Hloru (valdÄ«ja Britānijas, Gallijas un Spānijas provincēs).

293. un 294. gadā Diokletiāns uzturējās ApakŔējās Panonijas galvaspilsētā Sirmijā un Bizantijā (tagadējā Stambulā), gÅ«stot uzvaras pār sarmatiem.[3] ViņŔ uzbÅ«vēja nocietinājumus uz ziemeļiem no Donavas,[4] pie Akvinkas (BudapeÅ”tas), Bononijas (Vidinas, Bulgārija), Ulcisijas Veteras, Kastras Florentijas, Intercisas (DunauivaroÅ”as, Ungārija) un Onagrinumas (Begečas, Serbija). Jaunie nocietinājumi kļuva par daļu no jaunās aizsardzÄ«bas lÄ«nijas, kuru nosauca par Ripa Sarmatica.[5] 295. un 296. gadā Diokletiāns vēlreiz uzsāka karagājienu Å”ajā reÄ£ionā un 296. gada vasarā guva uzvaru pār karpiem.[6] Savas valdÄ«Å”anas beigās Diokletiāns pilnÄ«bā nostiprināja lÄ«niju Donavas garumā, nodroÅ”inot to ar nocietinājumiem, placdarmiem, lieceļiem un torņiem, kā arÄ« nosÅ«tot vairāk nekā piecpadsmit leÄ£ionus pārvaldÄ«t Å”o reÄ£ionu. Tas prasÄ«ja milzÄ«gus lÄ«dzekļus, bet tādā veidā vismaz tika nodroÅ”ināta aizsardzÄ«ba.[7]

Trajāna templis Filas salā, no jauna dibinātā robeža starp Nobatiju, Blemjesu un Romas Ēģipti[8]

Tajā paŔā laikā 295. gadā viņa lÄ«dzvaldnieks Galērijs karoja AugŔēģiptē un pret Persijas impēriju SÄ«rijā.[9] Diokletiāna mēģinājumi ieviest ēģiptieÅ”iem nodokļu sistēmu pēc impērijas standartiem izsauca neapmierinātÄ«bu un sacelÅ”anos.[10] Imperatora varas uzurpators Domicijs Domiciāns 297. gadā pasludināja sevi par augustu, lielākā daļā Ēģiptes, ieskaitot Aleksandriju, atzina viņa noteikumus.[11] Diokletiāns devās uz Ēģipti, 297. gada rudenÄ« apspieda dumpiniekus Tēbaidā,[3] pēc tam aplenca Aleksandriju. Domiciāns mira 297. gada decembrÄ«,[12] kad Diokletiāns jau kontrolēja lielāko daļu Ēģiptes, izņemot pilsētas. Aleksandrija, kuras aizsardzÄ«bu organizēja Diokletiāna bijuÅ”ais pārvaldnieks Aurēlijs Ahilejs, noturējās, iespējams, lÄ«dz pat 298. gada martam.[13] Aleksandrija zaudēja spēju neatkarÄ«gi kalt naudu, kas bija sods par sacelÅ”anos.[14] Diokletiāna reformas pārkārtoja Ēģiptes provinces pārvaldi Romas standartiem.[15] Nākamajā vasarā Diokletiāns devās uz dienvidiem gar NÄ«lu. Ieradies Oksirrinhā un Elefantinā,[14] NÅ«bijā, viņŔ nodibināja mieru ar Nobatijas un Blemjesas ciltÄ«m. Pēc miera noslēgÅ”anas Romas robežas pārcēlās uz ziemeļiem pie Filajes un abas ciltis saņēma kompensācijā zeltu. Diokletiāns atstāja Āfriku uzreiz pēc miera noslēgÅ”anas, 299. gada februārÄ« viņŔ ieradās SÄ«rijā un satikās ar Galēriju Divupē.[8]

303. gadā Diokletiāns izvērsa pēdējās un vislielākās kristieÅ”u vajāŔanas Romas impērijā. 305. gadā viņŔ atteicās no varas un dzÄ«voja savā pilÄ« Salonas pievārtē, nodarbojoties ar savu iemīļoto vaļasprieku - kāpostu audzÄ“Å”anu.

Atsauces un piezīmes

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Barnes, New Empire, pp. 30, 46.
  2. ā†‘ Barnes, "Lactantius and Constantine", pp. 32ā€”35; Barnes, New Empire, pp. 31ā€”32.
  3. 1 2 Odahl, Constantine and the Christian Empire, p. 59.
  4. ā†‘ Barnes, Constantine and Eusebius, p. 17; Williams, Diocletian, pp. 76ā€”77.
  5. ā†‘ Williams, Diocletian, p. 76.
  6. ā†‘ Barnes, Constantine and Eusebius, p. 17; Odahl, Constantine and the Christian Empire, p. 59; Southern, Severus to Constantine, pp. 149ā€”50.
  7. ā†‘ Williams, Diocletian, p. 77.
  8. 1 2 Barnes, Constantine and Eusebius, pp. 17ā€”18.
  9. ā†‘ Barnes, Constantine and Eusebius, p. 17.
  10. ā†‘ Barnes, Constantine and Eusebius, p. 17. See also Southern, Severus to Constantine, pp. 160, 338.
  11. ā†‘ Barnes, Constantine and Eusebius, 17.
  12. ā†‘ DiMaio, "Domitius".
  13. ā†‘ Barnes, Constantine and Eusebius, p. 17; DiMaio, "Domitius".
  14. 1 2 Southern, Severus to Constantine, p. 150.
  15. ā†‘ Harries, Law and Empire, p. 173.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
PriekŔtecis:
Numeriāns, Karins 		Tetrarhijas perioda
Romas imperators
284ā€”305
kopā ar Maksimiānu		 Pēctecis:
Konstancijs Hlors, Galērijs
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Diokletiāns&oldid=4419780"