Fodiji
| Fodiji Foudia (L.Reichenbach, 1850) | |
|---|---|
 SarkanÄ fodija tÄviÅÅ” ReinjonÄ vairoÅ”anÄs sezonÄ | |
| KlasifikÄcija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | HordaiÅi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| KÄrta | ZvirbuļveidÄ«gie (Passeriformes) |
| ApakÅ”kÄrta | DziedÄtÄjputni (Passeri) |
| Dzimta | AudÄjputnu dzimta (Ploceidae) |
| Ģints | Fodiji (Foudia) |
 Fodiji VikikrÄtuvÄ | |
Fodiji, fodiju Ä£ints (Foudia) ir audÄjputnu dzimtas (Ploceidae) Ä£ints, kas apvieno 7 Indijas okeÄna rietumu daļas salÄs mÅ«sdienÄs sastopamas dziedÄtÄjputnu sugas.[1][2][3] Viena fodiju suga ir izmirusi.[4]
Izplatība
[labot | labot pirmkodu]
Fodiju areÄls aptver Madagaskaru, SeiÅ”elas, Komoras un MaskarÄnu salas, ieviests Äagosas arhipelÄgÄ un SvÄtÄs HelÄnas salÄ.
To dabiskÄ dzÄ«vesvide iekļauj mežus un mežainus apgabalus. Madagaskaras fodijs sastopams vairÄk atklÄtos apgabalos, kÄ arÄ« pielÄgojies urbanizÄtai videi.[2][5]
Izskats
[labot | labot pirmkodu]Fodiji ir nelieli dziedÄtÄjputni. ĶermeÅa garums 12ā15 cm. KnÄbis Ä«ss, konusveida vai iegarens.
GandrÄ«z visÄm sugÄm, izÅemot SeiÅ”elu fodiju, ligzdoÅ”anas sezonÄ raksturÄ«gs dzimumdimorfisms. PÄroÅ”anÄs laikÄ tÄviÅu apspalvojums daļÄji vai pilnÄ«bÄ iegÅ«st koÅ”i sarkanu, oranžu vai spilgti dzeltenu krÄsu. Ärpus vairoÅ”anÄs sezonas atkarÄ«bÄ no sugas tÄviÅi kļūst zaļganbrÅ«ni, blÄvi dzelteni vai blÄvi, nespodri sarkani. MÄtÄ«tes ir zaļganbrÅ«nas, ÄrÄji atgÄdinot mÄjas zvirbuļus.[2][6]
Barība
[labot | labot pirmkodu]Å Ä«s grupas putnu Ädienkarti veido graudzÄļu un rÄ«su sÄklas, kukaiÅi, nektÄrs, augļi, gekoni; dažÄm sugÄm arÄ« citu putnu olas.
VairoÅ”anÄs
[labot | labot pirmkodu]Visu sugu fodiju ligzdas ir kupolveida, ar ieeju netÄlu no tÄs virspuses. Virs ieejas bieži neliels lievenÄ«tis. SalÄ«dzinÄjumÄ ar citu audÄjputnu ligzdÄm, fodiju vÄ«tÄs ligzdas ir krietni vienkÄrÅ”Äkas. PerÄ mÄtÄ«tes, jauno putnu baroÅ”anÄ piedalÄs abi vecÄki.[6]
SistemÄtika
[labot | labot pirmkodu]- Fodiju ģints (Foudia)[1]
- Aldabras fodijs (Foudia aldabrana)
- Maurīcijas fodijs (Foudia rubra)
- Mežu fodijs (Foudia omissa)
- Rodrigesas fodijs (Foudia flavicans)
- Sarkanais fodijs (Foudia madagascariensis)
- Sarkangalvas fodijs (Foudia eminentissima)
- SeiŔelu fodijs (Foudia sechellarum)
- ā Reinjonas fodijs (Foudia delloni), pirmo reizi pieminÄts 1668. gadÄ, pÄdÄjÄs ziÅas kopÅ” 1672. gada.[4]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 World Bird List: Old World sparrows, snowfinches, weavers, 2018
- 1 2 3 Ā«AvianWeb Beauty of Birds: FodiesĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2022.Ā gada 11.Ā augustÄ. SkatÄ«ts: 2016.Ā gada 31.Ā jÅ«lijÄ.
- ā Zeltainie sikspÄrÅi un sÄrtie baloži. Džeralds Darels. ZinÄtne. RÄ«ga. 1981
- 1 2 Ā«Weaver Watch. Book: Extinct and rediscovered weaversĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2016.Ā gada 20.Ā augustÄ. SkatÄ«ts: 2016.Ā gada 1.Ā augustÄ.
- ā Nature Watch NZ: Fodies (Genus Foudia)[novecojusiĀ saite]
- 1 2 Ā«Weaver Watch. Monitoring the Weavers of the World: Genus FoudiaĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2014.Ā gada 29.Ā novembrÄ«. SkatÄ«ts: 2016.Ā gada 31.Ā jÅ«lijÄ.
