Pāriet uz saturu

Biatlons

Vikipēdijas lapa
Biatlons
Biatlons
Biatlonisti Å”autuvē
Biatlons
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns Starptautiskā Biatlona savienība
ÄŖpaŔības
Olimpiskās spēles 1924 (kā militārā patruļa)
1960ā€”paÅ”laik

Biatlons (latīņu: bi ā€” ā€˜divā€™ + sengrieÄ·u: Ī¬ĪøĪ»ĪæĻ‚, athlos ā€” ā€˜sacensÄ«baā€™) ir ziemas sporta veids, kurā apvienota slēpoÅ”ana un Å”auÅ”ana. Populārs ir arÄ« biatlona vasaras variants, kurā slēpoÅ”anas vietā sportisti brauc ar rollerslēpēm vai skrien. Å autuvē ir jāŔauj no 50 metru attāluma pa 5 mērÄ·iem.

NozÄ«mÄ«gākās biatlona sacensÄ«bas ir Olimpiskās spēles, kas notiek ik pēc 4 gadiem. Biatlons (gan kā militārā patruļa) bija iekļauts jau pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1924. gadā, tomēr pēc tam tas tika izņemts no spēļu oficiālās sacensÄ«bu programmas, 1960. gadā tas tika atjaunots programmā kā biatlons. Katrā gadā, kurā nenotiek Olimpiskās spēles, notiek Pasaules čempionāts (notiek kopÅ” 1958. gada). Katru ziemas sezonu notiek arÄ« Pasaules kausa izcīņa.

Par katru nesaÅ”autu mērÄ·i sprintā, masu startā un iedzÄ«Å”anā ir jāveic 150 m garÅ” papildu aplis, bet individuālajā (klasiskajā) distancē tiek pievienota viena minÅ«te par katru nesaÅ”auto mērÄ·i pie distancē pavadÄ«tā laika. Stafetē papildu piecām patronām katram dalÄ«bniekam ir vēl trÄ«s rezerves patronas, bet, ja arÄ« ar tām dalÄ«bnieks nesaÅ”auj visus piecus mērÄ·us, tad tāpat ir jāveic 150 m liels soda aplis par katru nesaÅ”auto mērÄ·i.

Biatlonā ir atļauta jebkura no distanču slēpoÅ”anas tehnikām, tomēr populārākais ir brÄ«vā stila slēpojums. Å auÅ”anā tiek izmantota vismaz 3,5 kg smaga 22. kalibra Å”autene (bez munÄ«cijas un magazÄ«nas). Biatlonisti Å”auj pa pieciem apaļiem mērÄ·iem, kas atrodas 50 metru attālumā. Å auÅ”anā guļus ir jātrāpa aplÄ«, kura diametrs ir 45 mm, savukārt Å”auÅ”anā stāvus ā€” aplÄ«, kura diametrs ir 115 mm.[1]

Biatlons kā sacensÄ«bas slēpoÅ”anā kopā ar Å”auÅ”anu ir radies Norvēģijā 1767. gadā.[2] 1948. gadā tika nodibināta Starptautiskā Modernās pieccīņas un biatlona savienÄ«ba (Union Internationale de Pentathlon Moderne et Biathlon; UIPMB), tomēr 1993. gadā tā tika likvidēta un kopÅ” tā laika biatlonu pārrauga Starptautiskā Biatlona savienÄ«ba (IBU).[2][3] KopÅ” 1992. gada IBU prezidents ir norvēģis AnneÅ”s Besebergs (Anders Besseberg). SavienÄ«bas sastāvā ir 69 dalÄ«bvalstis.[4]

Latvijā pirmās armijas, aizsargu un robežsargu militārās sacensÄ«bas slēpoÅ”anā, kas bija apvienota ar Å”auÅ”anu, notika 1931. gadā.[2] Ar biatlonu kā sporta veidu valstÄ« nodarbojas kopÅ” 20. gadsimta 50. gadu beigām.[2] Latvijas pazÄ«stamākie biatlonisti ir Oļegs Maļuhins, Ilmārs Bricis, Jēkabs Nākums, Gundars Upenieks, Raivis ZÄ«melis, Andrejs Rastorgujevs, Edgars Piksons, Madara LÄ«duma un Baiba Bendika.

Disciplīnas

[labot | labot pirmkodu]

Individuālā distance

[labot | labot pirmkodu]

Individuālā distance tiek saukta arÄ« par klasisko distanci, tā ir vecākā distance. Tajā vÄ«rieÅ”iem jāveic 20 km, sievietēm ā€” 15 km, kopumā ir pieci apļi. Ir četras Å”autuves pamÄ«Å”us ā€” guļus, stāvus, guļus, stāvus ā€”, katrā ir 5 mērÄ·i. Par katru nesaÅ”auto mērÄ·i tiek pievienota 1 minÅ«te pie kopējā distancē pavadÄ«tā laika. Parasti biatlonisti startē ar intervālu.

Sprints

[labot | labot pirmkodu]

Sprintā vÄ«rieÅ”iem jāveic 10 km, sievietēm ā€” 7,5 km, kopumā ir trÄ«s apļi. Ir divas Å”autuves ā€” guļus un stāvus ā€”, katrā ir 5 mērÄ·i. Par katru nesaÅ”auto mērÄ·i ir jāslēpo 150 m garÅ” soda aplis. Parasti biatlonisti startē ar intervālu.

IedzīŔana

[labot | labot pirmkodu]

IedzÄ«Å”anā vÄ«rieÅ”iem jāveic 12,5 km, sievietēm ā€” 10 km, kopumā ir pieci apļi. DalÄ«bnieki startē, ņemot vērā iepriekŔējā distancē (parasti ā€” sprintā) izcÄ«nÄ«tās vietas un laika starpÄ«bas. Pirmais, kas Ŕķērso finiÅ”u iedzÄ«Å”anā, arÄ« ir uzvarētājs. Ir četras Å”autuves, vispirms divas guļus, tad divas stāvus, katrā ir 5 mērÄ·i. Par katru nesaÅ”auto mērÄ·i ir jāslēpo 150 m garÅ” soda aplis.

Masu starts

[labot | labot pirmkodu]

Masu starts tiek arÄ« saukts par distanci ar kopējo startu. Å eit visi dalÄ«bnieki startē visi reizē. VÄ«rieÅ”iem jāveic 15 km, sievietēm ā€” 12,5 km, kopumā ir pieci apļi. Ir četras Å”autuves, vispirms divas guļus, tad divas stāvus, katrā ir 5 mērÄ·i. Par katru nesaÅ”auto mērÄ·i ir jāslēpo 150 m garÅ” soda aplis. SacensÄ«bās parasti startē 30 labākie biatlonisti, Pasaules kausa izcīņā tie ir 25 attiecÄ«gās sezonas kopvērtējuma lÄ«deri un atlikuÅ”ie pieci ir attiecÄ«gā posma labākie dalÄ«bnieki.

Stafete

[labot | labot pirmkodu]

Stafetes sacensÄ«bās katru komandu pārstāv četri biatlonisti, katrs slēpo 7,5 km (vÄ«rieÅ”i) vai 6 km (sievietes) garu distanci. Katrs dalÄ«bnieks veic trÄ«s apļus. Ir divas Å”autuves ā€” guļus un stāvus ā€”, katrā ir 5 mērÄ·i. Katrā Å”autuvē katram sportistam ir vēl papildu 3 patronas, ko var izmantot, ja ar sākotnējām 5 patronām netiek saÅ”auti mērÄ·i. Ja arÄ« pēc tam ir palicis nesaÅ”auts mērÄ·is, tad par katru mērÄ·i jāveic 150 m garÅ” soda aplis.

Jauktā stafete

[labot | labot pirmkodu]

Jauktās stafetes sacensÄ«bās katrā komandā ir pa diviem vÄ«rieÅ”iem un divām sievietēm. Pirmos divus posmus veic sievietes (katrs posms 6 km garÅ”), atlikuÅ”os divus ā€” vÄ«rieÅ”i (katrs posms 7,5 km garÅ”). Pārējie noteikumi tādi paÅ”i kā parastajā stafetē.

Pārskats

[labot | labot pirmkodu]
Ind. dist. Sprints IedzīŔana Masu starts Stafete Jauktā stafete
Distance vÄ«rieÅ”iem20Ā km10Ā km12,5Ā km15Ā km4Ā Ć—Ā 7,5Ā km2Ā Ć—Ā 7,5Ā km +
2Ā Ć—Ā 6Ā km
Distance sievietēm15Ā km7,5Ā km10Ā km12,5Ā km4Ā Ć—Ā 6Ā km
Distance junioriem15Ā km10Ā km12,5Ā km12,5Ā km4Ā Ć—Ā 7,5Ā kmā€”
Distance juniorēm12,5Ā km7,5Ā km10Ā km10Ā km3Ā Ć—Ā 6Ā kmā€”
Distance jaunieÅ”iem12,5Ā km7,5Ā km10Ā km10Ā km3Ā Ć—Ā 7,5Ā kmā€”
Distance jaunietēm10Ā km6Ā km7,5Ā km7,5Ā km3Ā Ć—Ā 6Ā kmā€”
StartintervallAr intervālu 30Ā sAr intervālu 30Ā sPēc iepr. dist. rez.Visi reizēVisi reizēVisi reizē
ŠauŔanaguļus, stāvus, guļus, stāvusguļus, stāvusguļus, guļus, stāvus, stāvusguļus, guļus, stāvus, stāvuskatram guļus-stāvuskatram guļus-stāvus
SodsSoda minÅ«teSoda aplis (150Ā m)Soda aplis (150Ā m)Soda aplis (150Ā m)Papildu patronas, pēc tam soda aplisPapildu patronas, pēc tam soda aplis
Debija Pasaules kausā1978.ā€”1979.1978.ā€”1979.1996.ā€”1997.1998.ā€”1999.1978.ā€”1979.2004.ā€”2005.
Debija Pasaules čempionātā195819741997199919662005
Debija Olimpiskajās spēlēs196019802002200619682014

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Ā«Targets graphicsĀ». IBU. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2014.Ā gada 19.Ā februārÄ«. SkatÄ«ts: 2014.Ā gada 14.Ā martā.
  2. 1 2 3 4 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. RÄ«gaĀ : Valērija Belokoņa izdevniecÄ«ba. 2002. 649.ā€”650.Ā lpp. ISBNĀ 9984-9482-1-8.
  3. ā†‘ Ā«Happy Birthday IBU!Ā». IBU. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2014.Ā gada 25.Ā februārÄ«. SkatÄ«ts: 2014.Ā gada 1.Ā aprÄ«lÄ«.
  4. ā†‘ Ā«IBU Member FederationsĀ». IBU. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2014.Ā gada 25.Ā februārÄ«. SkatÄ«ts: 2014.Ā gada 1.Ā aprÄ«lÄ«.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Biatlons&oldid=3393536"