KÄrlings
| PamatinformÄcija | ||
| AugstÄkais pÄrvaldes orgÄns | WCF | |
| Citi nosaukumi | Chess On Ice, The Roaring Game | |
| PirmsÄkumi | vÄlie viduslaiki, | |
| ReÄ£istrÄtie spÄlÄtÄji | 1 500 000[1] | |
| ĪpaŔības | ||
| Kontakts starp sportistiem |
nÄ | |
| Komandas | 4 komandÄ (pÄru spÄlÄ 2) | |
| Veids | komandu sports | |
| EkipÄjums | KÄrlinga slotas, kÄrlinga akmeÅi, kÄrlinga apavi | |
| OlimpiskÄs spÄles | 1924. gadÄ un atgrieÅ”anÄs 1998. gadÄ | |
KÄrlings ir ziemas sporta veids, kas, iespÄjams, radies NÄ«derlandÄ jau 16. gadsimtÄ, jo PÄ«tera BrÄgela 1565. gada gleznotajÄ "Ziemas ainavÄ ar putnu slazdu" redzami zemnieki, kas uz aizsaluÅ”a kanÄla spÄlÄ kaut ko lÄ«dzÄ«gu kÄrlingam. TomÄr par modernÄ kÄrlinga pamatlicÄjiem tiek uzskatÄ«ti skoti.
KÄrlinga spÄlÄÅ”ana starptautiskos mÄrogos ir notikusi jau 19. gadsimtÄ EiropÄ un ZiemeļamerikÄ, tomÄr nav pieejami oficiÄli avoti par jebkÄdÄm notikuÅ”Äm sacensÄ«bÄm lÄ«dz pirmajÄm ziemas olimpiskajÄm spÄlÄm 1924. gadÄ Å amonÄ«, kad LielbritÄnija uzvarÄja Zviedriju un Franciju triju valstu izpildÄ«tÄ Å”Ä« sporta veida demonstrÄcijÄ. ArÄ« 1932. gadÄ Å”is sporta veids tika iekļauts demonstrÄjamo sporta veidu sarakstÄ. KopÅ” 1998. gada ziemas olimpiskajÄm spÄlÄm kÄrlings ir iekļauts ziemas olimpisko spÄļu programmÄ.
MÅ«sdienÄs kÄrlingu visvairÄk spÄlÄ KanÄdÄ (aptuveni 1,2 miljoni spÄlÄtÄju, konkurÄ ar hokeju), SkotijÄ (20 tÅ«kstoÅ”i), ASV (15 tÅ«kstoÅ”i) un Å veicÄ (13 tÅ«kstoÅ”i spÄlÄtÄju). Pasaules kÄrlinga federÄcija apvieno 46 federÄcijas, Latvija tajÄ iestÄjÄs 2001. gadÄ, kad kÄrlingu LatvijÄ aizsÄka JÄnis un Iveta Ozollapas.
KÄrlingÄ izmantotie akmeÅi ir diezgan smagi, to masa sasniedz 20 kilogramus. Lai atvieglotu akmeÅu ievadīŔanu, spÄlÄ tiek izmantoti speciÄli apavi ā "slÄ«dzolÄ«tes". Visi olimpiskajÄs spÄlÄs izmantotie kÄrlinga akmeÅi nÄk no vienas un tÄs paÅ”as neapdzÄ«votas salas netÄlu no Skotijas sauszemes.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]
Noteikumi
[labot | labot pirmkodu]Laukums
[labot | labot pirmkodu]SpÄles laukuma izmÄri ir 4,28 metri reiz 42,57 metri, tajÄ sacenÅ”as divas komandas.
Komandas
[labot | labot pirmkodu]VienÄ«bas sastÄvÄ ir Äetri pamatsastÄva spÄlÄtÄji un vismaz viens rezervists. Katram ir savs uzdevums. Komandas spÄli vada lÄ«deris (Skip), un viÅa nosacÄ«to žestu rÄ«kojumi tiek izpildÄ«ti bez ierunÄm.
MÄrÄ·is
[labot | labot pirmkodu]SpÄles mÄrÄ·is ā iespÄlÄt savas komandas akmeÅus pÄc iespÄjas tuvÄk "mÄjas" centram.
SpÄles gaita
[labot | labot pirmkodu]Cik vienas komandas akmeÅi izvietoti tuvÄk centram par otras komandas akmeÅiem ā tik punktus Ŕī komanda var ierakstÄ«t savÄ aktÄ«vÄ. SpÄle sastÄv no 8 vai 10 gÄjieniem (End). KatrÄ gÄjienÄ jebkurÅ” komandas spÄlÄtÄjs noteiktÄ secÄ«bÄ raida mÄrÄ·Ä« divus akmeÅus. SavukÄrt akmens ceļa garuma un tÄ kustÄ«bas trajektorijas koriÄ£ÄÅ”anai divi no laukuma spÄlÄtÄjiem intensÄ«vi strÄdÄ ar birstÄm. VeiksmÄ«gÄkie "birstÄtÄji" pagarina akmens slÄ«dÄjumu pat par 6 metriem un sev vÄlamajÄ virzienÄ izmaina rotÄjoÅ”Ä akmens trajektoriju. Parasti 8 gÄjienu spÄle ilgst 2 stundas.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: KÄrlings.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||
|