Pāriet uz saturu

Kērlings

Vikipēdijas lapa
Kērlings
Kērlings
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns WCF
Citi nosaukumi Chess On Ice, The Roaring Game
Pirmsākumi vēlie viduslaiki, Karogs: SkotijaĀ Skotija
Reģistrētie spēlētāji 1 500 000[1]
ĪpaŔības
Kontakts starp
sportistiem
nē
Komandas 4 komandā (pāru spēlē 2)
Veids komandu sports
Ekipējums Kērlinga slotas, kērlinga akmeņi, kērlinga apavi
Olimpiskās spēles 1924. gadā un atgrieÅ”anās 1998. gadā

Kērlings ir ziemas sporta veids, kas, iespējams, radies NÄ«derlandē jau 16. gadsimtā, jo PÄ«tera Brēgela 1565. gada gleznotajā "Ziemas ainavā ar putnu slazdu" redzami zemnieki, kas uz aizsaluÅ”a kanāla spēlē kaut ko lÄ«dzÄ«gu kērlingam. Tomēr par modernā kērlinga pamatlicējiem tiek uzskatÄ«ti skoti.

Kērlinga spēlēŔana starptautiskos mērogos ir notikusi jau 19. gadsimtā Eiropā un Ziemeļamerikā, tomēr nav pieejami oficiāli avoti par jebkādām notikuŔām sacensÄ«bām lÄ«dz pirmajām ziemas olimpiskajām spēlēm 1924. gadā Å amonÄ«, kad Lielbritānija uzvarēja Zviedriju un Franciju triju valstu izpildÄ«tā Ŕī sporta veida demonstrācijā. ArÄ« 1932. gadā Å”is sporta veids tika iekļauts demonstrējamo sporta veidu sarakstā. KopÅ” 1998. gada ziemas olimpiskajām spēlēm kērlings ir iekļauts ziemas olimpisko spēļu programmā.

MÅ«sdienās kērlingu visvairāk spēlē Kanādā (aptuveni 1,2 miljoni spēlētāju, konkurē ar hokeju), Skotijā (20 tÅ«kstoÅ”i), ASV (15 tÅ«kstoÅ”i) un Å veicē (13 tÅ«kstoÅ”i spēlētāju). Pasaules kērlinga federācija apvieno 46 federācijas, Latvija tajā iestājās 2001. gadā, kad kērlingu Latvijā aizsāka Jānis un Iveta Ozollapas.

Kērlingā izmantotie akmeņi ir diezgan smagi, to masa sasniedz 20 kilogramus. Lai atvieglotu akmeņu ievadīŔanu, spēlē tiek izmantoti speciāli apavi – "slÄ«dzolÄ«tes". Visi olimpiskajās spēlēs izmantotie kērlinga akmeņi nāk no vienas un tās paÅ”as neapdzÄ«votas salas netālu no Skotijas sauszemes.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]

Kērlinga akmens no granīta
Vecā stila kērlinga akmens

Noteikumi

[labot | labot pirmkodu]

Spēles laukuma izmēri ir 4,28 metri reiz 42,57 metri, tajā sacenÅ”as divas komandas.

Komandas

[labot | labot pirmkodu]

Vienības sastāvā ir četri pamatsastāva spēlētāji un vismaz viens rezervists. Katram ir savs uzdevums. Komandas spēli vada līderis (Skip), un viņa nosacīto žestu rīkojumi tiek izpildīti bez ierunām.

Mērķis

[labot | labot pirmkodu]

Spēles mērÄ·is – iespēlēt savas komandas akmeņus pēc iespējas tuvāk "mājas" centram.

Spēles gaita

[labot | labot pirmkodu]

Cik vienas komandas akmeņi izvietoti tuvāk centram par otras komandas akmeņiem – tik punktus Ŕī komanda var ierakstÄ«t savā aktÄ«vā. Spēle sastāv no 8 vai 10 gājieniem (End). Katrā gājienā jebkurÅ” komandas spēlētājs noteiktā secÄ«bā raida mērÄ·Ä« divus akmeņus. Savukārt akmens ceļa garuma un tā kustÄ«bas trajektorijas koriģēŔanai divi no laukuma spēlētājiem intensÄ«vi strādā ar birstēm. VeiksmÄ«gākie "birstētāji" pagarina akmens slÄ«dējumu pat par 6 metriem un sev vēlamajā virzienā izmaina rotējoŔā akmens trajektoriju. Parasti 8 gājienu spēle ilgst 2 stundas.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ https://web.archive.org/web/20140302012222/http://sports.yahoo.com/top/news?slug=ycn-10481401