Pāriet uz saturu

PaukoŔana

Labot saites
Vikipēdijas lapa
PaukoŔana
{{{nosaukums}}}
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns FIE
Pirmsākumi No 17. līdz 19. gadsimtam Eiropā
ÄŖpaŔības
Kontakts starp
sportistiem		 daļēji kontakts
Komandas individuāli vai komandu
Jaukts dzimums Jā, atseviŔķas sacensības
Ekipējums Å”paga, florete, zobens, Ä·ermeņa aukla, lamē jaka, ieroča rokturis
Vieta paukoŔanas trase
Olimpiskās spēles KopÅ” 1896. gada

PaukoÅ”ana, pazÄ«stama arÄ« kā modernā paukoÅ”ana, lai atŔķirtu to no vēsturiskās paukoÅ”anas, ir viens no cīņas sporta veidiem, kur tiek izmantoti aukstie ieroči. PaukoÅ”ana (ar Å”pagu) ir viena no modernās pieccīņas disciplÄ«nām.

Modernās paukoÅ”anas vēsture sākusies 18. gadsimtā.[1][2]

PaukoÅ”ana ir viens no četriem sporta veidiem, kas ir ticis iekļauts visās modernajās Olimpiskajās spēlēs. Sporta paukoÅ”anā izmanto trÄ«s veidu ieročus: floreti, Å”pagu un zobenu. Sievietes sacenÅ”as tikai ar floreti. Startējot ar dažādiem ieročiem, ir atŔķirÄ«gas "punktu gÅ«Å”anas zonas".

Pārvaldes institūcijas

[labot | labot pirmkodu]

PaukoÅ”anu pārvalda Starptautiskā paukoÅ”anas federācija FĆ©dĆ©ration Internationale d'Escrime (FIE), kuras galvenā mÄ«tne atrodas Lozannā, Å veicē. FIE sastāv no 155 nacionālajām federācijām, un katru no tām valsts Olimpiskā komiteja ir atzinusi par vienÄ«go olimpiskā stila paukoÅ”anas pārstāvi Å”ajā valstÄ«.[3]

Ieroči

[labot | labot pirmkodu]

Katram no trim paukoÅ”anas ieročiem ir savi noteikumi un stratēģija.

Florete

[labot | labot pirmkodu]
zona kurā ar floreti gūst punktus

Florete ir viegls ierocis, kura maksimālais svars ir 500 grami. SacensÄ«bās ar floreti mērÄ·a zona ir pretinieka rumpis, bet ne rokas un kājas. Ierocim ir mazs apļveida rokas aizsargs, kas kalpo, lai aizsargātu roku no tieÅ”iem pretinieka dÅ«rieniem. Tā kā roka floretes sacensÄ«bās nav ieskaites punkta zona, tas galvenokārt ir paredzēts droŔībai. DÅ«rienus vērtē tikai gÅ«tus ar ieroča galu; dÅ«rieni ar asmeņa malu nereÄ£istrējas elektroniskajā vērtÄ“Å”anas aparātā (un neaptur cīņu). DÅ«rieni, kas trāpa ārpus mērÄ·a apgabala (saukti par dÅ«rienu ārpus mērÄ·a) tiek attēloti ar atŔķirÄ«gu krāsu uz punktu skaitÄ«Å”anas aparāta un aptur sacensÄ«bu darbÄ«bu, bet netiek vērtēti. Katras sadursmes beigās jebkuram paukotājam var pieŔķirt tikai vienu rezultatÄ«vu dÅ«rienu. Ja abi paukotāji vienlaikus veic dÅ«rienu ar ātrumu 300 ms (Ā± 25 ms pielaides) robežās, tad pēc materiālajiem noteikumiem,[4] reÄ£istrējot divas gaismas uz dÅ«rienu reÄ£istrācijas iekārtas, tiesnesis izmanto prioritātes ("right of way") noteikumus, lai noteiktu, kuram paukotājam tiek pieŔķirts punkts par legālu dÅ«rienu, vai ja ir bijis dÅ«riens ārpus mērÄ·a zonas, un tādā gadÄ«jumā punkts netiek pieŔķirts. Ja tiesnesis nevar noteikt, kuram paukotājam ir priekÅ”roka, dÅ«riena ieskaite netiek pieŔķirta.

Å paga

[labot | labot pirmkodu]
zona kurā ar Ŕpagu gūst punktus

Å paga ir durÅ”anas ierocis, piemēram, lÄ«dzÄ«gi kā florete, bet smagāks, tā maksimālais kopējais svars ir 775 grami. SacensÄ«bās ar Å”pagu jebkura pretinieka Ä·ermeņa daļa ir derÄ«gs mērÄ·is lai iegÅ«tu punktu. Rokas aizsargs uz ieroča priekÅ”puses ir liels aplis, kas stiepjas virzienā uz asmeni, efektÄ«vi nosedzot roku, kas ir derÄ«gs mērÄ·is sacensÄ«bās ar Å”pagu. Tāpat kā ar floreti, visiem dÅ«rieniem jābÅ«t ar ieroča galu, nevis ar asmens malām. DÅ«rieni ar asmeņa malu nereÄ£istrējas elektroniskajā vērtÄ“Å”anas ierÄ«cē (un neaptur sacensÄ«bu darbÄ«bu). Tā kā viss Ä·ermenis ir likumÄ«gs mērÄ·is, Å”ajā sacensÄ«bu veidā nav jēdziena par dÅ«rienu ārpus mērÄ·a, izņemot gadÄ«jumus, kad paukotājs nejauÅ”i skar grÄ«du, izraisot punktu skaitÄ«Å”anas aparāta gaismas signāla ieslēgÅ”anos. AtŔķirÄ«bā no floretes un zobena, ar Å”pagu neizmanto "right of way", vienlaicÄ«gus dÅ«rienus abiem paukotājiem, ko sauc par "dubultiem dÅ«rieniem". Tomēr, ja mačā pēdējā punktā rezultāts ir neizŔķirts un tiek gÅ«ts dubultdÅ«riens, punkts ir spēkā neesoÅ”s.

Zobens

[labot | labot pirmkodu]
zona kurā ar zobenu gūst punktus

Zobens ir viegls grieÅ”anas un durÅ”anas ierocis, ar kuru sportists mērķē uz visu Ä·ermeni virs vidukļa, ieskaitot galvu un abas rokas. Zobens ir jaunākais ierocis, kas tiek izmantots sacensÄ«bās. Tāpat kā floretes, arÄ« zobena maksimālais atļautais svars ir 500 grami. Rokas aizsargs uz zobena stiepjas no roktura lÄ«dz vietai, kur asmens savienojas ar to. Å is aizsargs sacensÄ«bu laikā parasti tiek pagriezts uz āru, lai aizsargātu zobenu turoÅ”o roku no pieskārieniem. Sitieni ar visu asmeni vai tā galu ir derÄ«gi. Tāpat kā ar floreti, dÅ«rieni, kas trāpa ārpus mērÄ·a zonas, netiek vērtēti rezultāta ieskaitē. Tomēr atŔķirÄ«bā no floretes Å”ie dÅ«rieni, kas nav paredzēti, neaptur sacensÄ«bu laiku, un paukoÅ”ana turpinās. GadÄ«jumā, ja abi paukotāji veic rezultatÄ«vu dÅ«rienu, tiesnesis nosaka, kurÅ” paukotājs saņem punktu par darbÄ«bu, atkal izmantojot "right of way" noteikumus.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Ā«A History of FencingĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2012.Ā gada 6.Ā septembrÄ«. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 15.Ā novembrÄ«.
  2. ā†‘ Ā«Fencing OnlineĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011.Ā gada 29.Ā septembrÄ«. SkatÄ«ts: 2011.Ā gada 24.Ā augustā.
  3. ā†‘ https://fie.org/fie/structure
  4. ā†‘ Material Rules, FĆ©dĆ©ration Internationale d'Escrime, Pg. 84. Aug. 2023.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=PaukoŔana&oldid=4314828"