Mazsalaca
| Mazsalaca | ||
|---|---|---|
| Novada pilsÄta | ||
.jpg) | ||
| ||
  Mazsalaca  Mazsalaca | ||
| KoordinÄtas: 57Ā°51ā²37ā³N 25Ā°03ā²21ā³Eļ»æ / ļ»æ57.86028Ā°N 25.05583Ā°EKoordinÄtas: 57Ā°51ā²37ā³N 25Ā°03ā²21ā³Eļ»æ / ļ»æ57.86028Ā°N 25.05583Ā°E | ||
| Valsts |
 Ā Latvija | |
| Novads | Valmieras novads | |
| PilsÄtas tiesÄ«bas | kopÅ” 1928. gada | |
| VÄsturiskie nosaukumi | vÄcu: Salisburg | |
| Platība[1] | ||
| Ā ā¢Ā KopÄjÄ | 2,9Ā km2 | |
| Ā ā¢Ā sauszeme | 2,8Ā km2 | |
| Ā ā¢Ā Å«dens | 0,1Ā km2 | |
| Augstums | 55 m | |
| IedzÄ«votÄji (2026)[2] | ||
| Ā ā¢Ā kopÄ | 1Ā 094 | |
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 394,9Ā iedz./km2 | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Pasta indeksi | LV-4215 | |
| MÄjaslapa |
www | |
 Mazsalaca VikikrÄtuvÄ | ||
Mazsalaca ir pilsÄta Vidzemes ziemeļos, Valmieras novadÄ. Atrodas Salacas labajÄ krastÄ, pie Mazsalacas ir viens no gleznainÄkajiem upes posmiem ar klintÄ«m un alÄm, lejpus pilsÄtas sÄkas Salacas ielejas dabas parks. AttÄlums lÄ«dz Valmierai 45 km, lÄ«dz RÄ«gaiĀ ā 149 km.
Etimoloģija
[labot | labot pirmkodu]Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vÄcisko Salisburg (Salacas pils)Ā ā pÄc dažiem uzskatiem, no lÄ«bieÅ”u pils, kas senatnÄ iespÄjami atradusies Salacas kreisajÄ krastÄ. Nosaukums Mazsalaca tika dots tÄpÄc, lai to atŔķirtu no citÄm SalacÄmĀ ā LielÄs, VecÄs un JaunÄs, kuras pastÄvÄja lÄ«dz 1925. gadam, kad notika novadu pÄrdÄvÄÅ”ana.[3] LÄ«bieÅ”u valodÄ pilsÄta dÄvÄta PiÅ”kisalÄts.[4]
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]
Rajons, kur mÅ«sdienÄs atrodas Mazsalaca, apdzÄ«vota jau vidÄjÄ akmens laikmetÄĀ ā apmetnes pie Salacas iztekas no Burtnieka datÄjamas no ap 6000 gadu p.m.Ä. VÄlÄk novadÄ apmetuÅ”ies lÄ«bieÅ”i, no lÄ«bieÅ”u valodas arÄ« cÄlusies virkne Ŕī novada Ä£eogrÄfisko nosaukumu, piemÄram, upes Salaca, Ķirele, IÄ£e, Ramata u.c.
Salacas kreisajÄ krastÄ SkaÅkalnes pagastÄ, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lÄ«bieÅ”u pilskalns, kurÄ tagad atrodas brÄ«vdabas estrÄde.[5]
Pirmais apkaimes pieminÄjums ir Hupeļa hronikÄ, kurÄ teikts, ka sÄmsalieÅ”i 1127. gadÄ izbraukuÅ”i sirojumÄ uz RÅ«jienas pilskalnu pa Salacu un tÄlÄk pa RÅ«ju.[5] 1224. gadÄ krustneÅ”i iekaroja Å”o teritoriju un sÄka to pÄrvaldÄ«t no RÅ«jienas.[5]
Pirmo baznÄ«cu MazsalacÄ, domÄjams, cÄluÅ”i 14. gadsimtÄ, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadÄ Livonijas ordeÅa mestrs Valters fon Pletenbergs uzdÄvinÄja bruÅiniekam Vincentam SÄnam Ä«paÅ”umus Mazsalacas apkÄrtnÄ, un tas ir pirmais Salisburgas vÄrda pieminÄjums dokumentos. 1547. gadÄ muiža izlÄÅota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvÄrda tÄ saucas par Valtenbergas muižu.[6] 1780. gadÄ klasicisma stilÄ uzcÄla muižas galveno Äku.
Mazsalacas Sv. Marijas baznÄ«ca dokumentos pirmo reizi minÄta 1533. gadÄ, poļuāzviedru karu laikÄ tÄ tika nopostÄ«ta. Zviedru Vidzemes laikÄ ap 1697. gadu baznÄ«ca pÄc zviedru karaļa KÄrļa XI pavÄles atkal atjaunota. 1890. gadÄ tÄs vietÄ uzcelta paÅ”reizÄjÄ Mazsalacas SvÄtÄs Annas evaÅÄ£Äliski luteriskÄ baznÄ«ca.
1864. gadÄ ValtenberÄ£u muižas Ä«paÅ”nieks Arnolds FÄ«tinghofs zemniekiem par dzimtu te iznomÄja pirmos 42 apbÅ«ves gabalus un Å”ajÄ vietÄ sÄkÄs pirmo namu celtniecÄ«ba.[7] Å ajÄ laikÄ uzcÄla pirmo tiltu pÄr Salacu. JÄdomÄ, ka to veicinÄjusi Ä£eogrÄfiski izdevÄ«gÄ atraÅ”anÄs vietaĀ ā jau senatnÄ Å”eit krustojuÅ”ies RÅ«jienasāAinažu un ValmierasāPÄrnavas un citi apkÄrtnes apdzÄ«voto vietu ceļi. 1864. gadÄ kÄ LÄsa vilnas kÄrstuve dibinÄta vÄlÄkÄ K. Raiskas vilnas un linu fabrika.[5][6]
Mazsalacas miestiÅa iedzÄ«votÄju skaits 1918. gadÄ sasniedza 1100 cilvÄku, tie apdzÄ«voja 80 namus. 1921. gadÄ Mazsalacai pieŔķīra miesta tiesÄ«bas.[5] Miests attÄ«stÄ«jÄs lÄni, pÄc gandrÄ«z 10 gadiemĀ ā 1927. gadÄ, iedzÄ«votÄju skaits tajÄ bija pieaudzis lÄ«dz 1210 cilvÄkiem. SavukÄrt namu skaits sasniedza 87.[8] 1928. gadÄ Mazsalacai pieŔķīra pilsÄtas tiesÄ«bas.
1937. gadÄ caur Mazsalacu atklÄja dzelzceļa lÄ«niju RÄ«gaāRÅ«jiena.
OtrÄ pasaules kara laikÄ 1940. gada jÅ«nijÄ MazsalacÄ nodibinÄjÄs padomju okupÄcijas režīms, bet pÄc gadaĀ ā vÄcu okupÄcijas režīms. PSRS karaspÄks MazsalacÄ atkal ienÄca 1944. gada 25. septembrÄ«, atkÄpjoties vÄcieÅ”i nopostÄ«ja dzelzceļu. PSRS varas iestÄžu rÄ«kotajÄs masu deportÄcijÄs un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzÄ«votÄji.[9]
PÄc OtrÄ pasaules kara Mazsalaca turpinÄja pastÄvÄt kÄ tipiska mazpilsÄta. Te nebija patstÄvÄ«gu uzÅÄmumu, bet tikai to filiÄles, kurÄm bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespÄjas, jo galvenie finanÅ”u resursi atradÄs pamatuzÅÄmumos. 1970.ā1980. gados Mazsalacas lauku teritorijÄ bija vÄrojami pirmie panÄkumi liela mÄroga lauksaimniecÄ«bÄ. 1977. gadÄ atjaunoja dzelzceļa lÄ«niju (atkal slÄgta 1996. gadÄ).[7]
1988. gada rudenÄ« izveidojas Latvijas Tautas Frontes Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurÄ bija vairÄk nekÄ 300 biedri. PÄc gada sÄka iznÄkt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts "Mazsalacas VÄstis".
PÄc neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas pilsÄtÄ notika ražoÅ”anas uzÅÄmumu privatizÄcija un uz kolhozu bÄzes izveidojÄs jaunas zemnieku saimniecÄ«bas.[5]
Ä¢eogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]
Mazsalacas pilsÄta atrodas VidzemÄ pie Salacas upes tÄs augÅ”tecÄ. TÄ sadalÄs senÄkajÄ lejaspilsÄtas un lielÄkajÄ augÅ”pilsÄtas daļÄ. LejaspilsÄta atrodas uz senas upes sengultnes zemÄ lÄ«dzenuma, bet augÅ”pilsÄta novietojusies pie senkrasta uz plaÅ”a, augsta lÄ«dzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.[10] Pie Mazsalacas ir TÄlavas zemienes Burtnieka lÄ«dzenuma mala. Salacas ielejÄ redzami pamatiežu atsegumiĀ ā Burtnieku un Salacas svÄ«tu smilÅ”akmeÅi. Dažviet vÄl ir novÄrojami ledÄja sabÄ«dÄ«ti drumlinu valÅi ar purvainÄm starpieplakÄm. IzplatÄ«ta smilts un mÄls.
Salacas lÄ«menis ir 38 m vjl., SniedzÄnu kalns pa kreisi no tiltaĀ ā 56 m vjl, bet pilsÄtas ziemeļu nomalÄ Ragana atrodas 60 m vjl. IzplatÄ«ti egļu un eglu-priežu meži ar bÄrzu un alkÅ”Åu piejaukumu. AizsargÄtie dabas parka meži pieder pie izcilÄm audzÄm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargÄjamo dabas pieminekļu.
Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir SkaÅkalnes pagasts. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar Ramatas pagastu, austrumos ar SÄļu un Jeru pagastu un rietumos ar Vecates pagastu.[9]
IedzÄ«votÄji
[labot | labot pirmkodu]MazsalacÄ iedzÄ«votÄju skaits palielinÄjÄs galvenokÄrt 20. gadsimta 1. pusÄ, bet 70. gados bija novÄrojams kritums. Pirms OtrÄ pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskÄkÄ Latvijas pilsÄta un mÅ«sdienÄs tajÄ aizvien ir liels latvieÅ”u Ä«patsvars.[9]
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IevÄrojami cilvÄki
[labot | labot pirmkodu]MazsalacÄ dzimuÅ”i un/vai dzÄ«vojuÅ”i:
- Gustavs Ärenpreiss (1891ā1956)Ā ā velosipÄdu izgatavotÄjs;
- Augusts KirhenÅ”teins (1876ā1963)Ā ā mikrobiologs un politiÄ·is;
- KriÅ”jÄnis Treimanis (1887ā1978) ā revolucionÄrs;
- Valters Hirte (1913ā1983)Ā ā koktÄlnieks;
- Ansis Epners (1937ā2003)Ā ā kinorežisors;
- Oskars Perro (1918ā2003)Ā ā leÄ£ionÄrs un rakstnieks.
Reliģija
[labot | labot pirmkodu]No Mazsalacas draudzes 1924. gadÄ radÄs ierosinÄjums atzÄ«mÄt MÄtes dienu, kas ieviesÄs visÄ LatvijÄ un ko atzÄ«mÄ maija otrajÄ svÄtdienÄ. SÄkot ar 1921. gadu izplatÄ«jÄs arÄ« MiruÅ”o piemiÅas diena jeb SvecÄ«Å”u vakars, kas parasti notika novembra priekÅ”pÄdÄjÄ svÄtdienÄ.[3][5]
TÅ«risma objekti
[labot | labot pirmkodu]- LÄ«gojoÅ”ais troÅ”u tilts pÄri Salacai no muižas uz LÄ«bieÅ”u pilskalnu;
- PrÄmja jeb Äža krogs pie bijuÅ”Äs pÄrceltuves;
- SkaÅÄkalna dabas parks uz rietumiem no pilsÄtas;[12]
- ValtenberÄ£u muiža, tagadĀ ā skola, un tÄs parks;
- LuterÄÅu baznÄ«ca ar 14. gadsimtÄ celtu vecÄko daļu;
- Novada muzejs.[7]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«ReÄ£ionu, novadu, pilsÄtu un pagastu kopÄjÄ un sauszemes platÄ«ba gada sÄkumÄĀ». CentrÄlÄ statistikas pÄrvalde. SkatÄ«ts: 19 jÅ«nijs 2026.
- ā Ā«IedzÄ«votÄju skaits pÄc tautÄ«bas reÄ£ionos, pilsÄtÄs, novados, pagastos, apkaimÄs un blÄ«vi apdzÄ«votÄs teritorijÄs gada sÄkumÄ (pÄc administratÄ«vi teritoriÄlÄs reformas 2021. gadÄ)Ā». CentrÄlÄ statistikas pÄrvalde. SkatÄ«ts: 19 jÅ«nijs 2026.
- 1 2 Atis Sloka. Kur Salaca lÄ«kloÄus met. Mazsalacas novads, 1998. ISBNĀ 9984-19-014-5.
- ā Ā«LÄ«vƵkÄ«el-ÄstikÄ«el-leČkÄ«el sƵnÄrÅntƵzĀ». www.keeleveeb.ee. SkatÄ«ts: 2023-07-30.
- 1 2 3 4 5 6 7 J. Reinvalds. Mazsalaca. Daba. VÄsture. IzglÄ«tÄ«ba. KultÅ«ra, 1997.
- 1 2 Valdis AvotiÅÅ”, Ints Lukss, āSalacas pÄrlesā, AGB, RÄ«ga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.
- 1 2 3 Ilze MitÄne. Mazsalaca. Jumava, 2008. ISBNĀ 978-9984-38-307-1.
- ā Apinis K. Latvijas pilsÄtu vÄsture. RÄ«gÄ, 1931. g., 42.lpp
- 1 2 3 EnciklopÄdija Latvijas PilsÄtas. RÄ«gaĀ : ApgÄds "Preses Nams". 1999. ISBNĀ 978-9984-00-357-3.
- ā Reinis Cukurs. Mazsalacas pilsÄta un apkÄrtne. Mazsalacas pilsÄtas valde, 1940. 49.Ā lpp.
- ā OSP
- ā SinhronizÄcija Valmiera. Ā«AicinÄm uz SkaÅÄkalna Dabas parku!Ā». Valmieras novads (latvieÅ”u), 2024-06-17. SkatÄ«ts: 2024-06-21.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- Mazsalacas pilsÄtas mÄjaslapa
- Mazsalacas pilsÄtas plÄns
- Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127ā1941 ArhivÄts 2022.Ā gada 30.Ā janvÄrÄ«, Wayback Machine vietnÄ.
 | Å is ar Latvijas Ä£eogrÄfiju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
