Pāriet uz saturu

Salaspils

Vikipēdijas lapa
Å is raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Salaspils nozÄ«mēm skatÄ«t nozÄ«mju atdalīŔanas lapu.
Salaspils
Novada pilsēta
Ä¢erbonis: Salaspils
Ä¢erbonis
Salaspils (Latvija)
Salaspils
Salaspils
Salaspils (Salaspils novads)
Salaspils
Salaspils
Koordinātas: 56°51′31″N 24°20′59″E / 56.85861°N 24.34972°E / 56.85861; 24.34972Koordinātas: 56°51′31″N 24°20′59″E / 56.85861°N 24.34972°E / 56.85861; 24.34972
Valsts Karogs: LatvijaĀ Latvija
Novads Salaspils novads
Pilsētas tiesÄ«bas kopÅ” 1993. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Kirchholm
Platība[1]
 • Kopējā 15,1Ā km2
 • sauszeme 14,6Ā km2
 • ūdens 0,6Ā km2
Iedzīvotāji (2026)[2]
 • kopā 17Ā 817
 • blÄ«vums 1Ā 223,7Ā iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-2121, LV-2169
Mājaslapa www.salaspils.lv
Salaspils Vikikrātuvē
Salaspils dome

Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratÄ«vais centrs. Tā ir RÄ«gas piepilsēta, atrodas tikai 18 km attālumā no galvaspilsētas centra un 16 km attālumā no Ogres. Pilsēta tās mÅ«sdienu veidolā veidojusies saistÄ«bā ar lÄ«dzās esoŔā RÄ«gas HES un vairāku rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumu celtniecÄ«bu, savukārt vēsturiskā Salaspils Å”obrÄ«d ir appludināta zem RÄ«gas HES Å«denskrātuves. Pilsētas tiesÄ«bas kopÅ” 1993. gada. Salaspils ir viena no jaunākajām Latvijas pilsētām un 11. lielākā pilsēta pēc iedzÄ«votāju skaita.[3]

Pilsētas platība ir 12 km2, to aptver Salaspils pagasts. 2023. gadā Salaspilī bija 17 808 iedzīvotāji.[4]

Salaspils teritoriju Ŕķērso dzelzceļa lÄ«nija RÄ«ga—Daugavpils (stacijas Dole, Salaspils un Saulkalne), autoceļŔ A6, lÄ«dzās pilsētai iet RÄ«gas apvedceļŔ A4 un A5. Brauciens no Salaspils lÄ«dz RÄ«gai neatkarÄ«gi no izvēlētā transporta veida (autoceļŔ vai dzelzceļŔ) ilgst aptuveni 25 minÅ«tes. Nelielā attāluma un ērtās satiksmes dēļ raksturÄ«ga svārstmigrācija — liela daļa Salaspils iedzÄ«votāju katru dienu brauc strādāt vai mācÄ«ties uz RÄ«gu.

Salaspils atrodas Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) labajā krastā, Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā.

Nacionālā botāniskā dārza oranžērijās

Salaspilī atrodas Nacionālais botāniskais dārzs, kas tika dibināts 1956. gadā.

Sociālā infrastruktūra

[labot | labot pirmkodu]

PaÅ”laik SalaspilÄ« ir daudz sociālās infrastruktÅ«ras objektu — darbojas 1 vidusskola (Salaspils 1. vidusskola), 1 pamatskola (Salaspils pamatskola) un MÅ«zikas un mākslas skola, kā arÄ« vairāki bērnudārzi, 25 metru peldbaseins, sporta komplekss, stadions ar 648 skatÄ«tāju vietām, kā arÄ« vairāki lieli veikali, tostarp Lidl, Maxima, Elvi, Rimi, KurÅ”i un citi.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19693Ā 430—    
19705Ā 234+52.59%
197914Ā 149+11.68%
GadsIedz.±% g.p.
198918Ā 149+2.52%
200018Ā 121āˆ’0.01%
201117Ā 099āˆ’0.53%
GadsIedz.±% g.p.
202117Ā 905+0.46%
202217Ā 808āˆ’0.54%
202417Ā 826+0.05%

2024. gada 1. janvārÄ«, pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pilsētā dzÄ«voja 17 740 iedzÄ«votāji, no kuriem 50Ā % bija latvieÅ”i, 34Ā % krievi un 4Ā % baltkrievi, 3Ā % ukraiņi, 2Ā % poļi, 1% lietuvieÅ”i un 7% piedērēja pie citām etniskajām grupām.[5]

Reliģija

[labot | labot pirmkodu]

Salaspilī ir katoļu, luterāņu un divas pareizticīgo baznīcas:

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Salaspils vēsture

Salaspils (vācu: Holmburg) apkārtne bija apdzÄ«vota jau 9. gadu tÅ«kstotÄ« pirms mÅ«su ēras. 12. gadsimta beigās Daugavas sala Holma (vēlākā Mārtiņsala) bija ievērojams Daugavas lÄ«bieÅ”u centrs. 1186. gadā bÄ«skaps Meinards salā uzcēla mÅ«ra pili un baznÄ«cu, kur norisinājās vietējo lÄ«bieÅ”u kristīŔana un vēlāk sala tika nodēvēta par BaznÄ«cas salu (vācu: Kirchholm).[6] 1255. gadā pils nonāca RÄ«gas arhibÄ«skapa Ä«paÅ”umā, bet 1298. gadā tā stipri cieta arhibÄ«skapa un Livonijas ordeņa savstarpējās cīņās.[7] 14. gadsimta otrajā pusē Daugavas krastā iepretÄ« BaznÄ«cas salai tika uzcelta jauna Livonijas ordeņa pils.

No 1721. gada Salaspils atradās Krievijas Impērijas sastāvā. 1753. gadā SalaspilÄ« uzcēla draudzes skolu. 1786. gadā atklāta Salaspils zirgu pasta stacija uz Daugavas lielceļa. 1861. gadā sāka darboties dzelzceļa lÄ«nija RÄ«ga—Orla. 1866. gadā iesvētÄ«ta Salaspils pagasta skola. 1898. gadā Salaspils dzelzceļa stacijas rajonā izveidota K.Å oha dārzniecÄ«ba (Nacionālā Botāniskā dārza priekÅ”tece). 1915.—1917. gadā Pirmā pasaules kara laikā divus gadus Salaspils atradās piefrontes joslā, tika nopostÄ«tas daudzas celtnes, arÄ« abas baznÄ«cas. 1941.—1944. gadā Otrā pasaules kara laikā agrāko karaspēka vasaras nometņu vietā nacisti ierÄ«koja karagÅ«stekņu nometni un Salaspils koncentrācijas nometni civiliedzÄ«votājiem, kurā tagad atrodas Salaspils memoriāls (1967).

1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā dažādi, savstarpēji nesaistÄ«ti padomju resori uzsāka nozÄ«mÄ«gu rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumu, iestāžu un dzÄ«vojamo rajonu strauju celtniecÄ«bu SalaspilÄ«. Salaspils dažu desmitu gadu laikā no klusas lauku apdzÄ«votas vietas izauga par pilsētu ar vairākiem atdalÄ«tiem mikrorajoniem (HES ciemats, Agrofirmas ciemats, Budeskalni, Zinātņu Akadēmijas ciemats, Silava) un izveidojās par ievērojamu enerģētikas, zinātnes un lauksaimniecÄ«bas centru. Lielākā bÅ«ve nākamajā desmitgadē bija RÄ«gas HES, zem kuras Å«denskrātuves 1974.—1975. gadā tika appludināta Salaspils vēsturiskā daļa. 20. gadsimta otrajā pusē SalaspilÄ« darbojās pētnieciskais Salaspils kodolreaktors.

2004. gada novembrī administratīvi teritoriālās reformas gaitā no Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju tika izveidots Salaspils novads, Salaspils pilsēta kļuva par novada centru.

Sadraudzības pilsētas

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Ā«ReÄ£ionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platÄ«ba gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. SkatÄ«ts: 19 jÅ«nijs 2026.
  2. ↑ Ā«IedzÄ«votāju skaits pēc tautÄ«bas reÄ£ionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blÄ«vi apdzÄ«votās teritorijās gada sākumā (pēc administratÄ«vi teritoriālās reformas 2021. gadā)Ā». Centrālā statistikas pārvalde. SkatÄ«ts: 19 jÅ«nijs 2026.
  3. ↑ Ā«IedzÄ«votāju skaits un tā izmaiņas | Oficiālās statistikas portālsĀ». stat.gov.lv. SkatÄ«ts: 2021-06-27.
  4. ↑ Ā«IedzÄ«votāju skaits un tā izmaiņas | Oficiālās statistikas portālsĀ». stat.gov.lv. SkatÄ«ts: 2023-01-19.
  5. ↑ Ā«IedzÄ«votāju skaits pēc tautÄ«bas reÄ£ionos, novados, pilsētās, pagastos (atbilstoÅ”i robežām 2024. gada sākumā), apkaimēs un blÄ«vi apdzÄ«votās teritorijās (eksperimentālā statistika) 2000 - 2024Ā». Oficiālās statistikas portāls (latvieÅ”u). SkatÄ«ts: 2024-07-25.
  6. ↑ Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mÅ«ra baznÄ«cas. 12. gs. beigas — 16. gs. sākums. RÄ«ga: Latvijas vēstures institÅ«ta apgāds, 2010. ISBN 9789984824178 378. lpp.
  7. ↑ Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku pilis IV. RÄ«ga: Latvijas vēstures institÅ«ta apgāds, 2004. ISBN 9984601072 444. lpp.

Literatūra

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]