Salaspils
- Å is raksts ir par pilsÄtu. Par citÄm jÄdziena Salaspils nozÄ«mÄm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.
| Salaspils | ||
|---|---|---|
| Novada pilsÄta | ||
| ||
  Salaspils  Salaspils | ||
| KoordinÄtas: 56Ā°51ā²31ā³N 24Ā°20ā²59ā³Eļ»æ / ļ»æ56.85861Ā°N 24.34972Ā°EKoordinÄtas: 56Ā°51ā²31ā³N 24Ā°20ā²59ā³Eļ»æ / ļ»æ56.85861Ā°N 24.34972Ā°E | ||
| Valsts |
 Ā Latvija | |
| Novads |
 Salaspils novads | |
| PilsÄtas tiesÄ«bas | kopÅ” 1993. gada | |
| VÄsturiskie nosaukumi | vÄcu: Kirchholm | |
| Platība[1] | ||
| Ā ā¢Ā KopÄjÄ | 15,1Ā km2 | |
| Ā ā¢Ā sauszeme | 14,6Ā km2 | |
| Ā ā¢Ā Å«dens | 0,6Ā km2 | |
| IedzÄ«votÄji (2026)[2] | ||
| Ā ā¢Ā kopÄ | 17Ā 817 | |
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 1Ā 223,7Ā iedz./km2 | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Pasta indeksi | LV-2121, LV-2169 | |
| MÄjaslapa |
www | |
 Salaspils VikikrÄtuvÄ | ||
Salaspils ir pilsÄta LatvijÄ, Salaspils novada administratÄ«vais centrs. TÄ ir RÄ«gas piepilsÄta, atrodas tikai 18 km attÄlumÄ no galvaspilsÄtas centra un 16 km attÄlumÄ no Ogres. PilsÄta tÄs mÅ«sdienu veidolÄ veidojusies saistÄ«bÄ ar lÄ«dzÄs esoÅ”Ä RÄ«gas HES un vairÄku rÅ«pniecÄ«bas uzÅÄmumu celtniecÄ«bu, savukÄrt vÄsturiskÄ Salaspils Å”obrÄ«d ir appludinÄta zem RÄ«gas HES Å«denskrÄtuves. PilsÄtas tiesÄ«bas kopÅ” 1993. gada. Salaspils ir viena no jaunÄkajÄm Latvijas pilsÄtÄm un 11. lielÄkÄ pilsÄta pÄc iedzÄ«votÄju skaita.[3]
PilsÄtas platÄ«ba ir 12 km2, to aptver Salaspils pagasts. 2023. gadÄ SalaspilÄ« bija 17 808 iedzÄ«votÄji.[4]
Salaspils teritoriju ŔķÄrso dzelzceļa lÄ«nija RÄ«gaāDaugavpils (stacijas Dole, Salaspils un Saulkalne), autoceļŔ A6, lÄ«dzÄs pilsÄtai iet RÄ«gas apvedceļŔ A4 un A5. Brauciens no Salaspils lÄ«dz RÄ«gai neatkarÄ«gi no izvÄlÄtÄ transporta veida (autoceļŔ vai dzelzceļŔ) ilgst aptuveni 25 minÅ«tes. NelielÄ attÄluma un ÄrtÄs satiksmes dÄļ raksturÄ«ga svÄrstmigrÄcijaĀ ā liela daļa Salaspils iedzÄ«votÄju katru dienu brauc strÄdÄt vai mÄcÄ«ties uz RÄ«gu.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Salaspils atrodas Daugavas (RÄ«gas HES Å«denskrÄtuves) labajÄ krastÄ, Viduslatvijas zemienes Ropažu lÄ«dzenumÄ.
.jpg)
SalaspilÄ« atrodas NacionÄlais botÄniskais dÄrzs, kas tika dibinÄts 1956. gadÄ.
SociÄlÄ infrastruktÅ«ra
[labot | labot pirmkodu]PaÅ”laik SalaspilÄ« ir daudz sociÄlÄs infrastruktÅ«ras objektuĀ ā darbojas 1 vidusskola (Salaspils 1. vidusskola), 1 pamatskola (Salaspils pamatskola) un MÅ«zikas un mÄkslas skola, kÄ arÄ« vairÄki bÄrnudÄrzi, 25 metru peldbaseins, sporta komplekss, stadions ar 648 skatÄ«tÄju vietÄm, kÄ arÄ« vairÄki lieli veikali, tostarp Lidl, Maxima, Elvi, Rimi, KurÅ”i un citi.
IedzÄ«votÄji
[labot | labot pirmkodu]IedzÄ«votÄju skaita izmaiÅas
[labot | labot pirmkodu]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2024. gada 1. janvÄrÄ«, pÄc Latvijas CentrÄlÄs statistikas pÄrvaldes datiem, pilsÄtÄ dzÄ«voja 17 740 iedzÄ«votÄji, no kuriem 50Ā % bija latvieÅ”i, 34Ā % krievi un 4Ā % baltkrievi, 3Ā % ukraiÅi, 2Ā % poļi, 1% lietuvieÅ”i un 7% piedÄrÄja pie citÄm etniskajÄm grupÄm.[5]
Reliģija
[labot | labot pirmkodu]SalaspilÄ« ir katoļu, luterÄÅu un divas pareizticÄ«go baznÄ«cas:
- Salaspils DievmÄtes RožukroÅa karalienes Romas katoļu baznÄ«ca. PirmÄ lielÄ moderna tipa katoļu baznÄ«ca LatvijÄ (celta 20. gadsimta 90. gados, iesvÄtÄ«ta 1996. gadÄ),
- Salaspils MÄrtiÅa Lutera evaÅÄ£Äliski luteriskÄ baznÄ«ca,
- āVisu NoskumuÅ”o IepriecinÄtÄjaā baznÄ«ca,
- SvÄtÄ lielmocekļa un UzvarÄtÄja Georgija pareizticÄ«go baznÄ«ca. KopÅ” 2012. gada februÄra jaunajÄ baznÄ«cÄ notiek regulÄri dievkalpojumi.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Salaspils (vÄcu: Holmburg) apkÄrtne bija apdzÄ«vota jau 9. gadu tÅ«kstotÄ« pirms mÅ«su Äras. 12. gadsimta beigÄs Daugavas sala Holma (vÄlÄkÄ MÄrtiÅsala) bija ievÄrojams Daugavas lÄ«bieÅ”u centrs. 1186. gadÄ bÄ«skaps Meinards salÄ uzcÄla mÅ«ra pili un baznÄ«cu, kur norisinÄjÄs vietÄjo lÄ«bieÅ”u kristÄ«Å”ana un vÄlÄk sala tika nodÄvÄta par BaznÄ«cas salu (vÄcu: Kirchholm).[6] 1255. gadÄ pils nonÄca RÄ«gas arhibÄ«skapa Ä«paÅ”umÄ, bet 1298. gadÄ tÄ stipri cieta arhibÄ«skapa un Livonijas ordeÅa savstarpÄjÄs cÄ«ÅÄs.[7] 14. gadsimta otrajÄ pusÄ Daugavas krastÄ iepretÄ« BaznÄ«cas salai tika uzcelta jauna Livonijas ordeÅa pils.
No 1721. gada Salaspils atradÄs Krievijas ImpÄrijas sastÄvÄ. 1753. gadÄ SalaspilÄ« uzcÄla draudzes skolu. 1786. gadÄ atklÄta Salaspils zirgu pasta stacija uz Daugavas lielceļa. 1861. gadÄ sÄka darboties dzelzceļa lÄ«nija RÄ«gaāOrla. 1866. gadÄ iesvÄtÄ«ta Salaspils pagasta skola. 1898. gadÄ Salaspils dzelzceļa stacijas rajonÄ izveidota K.Å oha dÄrzniecÄ«ba (NacionÄlÄ BotÄniskÄ dÄrza priekÅ”tece). 1915.ā1917. gadÄ PirmÄ pasaules kara laikÄ divus gadus Salaspils atradÄs piefrontes joslÄ, tika nopostÄ«tas daudzas celtnes, arÄ« abas baznÄ«cas. 1941.ā1944. gadÄ OtrÄ pasaules kara laikÄ agrÄko karaspÄka vasaras nometÅu vietÄ nacisti ierÄ«koja karagÅ«stekÅu nometni un Salaspils koncentrÄcijas nometni civiliedzÄ«votÄjiem, kurÄ tagad atrodas Salaspils memoriÄls (1967).
1950. gadu beigÄs un 1960. gadu sÄkumÄ dažÄdi, savstarpÄji nesaistÄ«ti padomju resori uzsÄka nozÄ«mÄ«gu rÅ«pniecÄ«bas uzÅÄmumu, iestÄžu un dzÄ«vojamo rajonu strauju celtniecÄ«bu SalaspilÄ«. Salaspils dažu desmitu gadu laikÄ no klusas lauku apdzÄ«votas vietas izauga par pilsÄtu ar vairÄkiem atdalÄ«tiem mikrorajoniem (HES ciemats, Agrofirmas ciemats, Budeskalni, ZinÄtÅu AkadÄmijas ciemats, Silava) un izveidojÄs par ievÄrojamu enerÄ£Ätikas, zinÄtnes un lauksaimniecÄ«bas centru. LielÄkÄ bÅ«ve nÄkamajÄ desmitgadÄ bija RÄ«gas HES, zem kuras Å«denskrÄtuves 1974.ā1975. gadÄ tika appludinÄta Salaspils vÄsturiskÄ daļa. 20. gadsimta otrajÄ pusÄ SalaspilÄ« darbojÄs pÄtnieciskais Salaspils kodolreaktors.
2004. gada novembrÄ« administratÄ«vi teritoriÄlÄs reformas gaitÄ no Salaspils pilsÄtas ar lauku teritoriju tika izveidots Salaspils novads, Salaspils pilsÄta kļuva par novada centru.
SadraudzÄ«bas pilsÄtas
[labot | labot pirmkodu]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«ReÄ£ionu, novadu, pilsÄtu un pagastu kopÄjÄ un sauszemes platÄ«ba gada sÄkumÄĀ». CentrÄlÄ statistikas pÄrvalde. SkatÄ«ts: 19 jÅ«nijs 2026.
- ā Ā«IedzÄ«votÄju skaits pÄc tautÄ«bas reÄ£ionos, pilsÄtÄs, novados, pagastos, apkaimÄs un blÄ«vi apdzÄ«votÄs teritorijÄs gada sÄkumÄ (pÄc administratÄ«vi teritoriÄlÄs reformas 2021. gadÄ)Ā». CentrÄlÄ statistikas pÄrvalde. SkatÄ«ts: 19 jÅ«nijs 2026.
- ā Ā«IedzÄ«votÄju skaits un tÄ izmaiÅas | OficiÄlÄs statistikas portÄlsĀ». stat.gov.lv. SkatÄ«ts: 2021-06-27.
- ā Ā«IedzÄ«votÄju skaits un tÄ izmaiÅas | OficiÄlÄs statistikas portÄlsĀ». stat.gov.lv. SkatÄ«ts: 2023-01-19.
- ā Ā«IedzÄ«votÄju skaits pÄc tautÄ«bas reÄ£ionos, novados, pilsÄtÄs, pagastos (atbilstoÅ”i robežÄm 2024. gada sÄkumÄ), apkaimÄs un blÄ«vi apdzÄ«votÄs teritorijÄs (eksperimentÄlÄ statistika) 2000 - 2024Ā». OficiÄlÄs statistikas portÄls (latvieÅ”u). SkatÄ«ts: 2024-07-25.
- ā Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mÅ«ra baznÄ«cas. 12. gs. beigasĀ ā 16. gs. sÄkums. RÄ«ga: Latvijas vÄstures institÅ«ta apgÄds, 2010. ISBN 9789984824178 378. lpp.
- ā Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku pilis IV. RÄ«ga: Latvijas vÄstures institÅ«ta apgÄds, 2004. ISBN 9984601072 444. lpp.
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- Lilita Vanaga āSalaspils novadsā ArhivÄts 2016.Ā gada 4.Ā martÄ, Wayback Machine vietnÄ..Ā ā Salaspils novada dome, Salaspils 2011. (Gadsimtu hronoloÄ£ija 9.g.t.pr.Kr.Ā ā 21.gs.) ISBN 9984492761
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Salaspils.
- OficiÄlÄ tÄ«mekļa vietne
| ||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
