Olaine
- Å is raksts ir par pilsÄtu. Par citÄm jÄdziena Olaine nozÄ«mÄm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.
| Olaine | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsÄta | |||
 Olaines pareizticÄ«go baznÄ«ca | |||
| |||
  Olaine  Olaine | |||
| KoordinÄtas: 56Ā°47ā²14ā³N 23Ā°56ā²31ā³Eļ»æ / ļ»æ56.78722Ā°N 23.94194Ā°EKoordinÄtas: 56Ā°47ā²14ā³N 23Ā°56ā²31ā³Eļ»æ / ļ»æ56.78722Ā°N 23.94194Ā°E | |||
| Valsts |
 Ā Latvija | ||
| Novads | Olaines novads | ||
| PilsÄtas tiesÄ«bas | kopÅ” 1967. gada 20. februÄra | ||
| AdministrÄcija | |||
| Ā ā¢Ā Tips | Olaines novada dome | ||
| Ā ā¢Ā PaÅ”valdÄ«bas vadÄ«tÄjs | Andris Bergs (LSDSP) | ||
| Platība[1] | |||
| Ā ā¢Ā KopÄjÄ | 6,8Ā km2 | ||
| Ā ā¢Ā sauszeme | 6,6Ā km2 | ||
| Ā ā¢Ā Å«dens | 0,2Ā km2 | ||
| IedzÄ«votÄji (2026)[2] | |||
| Ā ā¢Ā kopÄ | 9Ā 580 | ||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 1Ā 442,8Ā iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-2114 | ||
| MÄjaslapa |
www | ||
 Olaine VikikrÄtuvÄ | |||
Olaine ir pilsÄta LatvijÄ, Olaines novada administratÄ«vais centrs. TÄ atrodas aptuveni 20 km attÄlumÄ no RÄ«gas. PilsÄtas tiesÄ«bas Olaine ieguva 1967. gadÄ. PÄc iedzÄ«votÄju skaita tÄ ir 17. lielÄkÄ apdzÄ«votÄ vieta LatvijÄ.[3]
Ä¢eogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]Atrodas Viduslatvijas zemienes TÄ«reļu lÄ«dzenumÄ. Caur pilsÄtu tek Misas pietekas OlainÄ«te un Pupla. VidÄjÄ gaisa temperatÅ«ra janvÄrÄ« ir ā6Ā Ā°CĀ ā -6,5Ā Ā°C, jÅ«lijÄĀ ā +17Ā Ā°C. NokriÅ”Åu daudzums 650-700 mm gadÄ, bezsala perioda vidÄjais ilgums ap 145 dienÄm.[4] Uz ziemeļiem un rietumiem no pilsÄtas atrodas lieli purvi.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]PriekÅ”vÄsture
[labot | labot pirmkodu]
KopÅ” 1266. gada tagadÄjÄs Olaines apkÄrtne atradÄs uz RÄ«gas pilsÄtas lauku novada robežas ar Upmales zemi, kas no Rumbulas gÄja lÄ«dz tuvÄkai vietai pie Misas upes, no turienes taisni lÄ«dz GÄtes ietekai LielupÄ.[5] VÄlÄk tÄ bija RÄ«gas novada robeža ar Livonijas ordeÅa zemÄm, bet pÄc 1562. gada ar Kurzemes un Zemgales hercogisti. Pie Olaines upÄ«tes (vÄcu: Olein Bach) ietekas robežupÄ MisÄ 2 kilometrus uz dienvidaustrumiem no pilsÄtas iekÄrtoja RÄ«gas pilsÄtai piederoÅ”u Olaines muižiÅu (Landgut Oley) ar krogu. Zviedru Vidzemes laikÄ 1638. gadÄ uzcÄla koka SvÄtÄ Olafa luterÄÅu baznÄ«cu (St. Olai), kas piederÄja pie KatlakalnaāOlaines draudzes.
1700. gada 21. (11. pÄc vecÄ stila) februÄrÄ« pie Olaines notika pirmÄ LielÄ Ziemeļu kara kauja starp zviedru robežsargiem un sakÅ”u dragÅ«niem. 1749.ā1753. gadÄ uzcÄla tagadÄjo mÅ«ra baznÄ«cu.[6] 1830.ā1857. gadÄ cauri Olainei uzbÅ«vÄja jaunu RÄ«gasāJelgavas lielceļu un Olaine bija labi pazÄ«stama arÄ« Ärzemju ceļotÄjiem kÄ zirgu pasta stacija pusceÄ¼Ä starp Jelgavu un RÄ«gu.[7]
PaÅ”reizÄjÄs Olaines vÄsture
[labot | labot pirmkodu]PÄc dzelzceļa lÄ«nijas RÄ«gaāJelgava (toreiz MÄ«tava) atklÄÅ”anas 1868. gada 21. novembrÄ« izveidoja staciju ar vÄcisko nosaukumu Olai. PirmÄ pasaules kara laikÄ Å”eit vairÄkus gadus bija VÄcijas armijas piefrontes apgÄdes punkts (1915ā1917), kauju laikÄ nopostÄ«ja baznÄ«cu, pagasta namu un skolu.[8] PÄc Latvijas valsts dibinÄÅ”anas oficiÄli ieviesa latviskotu vietvÄrdu Olaine.
MÅ«sdienu Olaines veidoÅ”anÄs aizsÄkÄs kÄ strÄdnieku ciemats 1939. gadÄ lÄ«dz ar kÅ«dras ieguves nozares attÄ«stÄ«buĀ ā kÅ«dras purvos un kÅ«dras brikeÅ”u fabrikÄ strÄdÄjoÅ”ie veidoja kÅ«dras rÅ«pnÄ«cas ciemata iedzÄ«votÄju lielÄko daļu. 1956. gadÄ OlainÄ uzsÄka jaunu rÅ«pnÄ«cu celtniecÄ«bu un 1959. gadÄ no RÄ«gas pÄrcÄla lÄ«mes fabriku. No 1962. lÄ«dz 1965. gadam OlainÄ strauji tika celti jauni rÅ«pniecÄ«bas objekti, kÄ arÄ« dzÄ«vojamÄs Äkas. 1963. gadÄ kÅ«dras rÅ«pnÄ«cas strÄdnieku ciemats kļuva par Olaines pilsÄtciematu un saglabÄja Å”o statusu lÄ«dz 1967. gada 20. februÄrim, kad 332 ha lielÄ teritorija ar 7000 iedzÄ«votÄju ieguva pilsÄtas tiesÄ«bas. 1990. gadÄ pilsÄtas iedzÄ«votÄju skaits sasniedza 15 tÅ«kstoÅ”us. 1991. gadÄ Olaines administratÄ«vÄ teritorija tika palielinÄta.
IedzÄ«votÄji
[labot | labot pirmkodu]Padomju laikÄ pilsÄtas celtniecÄ«bai un vÄlÄk darbam rÅ«pnÄ«cÄs tika ievests liels skaits PSRS iedzÄ«votÄju. SaskaÅÄ ar 2021. gada datiem. no 10 324 iedzÄ«votÄju kopskaita pilsÄtÄ dzÄ«voja 4312 (41,8%) krievi, 4126 (40%) latvieÅ”i un 1886 (18,2%) citu tautÄ«bu pÄrstÄvji.[9]
IedzÄ«votÄju skaita izmaiÅas
[labot | labot pirmkodu]EsoÅ”ajÄs robežÄs, pÄc CSP datiem.[10]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]PilsÄtas dzÄ«vojamo daļu jau kopÅ” pilsÄtas izveidoÅ”anÄs robežo plaÅ”a industriÄlÄ zona. NozÄ«mÄ«gÄkÄ rÅ«pnÄ«ca pilsÄtÄ ir farmaceitiskÄ rÅ«pnÄ«ca Olainfarm, kas dibinÄta 1972. gadÄ un nodarbina vairÄk nekÄ 1000 cilvÄku. LielÄkie OlainÄ reÄ£istrÄtie uzÅÄmumi pÄc apgrozÄ«juma 2019. gadÄ bija "Olainfarm", farmÄcijas tÄ«kls "Latvijas aptieka", jÅ«ras produktu konservÄÅ”anas rÅ«pnÄ«ca "Atlas Premium", saldÄÅ”anas un ventilÄcijas iekÄrtu rÅ«pnÄ«ca "Dinair Filton", tirgotÄjs un agroÄ·Ä«mijas ražotÄjs "CrossChem", Ä·Ä«miskÄ rÅ«pnÄ«ca "Biolars".[11]
Transports
[labot | labot pirmkodu]VienÄ«gÄ Å”oseja pilsÄtas tuvumÄ ir A8 RÄ«gaĀ ā Eleja, kas atrodas netÄlu no pilsÄtas austrumu robežas, un tÄs pievedceļi. PilsÄtÄ atrodas tÄda paÅ”a nosaukuma dzelzceļa stacija lÄ«nijÄ RÄ«gaĀ ā Jelgava, 2022. gadÄ ik dienas kursÄja 26 pasažieru vilcieni RÄ«ga-Jelgava-RÄ«ga.
Sports
[labot | labot pirmkodu]Sporta dzÄ«vi OlainÄ vada Olaines Sporta centrs. PilsÄtÄ atrodas sporta nams, divi stadioni, peldbaseins, kÄ arÄ« atvÄrtÄ slidotava un skeitparks.
CilvÄki
[labot | labot pirmkodu]CilvÄki, kas dzimuÅ”i vai auguÅ”i OlainÄ:
- Gunta BaÅ”ko (1980)Ā ā basketboliste
- Rustams Begovs (1993)Ā ā hokejists
- Žaneta Jaunzeme-Grende (1964)Ā ā uzÅÄmÄja un politiÄ·e, bijusÄ« Latvijas kultÅ«ras ministre
- JÄnis Kuzmins (1977)Ā ā pasaules Äempions slaloma skeitbordÄ
- Dmitrijs MiļkeviÄs (1981)Ā ā vieglatlÄts
- Pauls fon Å lipenbahs (1869-1933), gleznotÄjs
- Andris TolmaÄovs (1973)Ā ā politiÄ·is, 8. Saeimas deputÄts
SadraudzÄ«bas pilsÄtas
[labot | labot pirmkodu]Gadu laikÄ Olaine ir ieguvusi dažÄdas sadraudzÄ«bas pilsÄtas:
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«ReÄ£ionu, novadu, pilsÄtu un pagastu kopÄjÄ un sauszemes platÄ«ba gada sÄkumÄĀ». CentrÄlÄ statistikas pÄrvalde. SkatÄ«ts: 19 jÅ«nijs 2026.
- ā Ā«IedzÄ«votÄju skaits pÄc tautÄ«bas reÄ£ionos, pilsÄtÄs, novados, pagastos, apkaimÄs un blÄ«vi apdzÄ«votÄs teritorijÄs gada sÄkumÄ (pÄc administratÄ«vi teritoriÄlÄs reformas 2021. gadÄ)Ā». CentrÄlÄ statistikas pÄrvalde. SkatÄ«ts: 19 jÅ«nijs 2026.
- ā Ā«IedzÄ«votÄju skaits un tÄ izmaiÅasĀ». stat.gov.lv. CentrÄlÄ statistikas pÄrvalde. SkatÄ«ts: 2024. gada 21. oktobris.
- ā Latvijas Ä£eogrÄfijas atlants. "JÄÅa sÄta", 2020
- ā LatvieÅ”u konversÄcijas vÄrdnÄ«ca. XVIII. sÄjums. RÄ«gaĀ : AnÅ”a Gulbja izdevniecÄ«ba. 35 967.ā35 970.Ā sleja.
- ā EnciklopÄdija "Latvijas pilsÄtas". RÄ«ga 1999.Ā ā 333 lpp.
- ā Russia: St. Petersburg, Moscow, Kharkoff, Riga, Odessa, the German Provinces on the Baltic, the Steppes, the Crimea, and the Interior of the Empire. Johann Georg Kohl. Chapman and Hall, 1842.Ā ā 268 lappuses (angliski)
- ā LatvieÅ”u konversÄcijas vÄrdnÄ«ca. XV. sÄjums. RÄ«gaĀ : AnÅ”a Gulbja izdevniecÄ«ba. 29 734.Ā sleja.
- ā GovStat.lv. EtniskÄ struktÅ«ra: 2021. gads
- ā OSP
- ā Lursoft statistika
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Olaine.
| ||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
